2. pants

Satversmes tiesas likuma 19.2 panta

pirmā daļa noteic, ka konstitucionālo sūdzību (pieteikumu)

"Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura

uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību

norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību

normai".

Savukārt šā panta otrā daļa izvirza nosacījumu, ka personai

pirms vēršanās Satversmes tiesā jāizmanto visas iespējas

aizstāvēt minētās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības

līdzekļiem, ja tādi ir. Par vispārēju tiesību aizsardzības

līdzekli atzīstams katrs tāds līdzeklis, kas ir efektīvs un

patiešām var novērst konkrētai personai Satversmē noteikto

pamattiesību aizskārumu.

Konstitucionālā sūdzība ir veidota kā subsidiārs tiesību

aizsardzības līdzeklis un Satversmes tiesas likumā paredzēta

līdztekus tiesas pieteikuma institūtam. Satversmes tiesas

kolēģijās ir nostiprinājusies tāda prakse, ka subsidiaritātes

principa ievērošanas labad nepieciešams izsmelt visas reālās un

efektīvās iespējas aizstāvēt aizskartās pamattiesības, nevis

izmantot jebkurus teorētiski iespējamos tiesību aizsardzības

līdzekļus, kas varētu jebkādā veidā attiekties uz pieteikuma

iesniedzēja situāciju (sk. Satversmes tiesas

2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā

Nr. 2010-71-01 14. punktu).

Administratora darbību maksātnespējas procesā reglamentē

Kredītiestāžu likuma XI nodaļa (154. - 169. pants). Šajā

nodaļā noteiktas gan administratora tiesības un pienākumi,

pārvaldot maksātnespējīgo kredītiestādi, gan arī atbildība, kāda

gulstas uz administratoru, ja tas neveic savu darbu

pienācīgi.

Kredītiestāžu likuma 161. panta otrās daļas

8. punkts paredz administratora pienākumu informēt tiesu par

sanācijas piemērošanu vai arī likumā noteiktajā kārtībā iesniegt

tiesā pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu. Tāpat

administratoram saskaņā ar šā panta otrās daļas 9. punktu ir

pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas

Bankai informāciju par maksātnespējas procesa gaitu. Savukārt

10. punkts paredz, ka administratoram jāiesniedz

publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"

kredītiestādes mēneša pārskats.

Maksātnespējas procesa ietvaros administratora darbību uzrauga

Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Savukārt kreditori, kuri

uzskata, ka administratora rīcības rezultātā tiem radušies

zaudējumi, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 164. pantu var

vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par zaudējumu

atlīdzību. Gadījumos, kad administrators ierosinājis bankrota

procedūru, lēmumu pieņem tiesa saskaņā ar Kredītiestāžu likuma

184. panta pirmo daļu.

Tiesas sēdē administratora pārstāvis sniedza informāciju par

saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem un to apspriešanas gaitu, kā

arī par konsultēšanos gan ar bankas akcionāriem un citiem

sanācijas priekšlikumu iesniedzējiem, gan Finanšu un kapitāla

tirgus komisiju, gan arī kreditoru pārstāvjiem, piemēram,

Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienības

pārstāvjiem, un citiem kreditoriem (sk. Satversmes tiesas

2013. gada 22. janvāra sēdes stenogrammu lietas

materiālu 2. sēj. 130. lpp.).

Analizējot iespējamo Pieteikuma iesniedzējiem nodarīto

Satversmes 92. pantā ietverto pamattiesību aizskārumu,

Satversmes tiesa norādījusi gan uz atbilstoši Civilprocesa

likumam pieejamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, gan arī uz

konkrētu kreditoru izmantotajām iespējām vērsties ar prasību

Rīgas apgabaltiesā (sk. Sprieduma 21. punktu). Taču

Pieteikuma iesniedzēji pretēji Kredītiestāžu likumā, kā arī

Civilprocesa likumā noteiktajam nevērsās vispārējās jurisdikcijas

tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības maksātnespējas procesā.

Pamatojot, kāpēc tiesību aizsardzības līdzekļi netika izmantoti,

Pieteikuma iesniedzēji minēja tikai to, ka viņiem trūcis

informācijas par sanācijas plānu saturu (sk. Satversmes

tiesas 2013. gada 22. janvāra sēdes stenogrammu lietas

materiālu 2. sēj. 93. un 94. lpp.).

Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēji

pirms vēršanās Satversmes tiesā nebija izmantojuši visus tiesību

aizsardzības līdzekļus.