4. punkts

1Spriedumā pēc būtības ir ieviesta jauna pieeja

2jautājumā par to, kā noskaidrot, vai apstrīdētajās normās

3ietvertais pamattiesību ierobežojums ir pieņemts ar pienācīgā

4kārtībā pieņemtu likumu. Šai pieejai nevaru piekrist vairāku

5iemeslu dēļ.

64.1. Līdz šim Satversmes tiesas nolēmumos bija

7nostiprināta atziņa, ka tas, vai likums pieņemts pienācīgā

8kārtībā, izvērtējams saskaņā ar Satversmes 21. pantu. Tajā ir

9ietverts princips, ka Saeima pati nosaka sev darbības kārtību

10(sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā

11Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 5. punktu un 2017. gada 19.

12oktobra sprieduma lietā Nr. 2016-14-01 25.1. punktu). Proti,

13Satversme un Saeimas kārtības rullis izvirza noteiktas prasības

14procesam, kādā tiek izstrādāti un pieņemti normatīvie akti. Tomēr

15gan Satversme, gan Saeimas kārtības rullis atsevišķos gadījumos

16piešķir likumdevējam rīcības brīvību lemt par kārtību, kādā

17izskatīt vienu vai otru likumprojektu.

184.2. Satversmes tiesas process ir balstīts uz

19objektīvās izmeklēšanas principu (sk. Satversmes tiesas 2017.

20gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 12.2.

21punktu). Minētais princips noteic pašai tiesai vairākus

22pienākumus - citstarp objektīvi izvērtēt visus lietas apstākļus.

23Turklāt tiesa izmanto ne vien lietas dalībnieku iesniegtos

24argumentus un pierādījumus, bet šādus argumentus un pierādījumus

25meklē arī pati (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 8. jūnija

26sprieduma lietā Nr. 2007-01-01 23. punktu).

27Spriedumā atzīts, ka, atkārtoti nosakot zemes īpašnieku

28īpašuma tiesību ierobežojumu piespiedu nomas tiesiskajās

29attiecībās, likumdevēja rīcībā vajadzēja būt šāda lēmuma

30pieņemšanai nepieciešamajai informācijai (sk. Sprieduma 22.

31punktu). Spriedumā ietverta arī vispārīga informācija par

32apstrīdēto normu pieņemšanas gaitu Saeimā (sk. Sprieduma 22.1.

33un 22.2. punktu). Tomēr Spriedums nesatur pilnīgu lietas

34materiālos esošo un tiesas sēdē noskaidroto faktisko apstākļu

35atspoguļojumu par apstrīdēto normu pieņemšanas gaitu. Faktiskās

36situācijas pilnvērtīgs atspoguļojums ir obligāts priekšnoteikums

37tam, lai spriedumā būtu iespējams noskaidrot, vai likumdevēja

38rīcībā bijis viss nepieciešamais un vai likumdevējs ir pienācīgi

39analizējis un pamatojis apstrīdētajās normās ietvertā

40pamattiesību ierobežojuma satversmību.

41Ne vien Satversmes tiesa, bet arī pats likumdevējs jau

42vairākas reizes ir vērtējis piespiedu nomas tiesisko attiecību

43regulējumu. Tādējādi pirms apstrīdēto normu pieņemšanas

44likumdevēja rīcībā ir bijusi noteikta informācija gan par

45problēmām piespiedu nomas maksas tiesiskajā regulējumā, gan par

46Satversmes tiesas judikatūru šajā jautājumā. Arī no lietas

47materiāliem un tiesas sēdē norādītā izriet, ka likumdevēja rīcībā

48bijusi gan citu valsts iestāžu un institūciju, gan arī Saeimas

49deputātu sniegtā informācija. Piemēram, Zemes dienesta 2015. gada

50pārskats "Dalītais īpašums un piespiedu noma daudzdzīvokļu

51mājās Latvijā", likumprojekta "Piespiedu dalītā īpašuma

52tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas

53likums" anotācija un ar to saistītā informācija. Vērtējot

54priekšlikumu samazināt nomas maksas apmēru, Atbildīgā komisija un

55Apakškomisija savās sēdēs uzklausīja Finanšu ministrijas,

56Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Latvijas

57Pašvaldību savienības sniegto informāciju. Tika uzklausīti arī

58vairāki dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības "Tauta pret

59zemes baroniem" pārstāvji, kā arī akciju sabiedrības

60"Pilsētas zemes dienests" pārstāvis zvērināts advokāts

61N. Šlitke. Pēc minēto personu uzklausīšanas deputāti vienojušies

62par 2017. gada 1. jūnija Grozījumu 1. panta redakciju. Tomēr pat

63pie šādiem apstākļiem Spriedumā atzīts, ka no diskusijām, kas

64notikušas apstrīdēto normu izstrādes laikā, nav izsecināms

65pamatojums tam, kādēļ konkrētajos ekonomiskajos un tiesiskajos

66apstākļos apstrīdētajās normās bija nepieciešams noteikt tieši

67šādu piespiedu nomas maksas regulējumu (sk. Sprieduma 22.3.

68punktu).

69Tādējādi uzskatu, ka Spriedumā nav ietverts objektīvās

70izmeklēšanas principa tvērumam atbilstošs faktu konstatējums un

71vērtējums par to, kādēļ informācija, kas konkrētajā gadījumā bija

72likumdevēja rīcībā, pēc Satversmes tiesas ieskata, nav bijusi

73pietiekama apstrīdēto normu pieņemšanai.

