1Satversmes tiesa Spriedumā lietā Nr. 2000-08-0109
2secināja, ka nodokļu iekasēšanas uzraudzības mehānisms
3nepieciešams arī tādēļ, lai faktiski aizsargātu darba ņēmējus,
4kas sociālajās tiesībās tiek uzskatīti par vājākām personām un
5tādām personām, kam nepieciešama īpaša sociālā aizsardzība.
6Satversmes tiesa Spriedumā vispār nav ņēmusi vērā to, ka sociālās
7apdrošināšanas attiecībās darba ņēmējs ir vismazāk aizsargātais
8attiecību subjekts.
9Saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu"
1021. panta otro daļu darba ņēmējs sociālās apdrošināšanas iemaksas
11veic ar darba devēja starpniecību, proti, darba devējs aprēķina
12un iemaksā speciālajā budžetā gan darba devēja, gan darba ņēmēja
13iemaksu daļu. Līdz ar to darba ņēmējs kā sociālās apdrošināšanas
14attiecību subjekts savu pienākumu līdzdarboties sociālās
15apdrošināšanas sistēmas uzturēšanā ir pilnībā izpildījis ar
16brīdi, kad viņš stājies darba attiecībās un sācis pildīt savus
17darba pienākumus. Tādu pašu viedokli Satversmes tiesa paudusi arī
18Spriedumā lietā Nr. 2000-08-0109.
19Pat tad, ja persona ir kontrolējusi savas sociālās
20apdrošināšanas iemaksas, tai nav pietiekamu iespēju ietekmēt nedz
21darba devēja rīcību, nedz valsts institūciju darba
22efektivitāti.
23Līdz ar to personai nav iespējas
24īstenot savas pamattiesības uz sociālo nodrošinājumu pilnā
25apmērā, jo tās rīcībā nav efektīva piespiedu mehānisma, ar kuru
26varētu nodrošināt to, ka darba devējs un valsts institūcijas
27pienācīgi veic likumā noteiktos pienākumus.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.
Jautājums par šo pantu? Apraksti savu situāciju.Palīgs īslaicīgi nav pieejams. Vēstuļu veidnes strādā arī bez tā — izvēlies situāciju sarakstā ↓