8. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,
ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam
teikumam.
Saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 3. panta otro daļu darba
tiesiskās attiecības reglamentējošu normatīvo aktu normas uz
amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm attiecoties tikai
noteiktos gadījumos. Apstrīdētā norma specifiski nosakot
atšķirīgu regulējumu attiecībā uz amatpersonām ar speciālajām
dienesta pakāpēm. Amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm
noteiktie dienesta pienākumi esot saistīti ar valsts drošības un
aizsardzības funkcijām. Valsts dienests atšķiroties no
nodarbinātības privātajā sektorā gan pēc attiecīgo tiesisko
attiecību nodibināšanas juridiskajiem aspektiem, gan pēc veicamā
darba specifikas. Amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm
esot noteikti sevišķi tiesību ierobežojumi un īpaši pienākumi.
Tādēļ amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm nevarot
salīdzināt ar citiem nodarbinātajiem, kuriem piemērojamas Darba
likuma normas vai citas Atlīdzības likuma normas.
Vienlaikus tiesībsargs norāda, ka viedokļa iesniegšanas brīdī
vēl nebija noslēgusies viņa ierosinātā pārbaudes lieta par
apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 107. pantam. Izvērtējot
apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 107. pantam, tiesībsargs
secinājis, ka jebkurš laiks, kas nav atpūtas laiks, ir uzskatāms
par darba laiku Ar apstrīdēto normu pēc būtības esot pagarināts
normālais amatpersonas pienākumu izpildes laiks. Nevarot
uzskatīt, ka amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas
tiek ilgstoši nodarbinātas bez atbilstošas atpūtas, ir
nodrošināta pienācīga aizsardzība. Virsstundu darbs amatpersonām
ar speciālajām dienesta pakāpēm būtu nosakāms tikai izņēmuma
kārtā, nevis regulāri. No Iekšlietu ministrijas sniegtā attiecīgo
Atlīdzības likuma grozījumu pamatojuma izrietot, ka apstrīdētā
norma tika pieņemta, lai ietaupītu finanšu līdzekļus un nebūtu
nepieciešams meklēt papildu cilvēkresursus. Tiesībsargs vērš
Satversmes tiesas uzmanību uz to, ka saskaņā ar Pārskatītās
Eiropas Sociālās hartas 4. panta 2. punktu Latvija apņēmusies
atzīt strādājošo tiesības uz paaugstinātu atalgojumu par
virsstundu darbu ar izņēmumiem, kas piemērojami atsevišķos
gadījumos. Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja esot
norādījusi, ka pamats izņēmuma noteikšanai atsevišķos gadījumos
var būt amatpersonas statuss. Tomēr tā uzsvērusi, ka liegt
tiesības uz paaugstinātu virsstundu apmaksu var tikai vadošus
amatus ieņemošām amatpersonām. Tādēļ tiesībsargs uzskata, ka
apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 107. pantam.