Satversmes tiesas tiesnešu Kristīnes Krūmas un Aijas Brantas atsevišķās domas lietā Nr.2012-07-01 "Par Kredītiestāžu likuma 179.panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam un Kredītiestāžu likuma 179.panta otrās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajam teikumam"

1Latvijā noteiktais konstitucionālās sūdzības

2modelis ir konkrētas personas konkrētu pamattiesību aizsardzības

3līdzeklis. Satversmes tiesas likuma izpratnē šāda procesa

4ierosināšanas iemesls ir reāls personas pamattiesību aizskārums.

5Konstitucionālās sūdzības iesniedzējam pašam jābūt apstrīdētās

6normas "upurim". Tātad Satversmes tiesas likuma

7prasības attiecībā uz konstitucionālo sūdzību ir saistošas ne

8tikai tās iesniedzējam, bet arī pašai Satversmes tiesai, gan

9lemjot jautājumu par lietas ierosināšanu, gan taisot

10spriedumu.

11Satversmes tiesas kolēģijas lēmums par lietas ierosināšanu vai

12atteikšanos ierosināt lietu nav pārsūdzams. Kolēģijai nav

13pienākuma pilnībā izvērtēt, vai iesniedzēja pamattiesības ir

14aizskartas. Satversmes tiesa atzinusi, ka "jautājums par to,

15vai patiešām aizskartas konstitucionālās sūdzības iesniedzēja

16pamattiesības, Satversmes tiesai galvenokārt ir jāizlemj

17spriedumā" (sk. Satversmes tiesas 2002. gada

1822. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu

19daļas 2.2. punktu).

20Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka viņu īpašumtiesības ir

21aizskartas, jo lēmumu par sanācijas piemērošanu vienpersoniski

22pieņemot administrators. Tas izrietot no apstrīdētajām

23normām.

24Satversmes tiesa Spriedumā pievienojās Pieteikuma iesniedzēju

25viedoklim, atzīstot, ka īpašumtiesību ierobežojums izriet no

26Kredītiestāžu likuma 179. panta pirmās daļas pirmā

27teikuma.

28Tomēr Satversmes tiesa Spriedumā nav

29analizējusi šīs lietas ierosināšanas pamatotību.

1Satversmes tiesas likuma 19.2 panta

2pirmā daļa noteic, ka konstitucionālo sūdzību (pieteikumu)

3"Satversmes tiesai var iesniegt ikviena persona, kura

4uzskata, ka tai Satversmē noteiktās pamattiesības aizskar tiesību

5norma, kas neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību

6normai".

7Savukārt šā panta otrā daļa izvirza nosacījumu, ka personai

8pirms vēršanās Satversmes tiesā jāizmanto visas iespējas

9aizstāvēt minētās tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības

10līdzekļiem, ja tādi ir. Par vispārēju tiesību aizsardzības

11līdzekli atzīstams katrs tāds līdzeklis, kas ir efektīvs un

12patiešām var novērst konkrētai personai Satversmē noteikto

13pamattiesību aizskārumu.

14Konstitucionālā sūdzība ir veidota kā subsidiārs tiesību

15aizsardzības līdzeklis un Satversmes tiesas likumā paredzēta

16līdztekus tiesas pieteikuma institūtam. Satversmes tiesas

17kolēģijās ir nostiprinājusies tāda prakse, ka subsidiaritātes

18principa ievērošanas labad nepieciešams izsmelt visas reālās un

19efektīvās iespējas aizstāvēt aizskartās pamattiesības, nevis

20izmantot jebkurus teorētiski iespējamos tiesību aizsardzības

21līdzekļus, kas varētu jebkādā veidā attiekties uz pieteikuma

22iesniedzēja situāciju (sk. Satversmes tiesas

232011. gada 19. oktobra sprieduma lietā

24Nr. 2010-71-01 14. punktu).

25Administratora darbību maksātnespējas procesā reglamentē

26Kredītiestāžu likuma XI nodaļa (154. - 169. pants). Šajā

27nodaļā noteiktas gan administratora tiesības un pienākumi,

28pārvaldot maksātnespējīgo kredītiestādi, gan arī atbildība, kāda

29gulstas uz administratoru, ja tas neveic savu darbu

30pienācīgi.

