Meklē Latvijas likumos

šim Latvijā lielākoties ir izmantots pirmais ceļš. Piemēram: - lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (no 2013. gada 1. jūlija - Jelgavas tiesa ... paredzot, ka Ekonomisko lietu tiesa izskata visus kapitālsabiedrības dalībnieku strīdus, nevis tikai lietas par dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (t.s. reiderisma lietas). Tāpat

Lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu

institūcijām, nedz ar personālsabiedrības biedriem (lietvežiem). Citu sabiedrības pārvaldes institūciju - dalībnieku sapulces vai akcionāru sapulces - tiesību un pienākumu apjoms neesot pielīdzināms valdes tiesību un pienākumu apjomam ... nodokļu maksājumu savlaicīgu veikšanu. Citu pārvaldes institūciju tiesībām atsevišķos gadījumos veikt valdes kompetencē esošas darbības esot izņēmuma raksturs. Turklāt no kapitālsabiedrības valdes locekļu rīcības parasti esot

prasa no sabiedrībām Līguma 58. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (turpmāk - Direktīva 77/91/EEK), kuras mērķis esot nodrošināt akcionāru tiesību ... punktu, pieteikumā izteikts viedoklis, ka tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru tikai akcionāru sapulces kompetencē ietilpst lēmuma pieņemšana par pamatkapitāla palielināšanu, grozījumu izdarīšanu akciju sabiedrības statūtos

robežas. Proti, valdes loceklim kā komercsabiedrības dalībnieku uzticības personai, kam uzticēta svešas mantas pārvaldīšana, jāsekmē sabiedrības mērķu sasniegšana - dalībnieku ekonomisko interešu īstenošana. Līdz ar to valdes ... saimnieka iezīmes veido virkne objektīvu pienākumu, citastarp pienākums ievērot likumus, statūtus un dalībnieku sapulces lēmumus, pienākums būt lojālam un izvairīties no lēmumu pieņemšanas interešu konflikta situācijā