3. pants

1Lai noskaidrotu, vai un kādas Satversmes 92. panta

2pirmajā teikumā ietvertās tiesas objektivitātes garantijas ir

3attiecināmas uz kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadiju

4civilprocesā, visupirms nepieciešams izvērtēt, pirmkārt, vai

5konkrētās lietas dalībniekiem bija paredzētas tiesības pārsūdzēt

6apelācijas instances tiesas spriedumu kasācijas kārtībā un,

7otrkārt, kāda ir tiesnešu kolēģijas kompetence rīcības sēdē.

83.1. Aksiomātiska ir tēze, ka nedz Satversmes 92. panta

9pirmais teikums, nedz Konvencijas 6. pants neparedz valstij

10pienākumu visu kategoriju civillietās noteikt personai tiesības

11pārsūdzēt spriedumu kasācijas kārtībā. Taču tad, ja likumdevējs

12paredz personai šādas tiesības noteiktas kategorijas lietās,

13likumdevējam jānodrošina tas, ka pārsūdzības process atbilst

14tiesas pieejamības, taisnīgas procedūras un citām taisnīgas

15tiesas prasībām.

16Civilprocesa likuma 450. pantā Pieteikuma iesniedzējai kā

17lietas dalībniecei ir paredzētas tiesības pārsūdzēt apelācijas

18instances tiesas spriedumu civillietā kasācijas kārtībā. Līdz ar

19to gan Satversmes 92. pants, gan Konvencijas 6. pants ir

20piemērojami tiesvedības procesa stadijā, kurā tiek izlemts

21jautājums par kasācijas tiesvedības ierosināšanu.

223.2. Piekrītu Spriedumā secinātajam, ka konkrētās

23tiesvedības procesa stadijas raksturs ietekmē tiesas

24objektivitātes nodrošināšanai izmantojamo līdzekļu klāstu. Šā

25mērķa sasniegšanai likumdevējam no Satversmes 92. panta un

26Konvencijas 6. panta neizriet pienākums ikvienā tiesvedības

27procesa stadijā paredzēt tieši noraidījuma institūtu.

283.2.1. Pēc tam, kad apelācijas instances tiesas

29spriedums ir pārsūdzēts kasācijas kārtībā un Augstākajā tiesā ir

30saņemta kasācijas sūdzība, tiesnešu kolēģija rīcības sēdē izvērtē

31šīs sūdzības atbilstību kasācijas principam.

32Civilprocesa likums nosaka vairākus pamatus atteikumam

33ierosināt kasācijas tiesvedību. Saskaņā ar Civilprocesa likuma

34464.1 panta pirmo daļu tiesnešu kolēģija atsakās

35ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība neatbilst šā

36likuma 450.-454. pantā noteiktajām formālajām prasībām. Tātad

37tiesnešu kolēģijai visupirms jāpārbauda iesniegtās kasācijas

38sūdzības formālā atbilstība Civilprocesa likuma 464.1

39panta pirmās daļas prasībām.

40Ja kasācijas sūdzība atbilst tai likumā noteiktajām formālajām

41prasībām un tiesa, kura taisījusi pārsūdzēto spriedumu, nav

42pārkāpusi Civilprocesa likuma 452. panta trešajā daļā paredzētos

43tiesvedības noteikumus, tiesnešu kolēģijai jāpārbauda, vai ir

44pamats atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, balstoties uz

45Civilprocesa likuma 464.1 panta otrās daļas 1. punktu.

46Proti, saskaņā ar šo normu tiesnešu kolēģija var atteikties

47ierosināt kasācijas tiesvedību tad, ja tā konstatē, ka

48attiecīgajos tiesību jautājumos ir izveidojusies judikatūra, un

49secina, ka pārsūdzētais spriedums tai atbilst.

50Pēc tam tiesnešu kolēģijai jāpārbauda, vai ir pamats

51atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību, balstoties uz tā paša

52panta otrās daļas 2. punktu. Atbilstoši šai normai tiesnešu

53kolēģija visupirms pārbauda, vai Augstākajai tiesai būtu

54nepieciešams vienotas tiesu prakses nodrošināšanas vai tiesību

55tālākveidošanas nolūkā izteikties par kasācijas sūdzībā

56norādītajiem un pārsūdzētajā spriedumā risinātajiem tiesību

57jautājumiem. Ja tiesnešu kolēģija secina, ka tas nav

58nepieciešams, tā saskaņā ar šo normu var atteikties ierosināt

59kasācijas tiesvedību, ja vien tai nav acīmredzama pamata

60uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir

61nepareizs.

