8. punkts

1Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

2ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam

3teikumam.

4Saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 3. panta otro daļu darba

5tiesiskās attiecības reglamentējošu normatīvo aktu normas uz

6amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm attiecoties tikai

7noteiktos gadījumos. Apstrīdētā norma specifiski nosakot

8atšķirīgu regulējumu attiecībā uz amatpersonām ar speciālajām

9dienesta pakāpēm. Amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm

10noteiktie dienesta pienākumi esot saistīti ar valsts drošības un

11aizsardzības funkcijām. Valsts dienests atšķiroties no

12nodarbinātības privātajā sektorā gan pēc attiecīgo tiesisko

13attiecību nodibināšanas juridiskajiem aspektiem, gan pēc veicamā

14darba specifikas. Amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm

15esot noteikti sevišķi tiesību ierobežojumi un īpaši pienākumi.

16Tādēļ amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nevarot

17salīdzināt ar citiem nodarbinātajiem, kuriem piemērojamas Darba

18likuma normas vai citas Atlīdzības likuma normas.

19Vienlaikus tiesībsargs norāda, ka viedokļa iesniegšanas brīdī

20vēl nebija noslēgusies viņa ierosinātā pārbaudes lieta par

21apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 107. pantam. Izvērtējot

22apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 107. pantam, tiesībsargs

23secinājis, ka jebkurš laiks, kas nav atpūtas laiks, ir uzskatāms

24par darba laiku Ar apstrīdēto normu pēc būtības esot pagarināts

25normālais amatpersonas pienākumu izpildes laiks. Nevarot

26uzskatīt, ka amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas

27tiek ilgstoši nodarbinātas bez atbilstošas atpūtas, ir

28nodrošināta pienācīga aizsardzība. Virsstundu darbs amatpersonām

29ar speciālajām dienesta pakāpēm būtu nosakāms tikai izņēmuma

30kārtā, nevis regulāri. No Iekšlietu ministrijas sniegtā attiecīgo

31Atlīdzības likuma grozījumu pamatojuma izrietot, ka apstrīdētā

32norma tika pieņemta, lai ietaupītu finanšu līdzekļus un nebūtu

33nepieciešams meklēt papildu cilvēkresursus. Tiesībsargs vērš

34Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka saskaņā ar Pārskatītās

35Eiropas Sociālās hartas 4. panta 2. punktu Latvija apņēmusies

36atzīt strādājošo tiesības uz paaugstinātu atalgojumu par

37virsstundu darbu ar izņēmumiem, kas piemērojami atsevišķos

38gadījumos. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja esot

39norādījusi, ka pamats izņēmuma noteikšanai atsevišķos gadījumos

40var būt amatpersonas statuss. Tomēr tā uzsvērusi, ka liegt

41tiesības uz paaugstinātu virsstundu apmaksu var tikai vadošus

42amatus ieņemošām amatpersonām. Tādēļ tiesībsargs uzskata, ka

43apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 107. pantam.