744.3. Likumdevējs apstrīdēto normu pieņemšanas gaitā

75bija pievērsies arī jautājumam par to, ka apstākļi kopš

76spriedumiem lietās Nr. 2008-36-01 un Nr. 2010-22-01 bija

77mainījušies un tādēļ nepieciešams pieņemt apstrīdētās normas. Gan

78Atbildīgās komisijas, gan Apakškomisijas sēdēs deputāts A.

79Elksniņš vairākkārt norādīja, ka šā brīža ekonomiskā situācija

80atšķiras no situācijas, kas bijusi 2009. gadā. Depozītu procentu

81likmes kredītiestādēs esot samazinājušas līdz 1,3 procentiem vai

82pat līdz 0,12 procentiem gadā, bet aizdevumi no valsts kases tiek

83izsniegti ar viena procenta likmi (sk. Atbildīgās komisijas

842016. gada 25. maija sēdēs audioierakstu lietas materiālu 2.

85sēj.). Minēto informāciju Apakškomisijas sēdē apstiprināja

86arī Latvijas bankas pārstāvis G. Bērziņš, kurš norādīja, ka ir

87būtiski mainījušās procentu likmes, samazinājušās refinansēšanas

88likmes, naudas tirgus likmes un obligāciju likmes. Piemēram,

89Latvijas valdības ilgtermiņa obligāciju likmes ir samazinājušas

90no 4 līdz 8 procentiem uz 1 līdz 1,5 procentiem (sk.

91Apakškomisijas 2016. gada 14. decembra sēdes audioierakstu lietas

92materiālu 2. sēj.). Tomēr Spriedumā šie apstākļi pēc būtības

93nav vērtēti un līdz ar to nav atspēkots Saeimas arguments par to,

94ka gan faktiskā, gan ekonomiskā situācija kopš iepriekšējiem

95Satversmes tiesas spriedumiem piespiedu nomas lietās ir

96mainījusies.

97Uzskatu, ka lietā esošie materiāli un tiesas sēdē noskaidrotie

98apstākļi bija pietiekami, lai Spriedumā secinātu, ka situācija

99kopš spriedumiem lietās Nr. 2008-36-01 un Nr. 2010-22-01 bija

100mainījusies. Attiecīgi konstatējot, ka situācija ir mainījusies,

101likumdevējs bija tiesīgs atkārtoti lemt par piespiedu nomas

102maksas apmēra ierobežojumiem.

1034.4. Ja Satversmes tiesa secināja, ka izskatāmajā lietā

104apstrīdēto normu pieņemšanā ir konstatējami procesuāla rakstura

105pārkāpumi, tai bija jāvērtē šādu pārkāpumu ietekme uz apstrīdēto

106normu tiesiskumu.

107Satversmes tiesa ir atzinusi, ka ne katrs parlamentārās

108procedūras pārkāpums ir pietiekams pamats, lai uzskatītu, ka

109pieņemtajam aktam nav juridiska spēka. Lai parlamentārās

110procedūras pārkāpuma dēļ kādu aktu atzītu par spēkā neesošu,

111jābūt pamatotām šaubām, ka gadījumā, ja procedūra tiktu ievērota,

112Saeima pieņemtu atšķirīgu lēmumu (sk. Satversmes tiesas 1998.

113gada 13. jūlija sprieduma lietā Nr. 03-04 (98) secinājumu daļas

1143. punktu). Proti, tikai būtisku procesuālo pārkāpumu dēļ

115tiesību norma uzskatāma par prettiesisku.

116Tomēr Spriedumā nav vērtēts, vai konkrētie procesuālie

117pārkāpumi ir uzskatāmi par tādiem, ka gadījumā, ja procedūra

118tiktu ievērota, Saeima pieņemtu citāda satura tiesību normas.

119Iztrūkstot šādam izvērtējumam, nav iespējams secināt, ka

120apstrīdētās normas nav pieņemtas pienācīgā kārtībā.

1214.5. Izskatāmās lietas pamatjautājums bija - vai

122Saeimas noteiktais piespiedu nomas maksas apmēra ierobežojums

123atbilst Satversmei? Ievērojot objektīvās izmeklēšanas principu un

124līdz šim Satversmes tiesas nolēmumos izmantoto pamattiesību

125ierobežojuma satversmības izvērtēšanas metodoloģiju, Spriedumā

126nebija pamata aprobežoties vienīgi ar vērtējumu par to, vai

127apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir

128pieņemts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Spriedumā bija

129jāpārbauda šāda ierobežojuma satversmība pēc būtības. Tomēr

130Spriedumā izmantotās pieejas dēļ Satversmes tiesa nesniedz

131atbildi uz lietas pamatjautājumu par to, vai šis ierobežojums pēc

132satura atbilst Satversmei.

133Turklāt Spriedumā izmantotā pieeja vairākus kritērijus, kas

134Satversmes tiesas nolēmumos ierasti tiek apskatīti saudzējošāku

135līdzekļu kontekstā, pārnes kā kritērijus likumdošanas procesa

136analīzē. Tomēr tas, vai likumdevējs ir pienācīgi analizējis un

137pamatojis apstrīdētajās normās ietvertā pamattiesību ierobežojuma

138satversmību kontekstā ar tiesas nodibināto judikatūru piespiedu

139nomas jautājumos, bija jānoskaidro, izvērtējot šāda ierobežojuma

140atbilstību samērīguma principam.

141Tādējādi Spriedumā izmantotā pieeja apstrīdēto normu

142satversmības izvērtēšanai nav pamatota un tās dēļ Satversmes

143tiesa nav sniegusi argumentētu atbildi uz izskatāmās lietas

144pamatjautājumu.

145Ņemot vērā visu iepriekš minēto, kā

146arī lietas materiālos esošo un tiesas sēdē noskaidroto, uzskatu,

147ka apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums ir

148noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.