9. pants

Pieaicinātā persona - Ieslodzījuma vietu

pārvalde - uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes

91. panta pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Dienesta gaitas likuma 30. panta ceturto daļu

gadījumos, kad amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi nav

iespējams piešķirt pārtraukumu, tai nodrošināma iespēja paēst

dienesta pienākumu izpildes vietā.

Ieslodzījuma vietas apsardzes un ieslodzīto personu

uzraudzības funkciju specifikas dēļ neesot iespējams piešķirt

Pārvaldes amatpersonām pilnvērtīgu pārtraukumu, kura laikā tās

varētu brīvi atstāt dienesta pienākumu izpildes vietu. Tomēr

katrā ieslodzījuma vietā esot izveidotas atpūtas vietas, kur

amatpersonas varot pavadīt savu pārtraukuma laiku pēc sava

ieskata. Pārtraukuma laikā tām vajagot vienīgi atrasties

ieslodzījuma vietas teritorijā, lai nepieciešamības gadījumā tās

varētu veikt noteiktus pienākumus. Attiecīgie laika posmi tiekot

ieskaitīti amatpersonu darba laikā un saskaņā ar apstrīdēto normu

tiekot apmaksāti atbilstoši amatpersonai noteiktajai stundas

algas likmei. Savukārt tādā gadījumā, ja amatpersona pārtraukuma

laikā tiek iesaistīta aktīvā pienākumu izpildē, attiecīgais laiks

saskaņā ar Atlīdzības likuma 14. panta 7.1 daļas 2.

punktu tiekot apmaksāts, piešķirot papildu piemaksu 100 procentu

apmērā. Tādēļ Pārvalde uzskata, ka apstrīdētā norma neparedz

atšķirīgu attieksmi pret personu grupām, kas būtu vienādos un pēc

noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos.