Meklē Latvijas likumos

Krimināllikums stājās spēkā. Apstrīdētā Krimināllikuma norma tādā redakcijā, kādā tā bija spēkā laikā, kad Pieteikuma iesniedzējs veica darbības, par kurām tika saukts pie kriminālatbildības un sodīts ... precizējot nodarījumu, par kuru turpmāk tiek paredzēta kriminālatbildība, pats par sevi nav pamats apstrīdētās Krimināllikuma normas atzīšanai par neskaidru vai neparedzamu. No Satversmes tiesas rīcībā esošajiem

tika ietverts Krimināllikuma 316. pantā (sk. lietas materiālu 9. sēj. 98. lp.). Krimināllikums pieņemts Saeimā 1998. gada 18. maijā. 1998. gada 20. maijā Valsts prezidents Guntis ... nebūtu bijusi pietiekami skaidra, lai būtu par pamatu personas saukšanai pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikuma 320. panta trešo daļu. Tātad tas apstāklis, ka likumdevējs apstrīdēto normu

negarantē personai tiesības uz jebkura tai subjektīvi

atbildību par vardarbību pret bērnu, kura nesasniedz tādu smaguma pakāpi, par kādu Krimināllikums paredz kriminālatbildību (piemēram, Krimināllikuma 174. pants). Proti, šāds pārkāpums pēc tā rakstura nepieder ... interesēm, lai būtu pamats soda piemērošanai. Šāds pārkāpums tiek kvalificēts kā maznozīmīgs. Proti, lai gan pārkāpums ir izdarīts un formāli pastāv pamats piemērot administratīvo atbildību, šis

uzskaita tiesnešu neaizskaramības garantijas, tai

krimināllietas. Latvijas Kriminālkodekss, kas bija spēkā līdz 1999.gada 31.martam, un arī jaunais Krimināllikums paredz kriminālsodu par tiesu varas neatkarības apdraudējumiem. Saskaņā ar šo abu likumu normām ... sākumam. Vēlāk noraidījums var tikt pieteikts tikai tad, ja ieinteresētajai personai noraidījuma pamats kļuvis zināms ar novēlošanos (29.pants). Ja noraidījums ir pieteikts vienam tiesas sastāva loceklim