31Kredītiestāžu likuma 161. panta otrās daļas

328. punkts paredz administratora pienākumu informēt tiesu par

33sanācijas piemērošanu vai arī likumā noteiktajā kārtībā iesniegt

34tiesā pieteikumu par bankrota procedūras uzsākšanu. Tāpat

35administratoram saskaņā ar šā panta otrās daļas 9. punktu ir

36pienākums sniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas

37Bankai informāciju par maksātnespējas procesa gaitu. Savukārt

3810. punkts paredz, ka administratoram jāiesniedz

39publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis"

40kredītiestādes mēneša pārskats.

41Maksātnespējas procesa ietvaros administratora darbību uzrauga

42Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Savukārt kreditori, kuri

43uzskata, ka administratora rīcības rezultātā tiem radušies

44zaudējumi, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 164. pantu var

45vērsties vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību par zaudējumu

46atlīdzību. Gadījumos, kad administrators ierosinājis bankrota

47procedūru, lēmumu pieņem tiesa saskaņā ar Kredītiestāžu likuma

48184. panta pirmo daļu.

49Tiesas sēdē administratora pārstāvis sniedza informāciju par

50saņemtajiem sanācijas priekšlikumiem un to apspriešanas gaitu, kā

51arī par konsultēšanos gan ar bankas akcionāriem un citiem

52sanācijas priekšlikumu iesniedzējiem, gan Finanšu un kapitāla

53tirgus komisiju, gan arī kreditoru pārstāvjiem, piemēram,

54Kredītiestāžu noguldītāju un kreditoru aizstāvības apvienības

55pārstāvjiem, un citiem kreditoriem (sk. Satversmes tiesas

562013. gada 22. janvāra sēdes stenogrammu lietas

57materiālu 2. sēj. 130. lpp.).

58Analizējot iespējamo Pieteikuma iesniedzējiem nodarīto

59Satversmes 92. pantā ietverto pamattiesību aizskārumu,

60Satversmes tiesa norādījusi gan uz atbilstoši Civilprocesa

61likumam pieejamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, gan arī uz

62konkrētu kreditoru izmantotajām iespējām vērsties ar prasību

63Rīgas apgabaltiesā (sk. Sprieduma 21. punktu). Taču

64Pieteikuma iesniedzēji pretēji Kredītiestāžu likumā, kā arī

65Civilprocesa likumā noteiktajam nevērsās vispārējās jurisdikcijas

66tiesā, lai aizstāvētu savas tiesības maksātnespējas procesā.

67Pamatojot, kāpēc tiesību aizsardzības līdzekļi netika izmantoti,

68Pieteikuma iesniedzēji minēja tikai to, ka viņiem trūcis

69informācijas par sanācijas plānu saturu (sk. Satversmes

70tiesas 2013. gada 22. janvāra sēdes stenogrammu lietas

71materiālu 2. sēj. 93. un 94. lpp.).

72Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēji

73pirms vēršanās Satversmes tiesā nebija izmantojuši visus tiesību

74aizsardzības līdzekļus.

1Lieta Satversmes tiesā nevar tikt nedz

2ierosināta, nedz arī izskatīta, balstoties vienīgi uz pieteikuma

3iesniedzēju konstitucionālajā sūdzībā norādītu subjektīvu iedomu

4vai pieņēmumu par kādas tiesību normas saturu. Lai tiesību normas

5saturs, kā arī piemērošanas sekas patiešām būtu skaidras un

6nepārprotamas, normai jābūt piemērotai. Izņēmums varētu būt tikai

7tāda situācija, ka, piemēram, tiesību norma personai rada būtisku

8vai neatgriezenisku kaitējumu.

9Maksātnespējas process noslēdzas ar to, ka administrators

10pieņem vienu no diviem iespējamiem lēmumiem - vai nu lēmumu par

11sanāciju, vai lēmumu par bankrotu. Lēmums par sanāciju saskaņā ar

12Kredītiestāžu likuma 178. pantu tiek pieņemts viena mēneša

13laikā no maksātnespējas pasludināšanas dienas. Savukārt gadījumā,

14kad sanācija nav iespējama, tiek uzsākta bankrota procedūra, kuru

15apstiprina Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

16Izskatāmajā lietā administrators ir izvērtējis nevis

17maksātnespējīgās kredītiestādes sanācijas plānus, bet gan

18septiņus (formālus un neformālus) sanācijas priekšlikumus

19(sk. lietas materiālu 2. sēj. 66. lpp.).

