3. pants

Lieta Satversmes tiesā nevar tikt nedz

ierosināta, nedz arī izskatīta, balstoties vienīgi uz pieteikuma

iesniedzēju konstitucionālajā sūdzībā norādītu subjektīvu iedomu

vai pieņēmumu par kādas tiesību normas saturu. Lai tiesību normas

saturs, kā arī piemērošanas sekas patiešām būtu skaidras un

nepārprotamas, normai jābūt piemērotai. Izņēmums varētu būt tikai

tāda situācija, ka, piemēram, tiesību norma personai rada būtisku

vai neatgriezenisku kaitējumu.

Maksātnespējas process noslēdzas ar to, ka administrators

pieņem vienu no diviem iespējamiem lēmumiem - vai nu lēmumu par

sanāciju, vai lēmumu par bankrotu. Lēmums par sanāciju saskaņā ar

Kredītiestāžu likuma 178. pantu tiek pieņemts viena mēneša

laikā no maksātnespējas pasludināšanas dienas. Savukārt gadījumā,

kad sanācija nav iespējama, tiek uzsākta bankrota procedūra, kuru

apstiprina Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Izskatāmajā lietā administrators ir izvērtējis nevis

maksātnespējīgās kredītiestādes sanācijas plānus, bet gan

septiņus (formālus un neformālus) sanācijas priekšlikumus

(sk. lietas materiālu 2. sēj. 66. lpp.).

Saskaņā ar administratora teikto neviens no tiem nav atbildis

izvirzītajiem kritērijiem. Administrators norādīja arī galvenos

sanācijas priekšlikumu trūkumus, proti: piedāvātais ieguldījumu

apjoms bijis daudz mazāks par kapitāla pietiekamības un

likviditātes prasību izpildei nepieciešamo summu; esot izvirzīta

prasība būtiski samazināt kreditoru prasījuma apjomu; neesot

piedāvāta īstenojama un dzīvotspējīga bankas turpmākās darbības

vīzija un bijuši arī citi apstākļi un/vai pieņēmumi, kurus

ietekmēt nevarējis ne administrators, ne priekšlikumu autori

(sk. Satversmes tiesas 2013. gada 22. janvāra

sēdes stenogrammu lietas materiālu

2. sēj. 131. lpp.).

Tiesas sēdē Pieteikuma iesniedzēji nespēja precīzi atbildēt uz

jautājumu par to, kurā maksātnespējas procesa stadijā viņi būtu

vēlējušies lemt par maksātnespējīgās kredītiestādes sanāciju.

Pieteikuma iesniedzēju pārstāvis norādīja, ka, "realizējot

maksātnespēju Kredītiestāžu likuma ietvaros, tajā pašā laikā būtu

dodama iespēja kreditoriem realizēt savas īpašumtiesības, proti,

izsakoties, paužot savu viedokli par jautājumu par bankas

sanācijas iespējām" (Satversmes tiesas 2013. gada

22. janvāra sēdes stenogramma lietas materiālu

2. sēj. 97. lpp.). Pēc Pieteikuma iesniedzēju

pārstāvja ieskata, likuma regulējums, kas liedz kreditoriem

pieprasīt sanācijas piemērošanu atbilstoši izstrādātam plānam,

vienlaikus liedz kreditoriem arī iespējas atgūt savu īpašumu un

šāda kārtība neatbilstot Satversmes 105. pantam

(sk. Satversmes tiesas 2013. gada 22. janvāra

sēdes stenogrammu lietas materiālu

2. sēj. 91. lpp.).

Visupirms norādāms, ka MAS "Latvijas Krājbanka"

maksātnespējas procesā netika iesniegts neviens sanācijas plāns,

bet administrators saņēma vienīgi izvirzītajiem kritērijiem

neatbilstošus sanācijas priekšlikumus. No tiesas sēdē

izskanējušiem argumentiem secināms, ka Pieteikuma iesniedzēji pēc

būtības vēlējušies vairāk iesaistīties maksātnespējas procesā

pirms tam, kad administrators pieņēmis lēmumu par bankrota

procedūras uzsākšanu, nevis apstrīd kārtību, kādā tiek īstenota

kredītiestādes sanācijas procedūra. Vienlaikus Pieteikuma

iesniedzēji norādīja, ka sanācijas iespējamības apspriešana

kreditoru sapulcē būtu viņiem devusi iespēju piedalīties bankas

turpmākās darbības izredžu izvērtēšanā.

Kredītiestāžu likuma 179. panta pirmā daļa, kā arī

normas, kas ietvertas likuma XIV nodaļā par bankrotu, reglamentē

lēmumu pieņemšanas procesuālo kārtību. Pēc būtības Kredītiestāžu

likuma 179. panta pirmā daļa norāda uz lēmumu, kuru

administrators pieņēmis jau maksātnespējas procesa ietvaros, un

nosaka citu institūciju un personu līdzdarbību šā lēmuma

apstiprināšanā. Līdz ar to nav pamatota Spriedumā izdarītā izvēle

nodalīt Kredītiestāžu likuma 179. panta pirmās daļas pirmo

teikumu kā tādu, kas ierobežotu Pieteikuma iesniedzēju tiesības

jau citā maksātnespējas procesa stadijā, t.i., stadijā, kad

izšķiršanās par kredītiestādes sanāciju vai bankrotu jau ir

notikusi.

Ņemot vērā to, ka attiecībā uz MAS

"Latvijas Krājbanka" nav bijis pieņemts sanācijas plāns

un tai nav piemērota sanācijas procedūra, jāsecina, ka arī

Pieteikuma iesniedzēju pamattiesības Kredītiestāžu likuma

179. panta pirmā daļa nav aizskārusi.