Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2017. gada 26. septembra rīkojuma Nr. 1-2/7346 "Par Rēzeknes pilsētas domes 2016. gada 22. decembra lēmuma Nr. 1872 "Par ēdināšanas izmaksu noteikšanu Rēzeknes pilsētas izglītības iestādēs un uzcenojuma apstiprināšanu" (protokols Nr. 103, 13. punkts) 1.3. apakšpunkta daļā par ēdināšanas izmaksu (vecāku maksas) noteikšanu speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs un 7. punkta darbības apturēšanu" atbilstību likuma "Par pašvaldībām" 49. pantam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka apstrīdētais rīkojums atbilst likuma "Par

pašvaldībām" 49. pantam.

5.1. Lai arī domes lēmums izdots kā vispārīgais

administratīvais akts, apturētajiem domes lēmuma punktiem

piemītot tiesību normas daba. Proti, tie esot attiecināmi uz

visiem bērniem, kuri nenoteiktā laikā nākotnē varētu uzsākt

mācības speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē, un viņu

vecākiem. Tātad apturēto domes lēmuma punktu iedarbība neesot

ierobežota laikā. Līdz ar to atbilstoši likuma "Par

pašvaldībām" 49. pantam ministram esot bijušas tiesības

apturēt šo punktu darbību.

5.2. Domes lēmums esot pamatots ar likuma "Par

pašvaldībām" 15. panta pirmās daļas 4. punktu un Noteikumu

Nr. 1206 3. un 7. punktu. Tomēr minētie noteikumi neesot

attiecināmi uz speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm.

Pašvaldības budžeta veidošana, apstiprināšana un līdzekļu

izlietošana esot pašvaldības autonoma kompetence, kuras ietvaros

pašvaldība rīkojas patstāvīgi, pieņemot ārējos normatīvos aktus,

iekšējos normatīvos aktus, individuālos aktus un citus lēmumus.

Taču pašvaldības lēmumiem esot jāatbilst Satversmei, likumiem un

Ministru kabineta noteikumiem. Ministru kabinets, pamatojoties uz

Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 13. punktu, esot

pieņēmis Noteikumus Nr. 477, kas paredz, ka ēdināšanu speciālajās

pirmsskolas izglītības iestādēs finansē no pašvaldības budžeta un

valsts budžeta līdzekļiem. Tādējādi Pieteikuma iesniedzējai

neesot tiesību ar ārējo normatīvo aktu regulēt jautājumu, kuru

jau noregulējis Ministru kabinets.