8. pants

Līdz ar to Satversmes 92. panta pirmā teikuma

aspektā jautājums nebūt nav par to, vai prokuratūra var veikt

sākotnējo personas pieteikuma par jaunatklātiem apstākļiem

pārbaudi. Nav šaubu, ka prokuratūrai tas ir jādara. Īstenībā

jautājums ir par to, vai apstrīdētais tiesiskais regulējums, kas

paredz, ka prokurora lēmums var būt galīgs, ir savietojams ar

tādu tiesību uz taisnīgu tiesu izpratni, kas, atbilstoši

Satversmes tiesas secinājumiem, ietver arī kriminālprocesa

atjaunošanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, un jo īpaši tādā

gadījumā, kad Latvijai, ņemot vērā noteiktus apstākļus, ir

pienākums atjaunot tiesvedību atbilstoši tās starptautiskajām

saistībām (sk. Sprieduma 4. un 5. punktu). Apstrīdētās

normas pamatā piešķir prokuroram rīcības brīvību attiecībā uz to,

kā virzīt ar pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem saistīto

procesu. Tās neparedz no noteiktiem apstākļiem izrietošu

pienākumu. Tādējādi apstrīdētais regulējums ne visos gadījumos

nodrošina tiesiskas valsts principam atbilstošu līdzsvaru starp

res judicata principu un tiesībām uz taisnīgu spriedumu.

Satversmes tiesas secinājumam, kas ietverts Sprieduma 16. punktā,

var piekrist, kaut arī tas neizriet no šajā punktā ietvertā

pamatojuma.