4. pants

1Šo atsevišķo domu turpinājumā tiks pārbaudīts tas,

2kādas Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesas

3objektivitātes garantijas ir attiecināmas uz to tiesvedības

4procesa stadiju, kurā tiesneši izvērtē lietas dalībnieka

5iesniegtos argumentus pēc būtības, proti, vērtē, vai kasācijas

6sūdzībā norādītie argumenti var būt par pamatu pārsūdzētā

7apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanai un vai tāpēc

8kasācijas tiesvedība būtu ierosināma.

9Konkretizējot Satversmes 92. panta pirmo teikumu, jāņem vērā

10Konvencijas 6. pants un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra,

11tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2009. gada

1215. oktobra spriedums lietā "Micallef v. Malta", 2018.

13gada 16. oktobra spriedums lietā "Daineliené v.

14Lithuania", kā arī 2005. gada 15. jūlija spriedums lietā

15"Mežnarić v. Croatia". Šajos nolēmumos ietvertās

16atziņas, manuprāt, ir būtiskas un bija jāņem vērā, vērtējot to,

17vai konkrētajā tiesvedības procesa stadijā ir paredzētas

18pietiekamas garantijas tam, lai izslēgtu jebkādas pamatotas

19lietas dalībnieku vai sabiedrības šaubas par tiesas

20objektivitāti.

214.1. Visupirms atgādināšu lietas "Micallef v.

22Malta" faktiskos apstākļus. Proti, daudzstāvu namā dzīvojošo

23kaimiņu starpā izcēlās domstarpības sakarā ar to, ka augšējā

24stāva kaimiņiene izkāra uz balkona veļu un ūdens no tās pilēja uz

25apakšstāvā dzīvojošā kaimiņa balkona. Šis kaimiņš, uzskatot, ka

26tiek nepamatoti aizskartas viņa tiesības uz īpašumu, vērsās tiesā

27ar pieteikumu par tāda pagaidu noregulējuma pieņemšanu, kas

28aizliegtu augšējā stāvā dzīvojošajai kaimiņienei veikt konkrētas

29darbības. Pieteikums tika izskatīts pirmās instances un

30apelācijas instances tiesā. Zīmīgi, ka apelācijas instances

31tiesas sēdē sūdzības iesniedzēju pārstāvēja advokāts, kas bija

32tiesas sēdes priekšsēdētāja brāļa dēls. Pārsūdzības izskatīšanas

33laikā otras puses pārstāvis nepieteica noraidījumu tiesas sēdes

34priekšsēdētājam, citstarp tāpēc, ka saskaņā ar Maltas

35Civilprocesa likuma 734. pantu noraidījumu varēja pieteikt tikai

36tad, ja advokāts ir tiesneša laulātais, māte/tēvs vai

37dēls/meita.

384.1.1. Eiropas Cilvēktiesību tiesa, izskatot pieteikumu

39par Konvencijas 6. panta pārkāpumu pagaidu noregulējuma

40izskatīšanas procesā, sprieduma 74.-86. punktā visupirms

41analizēja, vai Konvencijas 6. pants ir piemērojams gadījumos, kad

42tiek izskatīts pagaidu noregulējuma jautājums. Tiesa atzina, ka

43ir nepieciešams attīstīt tās judikatūru un atzīt, ka Konvencijas

446. panta garantijas ir piemērojamas arī gadījumos, kad tiek

45izskatīti pagaidu noregulējuma (prasības nodrošināšanas)

46jautājumi civillietā.

47Ievērojot to, ka pagaidu noregulējuma jautājums pamatā ir

48procesuāla rakstura jautājums, šajā spriedumā minētās atziņas par

49tiesas objektivitāti vēl jo vairāk ir piemērojamas tajā

50tiesvedības procesa stadijā, kurā tiesnešu kolēģija rīcības sēdē

51vērtē, vai kasācijas sūdzībā norādītie argumenti var būt par

52pamatu pārsūdzētā apelācijas instances tiesas sprieduma

53atcelšanai un vai tāpēc kasācijas tiesvedība būtu ierosināma.