20Saskaņā ar administratora teikto neviens no tiem nav atbildis

21izvirzītajiem kritērijiem. Administrators norādīja arī galvenos

22sanācijas priekšlikumu trūkumus, proti: piedāvātais ieguldījumu

23apjoms bijis daudz mazāks par kapitāla pietiekamības un

24likviditātes prasību izpildei nepieciešamo summu; esot izvirzīta

25prasība būtiski samazināt kreditoru prasījuma apjomu; neesot

26piedāvāta īstenojama un dzīvotspējīga bankas turpmākās darbības

27vīzija un bijuši arī citi apstākļi un/vai pieņēmumi, kurus

28ietekmēt nevarējis ne administrators, ne priekšlikumu autori

29(sk. Satversmes tiesas 2013. gada 22. janvāra

30sēdes stenogrammu lietas materiālu

312. sēj. 131. lpp.).

32Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēji nespēja precīzi atbildēt uz

33jautājumu par to, kurā maksātnespējas procesa stadijā viņi būtu

34vēlējušies lemt par maksātnespējīgās kredītiestādes sanāciju.

35Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis norādīja, ka, "realizējot

36maksātnespēju Kredītiestāžu likuma ietvaros, tajā pašā laikā būtu

37dodama iespēja kreditoriem realizēt savas īpašumtiesības, proti,

38izsakoties, paužot savu viedokli par jautājumu par bankas

39sanācijas iespējām" (Satversmes tiesas 2013. gada

4022. janvāra sēdes stenogramma lietas materiālu

412. sēj. 97. lpp.). Pēc Pieteikuma iesniedzēju

42pārstāvja ieskata, likuma regulējums, kas liedz kreditoriem

43pieprasīt sanācijas piemērošanu atbilstoši izstrādātam plānam,

44vienlaikus liedz kreditoriem arī iespējas atgūt savu īpašumu un

45šāda kārtība neatbilstot Satversmes 105. pantam

46(sk. Satversmes tiesas 2013. gada 22. janvāra

47sēdes stenogrammu lietas materiālu

482. sēj. 91. lpp.).

49Visupirms norādāms, ka MAS "Latvijas Krājbanka"

50maksātnespējas procesā netika iesniegts neviens sanācijas plāns,

51bet administrators saņēma vienīgi izvirzītajiem kritērijiem

52neatbilstošus sanācijas priekšlikumus. No tiesas sēdē

53izskanējušiem argumentiem secināms, ka Pieteikuma iesniedzēji pēc

54būtības vēlējušies vairāk iesaistīties maksātnespējas procesā

55pirms tam, kad administrators pieņēmis lēmumu par bankrota

56procedūras uzsākšanu, nevis apstrīd kārtību, kādā tiek īstenota

57kredītiestādes sanācijas procedūra. Vienlaikus Pieteikuma

58iesniedzēji norādīja, ka sanācijas iespējamības apspriešana

59kreditoru sapulcē būtu viņiem devusi iespēju piedalīties bankas

60turpmākās darbības izredžu izvērtēšanā.

61Kredītiestāžu likuma 179. panta pirmā daļa, kā arī

62normas, kas ietvertas likuma XIV nodaļā par bankrotu, reglamentē

63lēmumu pieņemšanas procesuālo kārtību. Pēc būtības Kredītiestāžu

64likuma 179. panta pirmā daļa norāda uz lēmumu, kuru

65administrators pieņēmis jau maksātnespējas procesa ietvaros, un

66nosaka citu institūciju un personu līdzdarbību šā lēmuma

67apstiprināšanā. Līdz ar to nav pamatota Spriedumā izdarītā izvēle

68nodalīt Kredītiestāžu likuma 179. panta pirmās daļas pirmo

69teikumu kā tādu, kas ierobežotu Pieteikuma iesniedzēju tiesības

70jau citā maksātnespējas procesa stadijā, t.i., stadijā, kad

71izšķiršanās par kredītiestādes sanāciju vai bankrotu jau ir

72notikusi.

73Ņemot vērā to, ka attiecībā uz MAS

74"Latvijas Krājbanka" nav bijis pieņemts sanācijas plāns

75un tai nav piemērota sanācijas procedūra, jāsecina, ka arī

76Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības Kredītiestāžu likuma

77179. panta pirmā daļa nav aizskārusi.