62Tātad tiesneši, kas lemj par kasācijas tiesvedības

63ierosināšanu civilprocesā, ne tikai pārbauda atbilstību formāliem

64nosacījumiem, bet arī vērtē pārsūdzētajā tiesas spriedumā veikto

65tiesību normu piemērošanu un spriedumā ietverto lietas risinājumu

66pēc būtības. Pretējā gadījumā tiesnešu kolēģijai nebūtu iespējams

67pārliecināties par iesniegtās sūdzības atbilstību kasācijas

68principam.

69Jāņem vērā, ka salīdzinoši nesen Satversmes tiesa ir vērtējusi

70arī to Civilprocesa likuma normu atbilstību Satversmei, kuras

71paredz, ka lēmumu par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību

72civillietā var sastādīt rezolūcijas veidā. Attiecīgajā lietā

73Satversmes tiesa ir atzinusi: kad tiesnešu kolēģija savas

74novērtējuma brīvības ietvaros pārliecinās par judikatūras esību

75vai tiesu prakses vienotību un tiesību tālākveidošanas

76nepieciešamību konkrētajos tiesību jautājumos, tā pēc būtības

77izvērtē šo tiesību jautājumu nozīmi kasācijas instances tiesas

78publiskās funkcijas īstenošanā un nepieciešamību kasācijas

79instances tiesai izteikties par šiem jautājumiem. Tiesnešu

80kolēģijas vērtējums par pārsūdzētā sprieduma atbilstību

81judikatūrai vai par tajā ietvertā lietas iznākuma pareizību pēc

82būtības ir vērtējums par to, vai kasācijas sūdzībā norādītie

83argumenti varētu būt par pamatu pārsūdzētā sprieduma atcelšanai

84pilnībā vai vismaz daļā (sk. Satversmes tiesas 2020. gada 12.

85marta sprieduma lietā Nr. 2019-13-01 16.4. punktu). Vēl jo

86vairāk, citā lietā Satversmes tiesa ir norādījusi, ka saņemto

87kasācijas sūdzību izvērtē tiesnešu kolēģija, citstarp

88iepazīstoties arī ar kasācijas sūdzības saturu, tiesas spriedumu

89un lietas materiāliem. Tiesnešu kolēģija izvērtē ne vien

90kasācijas sūdzības atbilstību tai izvirzītajām formālajām

91prasībām, bet arī tās saturu. Pēc būtības šāda procedūra ir

92pielīdzināma lietas izskatīšanai rakstveida procesā (sal. sk.

93Satversmes tiesas 2013. gada 21. oktobra sprieduma lietā Nr.

942013-02-01 12. punktu).

95Satversmes tiesa Spriedumā norādīja, ka tiesneši, kas lemj par

96kasācijas tiesvedības ierosināšanu civilprocesā, pārbauda

97atbilstību formāliem nosacījumiem un kasācijas sūdzību vērtē

98vienīgi tiktāl, ciktāl tā atbilst kasācijas principam (sk.

99Sprieduma 14. un 14.1. punktu). Uzskatu, ka Spriedumā

100izdarītie secinājumi par tiesnešu kolēģijas kompetenci kasācijas

101tiesvedības ierosināšanas stadijā civilprocesā ir pretrunā ar

102minēto Satversmes tiesas judikatūru.

1033.2.2. Lai labāk izprastu tiesnešu kolēģijas kompetenci

104kasācijas tiesvedības ierosināšanas stadijā civilprocesā,

105nepieciešams aplūkot arī Civilprocesa likuma 464.1

106panta pirmās daļas vēsturisko attīstību.

107Ar 2008. gada 22. maija likumu "Grozījumi Civilprocesa

108likumā" Civilprocesa likums tika papildināts ar

109464.1 pantu, paredzot, ka tiesnešu kolēģijai ir

110tiesības atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību ne vien

111gadījumos, kad kasācijas sūdzība neatbilst likumā paredzētajām

112formālajām prasībām, bet arī gadījumos: 1) kad kasācijas sūdzības

113iesniedzēja viedoklis par tiesību normu piemērošanu un

114interpretāciju ir pretrunā ar Augstākās tiesas judikatūru, kurai

115atbilst apstrīdētais spriedums; 2) kad nerodas šaubas par

116apelācijas instances tiesas sprieduma tiesiskumu un izskatāmajai

117lietai nav nozīmes judikatūras veidošanā.

118Pirms šiem grozījumiem spēkā bijušais regulējums paredzēja, ka

119visas Augstākajai tiesai iesniegtās kasācijas sūdzības izskata

120rīcības sēdē, lai izlemtu, vai tās atbilst šā likuma 450.-454.