544.1.2. Eiropas Cilvēktiesību tiesa attiecīgā sprieduma

5593.-99. punktā atgādināja, ka tiesas objektivitātes jeb

56neitralitātes prasībai ir divi aspekti - subjektīvais un

57objektīvais. Pirmkārt, tiesai jābūt subjektīvi neitrālai, proti,

58nevienam tiesnesim nedrīkst būt personiski aizspriedumi, izlemjot

59lietu. Otrkārt, tiesai jābūt neitrālai arī objektīvajā aspektā.

60Analizējot tiesas neitralitāti objektīvajā aspektā, nozīme var

61būt pat pieņēmumam. Turklāt pieņēmuma pamatotību nevar pārbaudīt,

62raugoties tikai no konkrēta tiesas procesa dalībnieka viedokļa.

63Ir jāvērtē arī tas, vai šaubas par tiesas neitralitāti varētu būt

64objektīvi pamatotas, jo demokrātiskā valstī tiesām ir jābauda gan

65iztiesājamās lietas dalībnieku, gan visas sabiedrības

66uzticēšanās. Lai konstatētu objektīvās neitralitātes pārkāpumu,

67pietiek ar to, ka pastāv apstākļi, kas norāda uz iespējamu tiesas

68objektīvās neitralitātes apdraudējumu. Tas nozīmē, ka ir jāsniedz

69pietiekamas garantijas tam, lai izslēgtu jebkādas pamatotas

70lietas dalībnieku vai sabiedrības šaubas par tiesas

71objektivitāti.

72Šā sprieduma 99. punktā Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja,

73ka noraidījuma institūts ir viens no būtiskākajiem tiesas

74objektivitātes izvērtēšanas objektīvā testa elementiem.

75Noraidījums ir procesuāls līdzeklis, ar kuru lietas dalībniekiem

76tiek sniegta iespēja novērst šaubas par iespējamu tiesas

77neobjektivitāti un tādējādi tiek sekmēta lietas dalībnieku un

78sabiedrības uzticēšanās tiesai.

79Analizējot konkrētās lietas apstākļus, tiesa nonāca pie

80uzskata, ka ģimenes saites starp pretējās puses advokātu un

81tiesnesi ir pietiekams pamats šaubām par tiesneša objektivitāti.

82Taču situācijā, kad starp tiesnesi un advokātu pastāv attālākas

83ģimenes saites, proti, advokāts ir nevis tiesneša laulātais,

84dēls/meita, bet gan brālis/māsa vai brāļadēls/brāļameita, Maltas

85Civilprocesa likums neparedzēja iespēju pieteikt tiesnesim

86noraidījumu. Eiropas Cilvēktiesību tiesa uzskatīja, ka tieši

87normatīvā regulējuma dēļ nepastāv pietiekamas garantijas tam, lai

88izslēgtu jebkādas pamatotas lietas dalībnieku šaubas par tiesas

89objektivitāti.

904.1.3. Iepriekš minētajā Eiropas Cilvēktiesību tiesas

91spriedumā paustās atziņas liecina, ka tiesas objektivitātes

92vērtējumā nozīme ir ne tikai tiesneša iekšējai pārliecībai par

93savu objektivitāti un neitralitāti, bet arī lietas dalībnieku un

94sabiedrības pamatotām šaubām par to.

95Tiesnešiem izvirzītās augstās izglītības un profesionālās

96kvalifikācijas prasības, kā arī augstie ētikas un godīguma

97standarti neapšaubāmi stiprina tiesas objektivitāti, veicinot arī

98lietas dalībnieku un visas sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.

99Tomēr gadījumā, kad tiesnesim, kurš pieņēmis nepārsūdzamu lēmumu,

100vajadzēja atstatīties no lietas izskatīšanas, bet viņš to nav

101izdarījis, personai vairs nav tādu procesuālu līdzekļu, ar kuriem

102tā varētu aizsargāt savas pamattiesības uz lietas izskatīšanu

103objektīvā tiesā.

