VairogsSatversmes tiesas tiesnešu Gunāra Kusiņa un Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2019-08-01 "Par Saeimas kārtības ruļļa 17. panta otrās daļas un 19. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam un 101. panta pirmajam teikumam"
Īsais kopsavilkumsKo šis dokuments regulē
Šis likums nosaka kārtību par tēmu: Satversmes tiesas tiesnešu Gunāra Kusiņa un Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2019-08-01 "Par Saeimas kārtības ruļļa 17. panta otrās daļas un 19. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam un 101. panta pirmajam teikumam". Satura rādītājā zemāk atver konkrēto vietu, kas atbilst tavai situācijai.
Satversmes tiesas tiesnešu Gunāra Kusiņa un Jāņa Neimaņa atsevišķās domas lietā Nr. 2019-08-01 "Par Saeimas kārtības ruļļa 17. panta otrās daļas un 19. panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam un 101. panta pirmajam teikumam" — viss teksts
1Satversmes tiesa ar 2019. gada 23. decembra
2spriedumu lietā Nr. 2019-08-01 "Par Saeimas kārtības ruļļa
317. panta otrās daļas un 19. panta atbilstību Latvijas Republikas
4Satversmes 92. panta otrajam teikumam un 101. panta pirmajam
5teikumam" citstarp atzina Saeimas kārtības ruļļa 17. panta
6otrās daļas pirmo teikumu un 19. panta pirmo teikumu par
7neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 5. pantam, 92. panta
8otrajam teikumam un 101. panta pirmajam teikumam un attiecībā uz
9Juri Jurašu par spēkā neesošu no 2019. gada 31. janvāra.
1Saeimas kārtības ruļļa 17. panta otrās daļas pirmais
2teikums un 19. panta pirmais teikums (turpmāk - apstrīdētās
3normas) noteic, ka gadījumā, ja Saeima piekrīt kriminālvajāšanas
4uzsākšanai pret Saeimas locekli, attiecīgais Saeimas loceklis
5zaudē tiesības:
61) piedalīties Saeimas un tās komisiju, kā arī citu to
7institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ir ievēlējusi vai
8apstiprinājusi, līdz kriminālvajāšanas izbeigšanai vai līdz
9brīdim, kad stājas spēkā notiesājošs tiesas spriedums;
102) uz transporta izdevumu kompensāciju, dzīvojamās telpas īres
11(viesnīcas) kompensāciju un komandējuma izdevumu
12kompensāciju;
133) uz mēnešalgas saņemšanu pilnā apmērā.
1Satversmes tiesa jau 2006. gada 23. februāra
2sprieduma lietā Nr. 2005-22-01 5.3. punktā norādījusi, ka
3nevainīguma prezumpcija pati par sevi neliedz noteikt personai
4pagaidu ierobežojumus, kas saistīti ar tās reputāciju, tiktāl,
5ciktāl šādus ierobežojumus pieļauj citas Satversmes normas.
6Tā kā Satversmes tiesa pareizi atzina, ka apstrīdētās normas
7neatbilst Satversmes 5. un 101. pantam, jo apstrīdētās normas
8pārmērīgi ietiecas deputāta brīvā pārstāvības mandāta tiesībās,
9tai jau šā paša iemesla dēļ bija pamats atzīt, ka apstrīdētajās
10normās noteiktie ierobežojumi neatbilst arī nevainīguma
11prezumpcijai.
1Tomēr Satversmes tiesa atzina apstrīdētās normas par
2neatbilstošām Satversmes 92. panta otrajam teikumam, jo: 1) tās
3sodot Saeimas deputātu par noziedzīgu nodarījumu, saistībā ar
4kuru viņš izdots kriminālvajāšanai, un 2) kompensācijas
5atstādināšanas gadījumā neesot pietiekamas (sk. sprieduma 20.
6punktu). Šādiem Satversmes tiesas secinājumiem
7nepiekrītam.
1Apstrīdētās normas noteic tiesiskās sekas papildus
2tām sekām, kuras izriet no citām tiesību normām, kas regulē
3Saeimas deputāta izdošanu kriminālvajāšanai. Tādēļ Satversmes
4tiesa pareizi analizēja visa tiesiskā regulējuma atbilstību
5nevainīguma prezumpcijas principam un pareizi atzina, ka normas,
6saskaņā ar kurām Saeimas deputāts tiek izdots kriminālvajāšanai,
7kā arī izdošanas procedūra neietver konkrētus izteikumus par
8attiecīgā Saeimas deputāta vainu noziedzīga nodarījuma
9izdarīšanā, deputātam nav jātaisnojas par izdošanas pieprasījumu
10un nav jāpierāda savs nevainīgums. Saeima nerīkojas tā, it kā
11kriminālvajāšanai izdodamais deputāts būtu vainojams noziedzīga
12nodarījuma izdarīšanā, pirms viņa vaina tikusi pierādīta
13tiesā.
1Nedz normas, kas regulē deputāta izdošanu
2kriminālvajāšanai, nedz arī apstrīdētās normas un konkrētais
3Saeimas lēmums neapgalvo, ka kriminālvajāšanai izdodamais
4deputāts būtu izdarījis kādu prettiesisku darbību, un neietver
5nekādas norādes uz deputāta darbības vērtējumu vai deputāta vainu
6saistībā ar kriminālprocesu, kuram viņu aicina izdot. Apstrīdētās
7normas noteic vienīgi obligātas tiesiskās sekas, kas automātiski
8rodas tad, ja Saeima pieņem lēmumu par deputāta izdošanu
9kriminālvajāšanai.
1Nedz apstrīdēto normu teksts, nedz to tapšanas
2vēsture, sistēmiskā saistība ar citām tiesību normām un mērķis
3neliecina par to, ka šīs normas pēc sava rakstura būtu sodošas.
4Atstādināšanas mērķis bija vienīgi novērst Saeimas saskatīto tās
5iekšējās kārtības un publisko interešu apdraudējumu, piesardzīgi
6izturoties pret kriminālvajāšanai izdota deputāta dalību Saeimas
7sēdēs un ietekmi uz likumdevēja darbību. Apstrīdētajās normās
8paredzētās tiesiskās sekas ir ierobežojošas, bet ar pagaidu
9raksturu, t. i., šajās normās noteiktie ierobežojumi paliek spēkā
10tikai noteiktu laiku - līdz brīdim, kad stājas spēkā
11kriminālvajāšanu noslēdzošs nolēmums.
1Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētās normas
2neatbilst nevainīguma prezumpcijai, jo neesot arī pietiekamu
3kompensējošu pasākumu. Šādai atziņai nevaram piekrist, jo
4tiesībās ir paredzēti kompensējoši pasākumi gadījumā, kad
5krimināllieta izbeigta, nekonstatējot deputāta vainu, vai arī
6deputāts tiek attaisnots. Saeimas kārtības ruļļa 19. panta
7trešais teikums paredz ieturēto summu pilnīgu kompensāciju, bet
8papildus arī Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu
9lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums paredz
10kompensējošus pasākumus, tostarp gadījumā, kad iepriekšējais
11stāvoklis nav atjaunojams. Visbeidzot arī Satversmes 92. pants
12noteic kompensējošu pasākumu pārmērīgi ilga tiesvedības procesa
13gadījumā.
14Tiesnesis G. Kusiņš
15Tiesnesis J. Neimanis
16Rīgā 2019. gada 6. janvārī