1Pat tad, ja konstitucionālā sūdzība būtu

2atbildusi Satversmes tiesas likumā noteiktajiem sūdzības

3pieņemamības kritērijiem, lieta būtu skatāma, izmantojot nevis

4pamattiesību ierobežojuma pārbaudes metodoloģiju, bet gan valsts

5pozitīvā pienākuma izpildes pārbaudes metodoloģiju. Proti, no

6Satversmes izriet ne tikai valsts pienākums atturēties no

7iejaukšanās personas tiesībās, bet arī valsts pienākums veikt šo

8tiesību nodrošināšanai nepieciešamās darbības

9(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2002. gada

1023. septembra sprieduma lietā Nr. 2002-08-01 secinājumu

11daļu, 2009. gada 23. aprīļa sprieduma lietā

12Nr. 2008-42-01 10. punktu, 2009. gada

137. oktobra sprieduma lietā Nr. 2009-05-01 9. un

1410. punktu un 2012. gada 6. jūnija sprieduma lietā

15Nr. 2012-21-01 7. punktu). Arī Eiropas

16Cilvēktiesību tiesa vairākkārt norādījusi, ka gadījumos, kad

17parādnieks ir privāttiesību subjekts, valsts nav tieši atbildīga

18par privātpersonu parādiem un tās pienākums aprobežojas ar

19palīdzības sniegšanu kreditoram tiesas spriedumu izpildes

20nodrošināšanā (Drittwirkung). Līdz ar to tiesa līdzīgos

21gadījumos pārbauda, vai valsts ir izpildījusi savu pozitīvo

22pienākumu attiecībā uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

23aizsardzības konvencijas Pirmā protokola 1. pantā ietverto

24īpašumtiesību aizsardzību (sk., piemēram, Eiropas

25Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas 2012. gada

263. aprīļa sprieduma lietā "Kotov v. Russia",

27pieteikuma Nr.54522/00, 90. punktu, kā arī 109.punktu un

28turpmākos punktus).

29Pieteikuma iesniedzēji tiesas procesā apstiprināja, ka viņiem

30ir saglabājušās īpašumtiesības noguldījuma apmērā, jo viņu

31prasījuma tiesības palikušas nemainīgas, izņemot to daļu, kuru

32atmaksājusi valsts kā garantēto noguldījuma summu

33(sk. Satversmes tiesas 2013. gada 22. janvāra

34sēdes stenogrammu lietas materiālu 2. sēj. 89. un

3590. lpp.). Līdz ar to Pieteikuma iesniedzēju

36īpašumtiesību apmērs ir saglabājies nemainīgs.

37Satversmes tiesa savā spriedumā ir atsaukusies uz Eiropas

38Cilvēktiesību tiesas praksi, tostarp uz minēto spriedumu, un

39secinājusi, ka kreditoru tiesības izlemt jautājumu par

40kredītiestādes maksātnespējas risinājumu ietilpst Satversmes

41105. panta tvērumā, bet Kredītiestāžu likuma 179. panta

42pirmā daļa ietver Satversmes 105. pantā paredzēto

43pamattiesību ierobežojumu (sk. Sprieduma 13. un

4414. punktu).

45Satversmes tiesa jau daudzkārt ir atzinusi, ka katrā

46pamattiesību jomā valstij ir trīskāršs pienākums: gan respektēt,

47gan aizsargāt, gan arī nodrošināt personas tiesības (sk.,

48piemēram, Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa

49sprieduma lietā Nr. 2007-23-01 7. punktu,

502009. gada 7. oktobra sprieduma lietā

51Nr. 2009-05-01 9. punktu un 2011. gada

5220. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-72-01

5311.1. punktu).

54Izmantojot valsts pozitīvā pienākuma izpildes pārbaudes

55metodoloģiju, Satversmes tiesai vajadzētu noskaidrot, vai un kādā

56apmērā Satversmes 105. pants paredz valstij pozitīvu

57pienākumu ar likumu noteikt konkrētas tiesības maksātnespējīgas

58kredītiestādes kreditoriem vai kreditoru sapulcei maksātnespējas

59procesā. Spriedumā būtu jānorāda, kādi pasākumi veikti, lai

60kreditori varētu savas tiesības īstenot, kā arī jāizvērtē, vai

61šie pasākumi ir veikti pienācīgi un vai ir ievēroti no Satversmes

62izrietošie vispārējie tiesību principi.

63Līdz ar to tiesai būtu bijis jāpārbauda tikai tas, vai

64Kredītiestāžu likumā paredzētais mehānisms pietiekami efektīvi

65aizsargā kreditoru pamattiesības, nevis tas, vai Pieteikuma

66iesniedzējiem radītais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs.

67Satversmes tiesas tiesnese

68K.Krūma

69Satversmes tiesas tiesnese

70A.Branta

71Rīgā 2013.gada 12.martā