104Turklāt, kā to apstiprina tiesu prakses piemēri, pastāv arī

105tāda iespējamība, ka tiesnesis ir aizmirsis apstākļus, kas varētu

106radīt šaubas par viņa objektivitāti, un tādēļ pat neapsver

107iespēju atstatīties no lietas izskatīšanas. Eiropas Cilvēktiesību

108tiesas lietā "Daineliené v. Lithuania" Lietuvas

109Augstākās tiesas tiesnesis bija lēmis par kasācijas tiesvedības

110ierosināšanu krimināllietā, lai gan šajā lietā prokurors bija

111tiesneša dēls. Tiesnesis šajā lietā argumentēja, ka viņš šo faktu

112neesot ievērojis. Turklāt normatīvais regulējums arī neparedzēja

113prasību, ka sūdzībā norādāms prokurora vārds un uzvārds.

114Citā Eiropas Cilvēktiesību tiesā izskatītā lietā -

115"Mežnarič v. Croatia" - Horvātijas Konstitucionālās

116tiesas tiesnesis nebija pamanījis faktu, ka konstitucionālā

117sūdzība iesniegta saistībā ar tādas civillietas izskatīšanu, kurā

118viņš pats pirms deviņiem gadiem noteiktu laiku bija prasītāja

119pārstāvis.

120Abos piemēra labad minētajos gadījumos Eiropas Cilvēktiesību

121tiesa konstatēja, ka pastāvēja pamatotas šaubas par viena

122tiesneša objektivitāti, un atzina, ka, izskatot konkrēto lietu,

123netika nodrošinātas tiesības uz objektīvu tiesu un tādējādi ir

124pārkāpts Konvencijas 6. pants.

125Īpaši jāuzsver, ka visas minētās lietas nacionālajās tiesās

126tika izskatītas koleģiāli. Taču Eiropas Cilvēktiesību tiesa

127atzina: pietiek ar to, ka šaubas par tiesas objektivitāti pastāv

128kaut vai tikai attiecībā uz vienu tiesnesi. Līdz ar to Satversmes

129tiesas arguments, ka abi pārējie kolēģijas sastāvā ietilpstošie

130tiesneši nodrošinās tiesas objektivitāti, nav juridiski nozīmīgs,

131jo pietiekamā līmenī nenovērš tiesas objektivitātes apdraudējumu

132Konvencijas 6. panta izpratnē.

133Satversmes tiesa Spriedumā norādījusi, ka noraidījuma

134institūts ir viens no tiesas objektivitātes nodrošināšanas

135līdzekļiem. Tomēr Spriedumā tā nav analizējusi no minētajos

136Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumos ietvertajiem secinājumiem

137izrietošo būtisko aspektu - noraidījuma institūta mijiedarbību ar

138citiem tiesas objektivitātes nodrošināšanas līdzekļiem - nolūkā

139izslēgt jebkādas pamatotas lietas dalībnieku vai sabiedrības

140šaubas par tiesas objektivitāti. No lietas dalībniekiem nav

141atkarīgs tas, vai tiesnesis atstatīsies, tāpēc normatīvajos aktos

142lietas dalībniekiem ir paredzētas procesuālās tiesības pamatotu

143šaubu gadījumā pieteikt noraidījumu tiesnesim. Noraidījuma

144institūts ir līdzeklis tiesas objektivitātes nodrošināšanai

145situācijā, kad tiesnesis nav sevi atstatījis no lietas

146izskatīšanas, kaut arī viņam tas bija jādara.

1474.2. Ņemot vērā šajā punktā minēto, secinu, ka tajā

148tiesvedības procesa stadijā, kurā lietas dalībnieku argumenti

149tiek izvērtēti pēc būtības, no Konvencijas 6. panta izriet

150prasība tiesas objektivitātes nodrošināšanai paredzēt arī

151noraidījuma institūtu. Tātad arī no Satversmes 92. panta pirmā

152teikuma izriet likumdevēja pienākums paredzēt lietas dalībniekiem

153tiesības pieteikt noraidījumu Augstākās tiesas tiesnešiem, kas

154lems par kasācijas tiesvedības ierosināšanu. Uzskatu, ka

155Satversmes tiesa, konkretizējot Satversmes 92. pantu kopsakarā ar

156Konvencijas 6. pantu, noteikusi zemāku pamattiesību aizsardzības

157līmeni, nekā to paredz Konvencija.