4. punkts

1Amatpersona, kas izdevusi apstrīdēto aktu, -

2vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs -

3atbildes rakstā norāda, ka tiesvedība lietā izbeidzama, jo

4Pieteikuma iesniedzēja nav ievērojusi likuma "Par

5pašvaldībām" 49. pantā noteikto kārtību pieteikuma

6iesniegšanai Satversmes tiesā. Ja tiesvedība lietā tomēr netiek

7izbeigta, tad apstrīdētais rīkojums esot atzīstams par atbilstošu

8minētajai normai.

94.1. Pašvaldības domes lēmums par vēršanos Satversmes

10tiesā pēc būtības esot likuma "Par pašvaldībām" 49.

11pantā noteikta alternatīva pašvaldības domes lēmumam par

12nelikumīgu saistošo noteikumu vai cita normatīvā akta, vai

13atsevišķu to punktu atcelšanu. Tādēļ likuma "Par

14pašvaldībām" 49. panta otrā daļa esot interpretējama

15tādējādi, ka domes priekšsēdētājam divu nedēļu laikā pēc ministra

16rīkojuma saņemšanas jāsasauc domes ārkārtas sēde, kurā jāizskata

17jautājums par attiecīgo saistošo noteikumu vai cita normatīvā

18akta, vai to atsevišķu punktu atcelšanu un jāpieņem lēmums par

19vēršanos Satversmes tiesā. Savukārt šā panta trešajā daļā

20noteiktais triju mēnešu termiņš esot attiecināms uz pieteikuma

21faktisko iesniegšanu Satversmes tiesā - pieteikuma sagatavošanu

22Satversmes tiesas likumā noteiktajā kārtībā, noformēšanu un

23iesniegšanu -, nevis uz lēmuma pieņemšanu. Pretējā gadījumā

24netiktu nodrošināta nepieciešamība ar pašvaldības domes lēmumu

25atjaunot likumam atbilstošu tiesisko stāvokli attiecībā uz

26apturētajiem saistošajiem noteikumiem vai citu normatīvo

27aktu.

28Konkrētajā gadījumā Pieteikuma iesniedzēja divu nedēļu laikā

29pēc apstrīdētā rīkojuma saņemšanas esot sasaukusi ārkārtas sēdi.

30Taču tajā nolemts atlikt ar apstrīdēto rīkojumu saistītā

31jautājuma izskatīšanu un pieprasīt no ministra papildu

32paskaidrojumu par apstrīdētā rīkojuma būtību un tiesisko

33pamatojumu. Apstrīdētais rīkojums esot izskatīts Pieteikuma

34iesniedzējas ārkārtas sēdē 2017. gada 1. novembrī, kurā nolemts

35domes lēmumu atstāt bez izmaiņām. Tikai 2017. gada 21. decembrī,

36t. i., vairāk nekā divas nedēļas pēc apstrīdētā rīkojuma

37saņemšanas, Rēzeknes pilsētas domes sēdē nolemts iesniegt

38pieteikumu Satversmes tiesā. Turklāt par šīs sēdes norises laiku

39un vietu dome neesot informējusi ministru. Tādējādi Pieteikuma

40iesniedzēja esot zaudējusi tiesības iesniegt pieteikumu

41Satversmes tiesā un tiesvedība lietā izbeidzama.

424.2. Ar apturētajiem domes lēmuma punktiem regulētā

43situācija neesot nedz konkrēta, nedz arī ierobežota laikā.

44Apturētie domes lēmuma punkti attiecoties uz visiem Rēzeknes

45pašvaldības speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem un

46viņu vecākiem, kā arī visiem bērniem, kas nenoteiktā laikā

47nākotnē varētu uzsākt mācības kādā no šīm specializētajām

48pirmsskolas izglītības iestādēm, un viņu vecākiem. Šāds

49regulējums esot raksturīgs normatīvajiem aktiem. Apturētie domes

50lēmuma punkti gan neesot izdoti saistošo noteikumu normu formā,

51taču to juridiskā daba liekot izdarīt secinājumu par to piederību

52pie tiesību normām. Uz tiesību normām attiecoties likuma

53"Par pašvaldībām" 41. panta otrās daļas prasības, bet

54ministram esot tiesības šādu normu darbību apturēt, pamatojoties

55uz minētā likuma 49. pantu.

56Apturētie domes lēmuma punkti esot pamatoti ar Noteikumu Nr.

571206 3. un 7. punktu, taču šie noteikumi esot attiecināmi uz

58izglītojamo ēdināšanu nevis speciālajās pirmsskolas izglītības

59iestādēs, bet gan pamatskolās. No Noteikumu Nr. 477 6. un 7.

60punkta izrietot Pieteikuma iesniedzējas pienākums nodrošināt

61izglītojamo ēdināšanu tās padotībā esošajās speciālajās

62pirmsskolas izglītības iestādēs, izdevumus sedzot no pašvaldības

63budžeta līdzekļiem. Pašvaldībai esot tiesības paredzēt vecāku

64līdzmaksājumu vienīgi Noteikumu Nr. 477 19.3. apakšpunktā

65noteiktajā gadījumā, bet tas neesot attiecināms uz konkrēto

66situāciju.

67Izskatāmās lietas ietvaros Noteikumu Nr. 477 6. punkta

68atbilstība augstāka juridiska spēka tiesību normām neesot

69vērtējama, jo Pieteikuma iesniedzēja šādu prasījumu pieteikumā

70nav izvirzījusi un lieta nav ierosināta par to. Tādēļ Pieteikuma

71iesniedzējas arguments, ka Ministru kabinets, pieņemot Noteikumu

72Nr. 477 6. punktu, ir darbojies pretēji varas dalīšanas

73principam, pārkāpis likumdevēja piešķirto pilnvarojumu un

74rīkojies ultra vires, nevarot būt par pamatu apstrīdētā

75rīkojuma atcelšanai.