5. pants

1Latvijas Republikas tiesību sistēmu raksturo

2atvērtība starptautiskajām tiesībām. Atbilstoši monisma doktrīnai

3Latvijas Republikai saistošās starptautisko tiesību normas

4Latvijā tiek piemērotas tieši [sk.: Ziemele I. Starptautisko

5tiesību (vieta) un nacionālo tiesību attiecības. Juristu

6Žurnāls, 1997, Nr. 5; Cilvēktiesību Žurnāls,

71997, Nr. 6, 65.-70.lpp.]. Satversmes tiesa vienmēr

8Satversmes normas ir interpretējusi saskaņā ar Latvijas

9Republikas starptautiskajām saistībām, ciktāl tas nenoved pie

10Satversmē ietverto pamattiesību samazināšanas vai ierobežošanas

11(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada 13. maija

12sprieduma lietā Nr. 2004-18-0106 secinājumu daļas 5. punktu).

13Tādējādi starptautiskās cilvēktiesību normas ir minimālais

14cilvēktiesību standarts. Savukārt Satversmē noteiktās

15pamattiesības vai nu ir identiskas tam, vai arī paredz lielākas

16garantijas. Līdz ar to Satversmes 92. panta pirmais teikums

17ietver pienākumu atjaunot kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem

18apstākļiem, ja šie apstākļi ir pierādījumu iegūšana

19kriminālprocesā ar spīdzināšanas vai cietsirdīgas izturēšanās

20metodēm. Apstrīdētās normas prokuratūrai neuzliek pienākumu

21atjaunot kriminālprocesu sakarā ar šādiem jaunatklātiem

22apstākļiem, bet nosaka prokurora tiesības un paredz, ka prokurora

23lēmums par atteikšanos atjaunot kriminālprocesu ir galīgs.

24Kriminālprocesa likuma 655. panta pirmā daļa arī paredz tiesības,

25bet ne pienākumu atjaunot kriminālprocesu (sk. Sprieduma 14.

26punktu).

27Satversmes tiesa nav izvērtējusi

28apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 92. panta pirmajam

29teikumam tādā interpretācijā, kas atbilstu Konvencijā

30nostiprinātajam pienākumam atjaunot tiesvedību lietās, kurās

31izmantoti pierādījumi, kas iegūti, pārkāpjot spīdzināšanas vai

32cietsirdīgas izturēšanās aizliegumu.