Satversmes tiesas tiesnešu Gunāra Kusiņa un Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2019-08-01 "Par Saeimas kārtības ruļļa 17. panta otrās daļas un 19. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam un 101. panta pirmajam teikumam"

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Satversmes tiesa jau 2006. gada 23. februāra

sprieduma lietā Nr. 2005-22-01 5.3. punktā norādījusi, ka

nevainīguma prezumpcija pati par sevi neliedz noteikt personai

pagaidu ierobežojumus, kas saistīti ar tās reputāciju, tiktāl,

ciktāl šādus ierobežojumus pieļauj citas Satversmes normas.

Tā kā Satversmes tiesa pareizi atzina, ka apstrīdētās normas

neatbilst Satversmes 5. un 101. pantam, jo apstrīdētās normas

pārmērīgi ietiecas deputāta brīvā pārstāvības mandāta tiesībās,

tai jau šā paša iemesla dēļ bija pamats atzīt, ka apstrīdētajās

normās noteiktie ierobežojumi neatbilst arī nevainīguma

prezumpcijai.