121pantā noteiktajām formālajām prasībām. Atbilstoši Civilprocesa

122likuma 464. pantam tiesnešu kolēģija gadījumos, kad tā

123vienbalsīgi atzina, ka sūdzība neatbilst likuma prasībām, pieņēma

124lēmumu par kasācijas tiesvedības izbeigšanu. Savukārt gadījumos,

125kad sūdzība bija sastādīta atbilstoši likumā noteiktajām

126prasībām, tostarp tajā bija norādīts, kādas materiālo tiesību

127normas tiesa piemērojusi nepareizi vai kādas procesuālo tiesību

128normas tiesa pārkāpusi un kā tas ir ietekmējis lietas pareizu

129izspriešanu, tiesnešu kolēģijai bija jāierosina kasācijas

130tiesvedība (sk. Civilprocesa likuma 450.-464. pantu redakcijā,

131kas bija spēkā līdz 2008. gada 30. jūnijam). Manuprāt, taisni

132tāpēc, ka tiesnešu kolēģijai rīcības sēdē bija kompetence vērtēt

133tikai kasācijas sūdzības atbilstību likumā noteiktajām formālajām

134prasībām, Civilprocesa likuma desmitajā sadaļā, kas regulē

135tiesvedības procesu kasācijas instances tiesā, pamatoti nebija

136paredzētas lietas dalībnieku tiesības pieteikt tiesnešiem

137noraidījumu.

138Papildinot Civilprocesa likumu ar 464.1 pantu, kas

139regulē tā saucamos kasācijas filtrus, likumdevējs ir izveidojis

140tādu tiesisku mehānismu, pateicoties kuram tiesnešu kolēģija

141rīcības sēdē vairs nepilda tikai formālu funkciju, pārbaudot

142iesniegtās kasācijas sūdzības atbilstību formālajām likuma

143prasībām. Komentējot šos grozījumus, zvērināts advokāts Gvido

144Zemrībo ir norādījis: ja sākotnēji Augstākās tiesas rīcības sēdes

145uzdevums bija tikai no formālām pozīcijām izvērtēt kasācijas

146sūdzības kā atsevišķa procesuāla dokumenta atbilstību

147Civilprocesa likuma 450.-454. panta prasībām, tad tagad rīcības

148sēdei uzlikts par pienākumu izvērtēt apelācijas instances tiesas

149sprieduma tiesiskumu vai, citiem vārdiem, likumību (sk.: G.

150Zemrībo. Kasācijas instances regulējums civilprocesuālajā

151likumdošanā un no tā izrietošās problēmas. Latvijas Republikas

152Augstākās tiesas biļetens Nr. 6/2013). Uz to, ka tiesnešu

153kolēģijas kompetence kopš 2008. gada ir kļuvusi daudz plašāka,

154norāda arī Civilprocesa likuma 464. panta sestā daļa, kas noteic,

155ka Augstākās tiesas rīcības sēdē tiesnešu kolēģija var pieņemt

156arī lēmumu uzdot Eiropas Savienības Tiesai jautājumu prejudiciāla

157nolēmuma pieņemšanai vai iesniegt Satversmes tiesai pieteikumu

158par tiesību normu atbilstību Satversmei vai starptautisko tiesību

159normai (aktam).

1603.2.3. Līdz 2012. gada 1. aprīlim Augstākās tiesas

161rīcības sēdes lēmums bija jāsastāda atsevišķa procesuālā

162dokumenta veidā, ietverot tajā izvērstu argumentāciju. Lēmumi,

163kas sastādīti pēc 2008. gadā veiktajiem grozījumiem, uzskatāmi

164atklāj tiesnešu kolēģijas kompetences apjomu. Piemēram, rīcības

165sēdes lēmumos lietotie formulējumi - "tiesnešu kolēģija

166nekonstatē Civilprocesa likuma 5., 97., 192. panta

167pārkāpumu"; "nav pamatoti kasācijas sūdzības argumenti

168par Civillikuma 2042. panta nepareizu piemērošanu" -

169nepārprotami liecina, ka tiesnešu kolēģija rīcības sēdē pēc

170būtības izvērtē kasācijas sūdzībā ietvertos argumentus (sk.,

171piemēram, Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2012. gada 24.

172janvāra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-347/2012 un 2012. gada

17328. marta rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKC-256/2012).

174Kasācijas sūdzība, kurā ietvertie argumenti nav pamatoti,

175neatbilst kasācijas principam, un tāpēc, lai kasācijas instances

176tiesa netiktu noslogota nelietderīgi, tiesnešu kolēģijai, kā to

177paredz Civilprocesa likuma 464.1 panta otrā daļa, ir

178pamats atteikties ierosināt kasācijas tiesvedību. Taču, lai

179izprastu, kādām tiesas objektivitātes garantijām jābūt

180nodrošinātām lietas dalībniekiem kasācijas tiesvedības

181ierosināšanas stadijā, ir būtiski uzsvērt, ka tiesnešu kolēģija

182neaprobežojas vienīgi ar formālu nosacījumu ievērošanas pārbaudi,

183bet arī vērtē pārsūdzēto spriedumu, lietas materiālus un sniedz

184savu vērtējumu par kasācijas sūdzībā norādītajiem argumentiem pēc

185būtības.