1Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas
2Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija" -
3pievienojas Pieteikumu iesniedzēju viedoklim, ka apstrīdētais
4regulējums neatbilst Satversmes 1. un 105. pantam.
5Īstermiņa aizdevums pēc savas būtības ne ar ko neesot sliktāks
6vai labāks par ilgtermiņa aizdevumu vai citiem aizdevuma veidiem
7un finanšu produktiem. Tie esot atšķirīgi produkti, kas atbilstot
8atšķirīgām patērētāju vajadzībām. Tādēļ sava rakstura dēļ tie
9esot saistīti ar dažādām izmaksām un riskiem, ar ko jārēķinās gan
10kredīta devējam, gan patērētājam. Dažādi pētījumi un fakti
11norādot uz to, ka īstermiņa aizdevumi ir nepieciešami un to
12nepieejamība var nodarīt lielāku kaitējumu patērētājiem nekā to
13pieejamība. Likumdevējam esot jāgādā par tāda normatīvā
14regulējuma pieņemšanu, kas nodrošinātu ne vien to, ka patērētāji
15ir pēc iespējas pasargāti no ļaunprātīgas kredīta devēju rīcības
16un citiem riskiem, bet arī to, ka īstermiņa aizdevumu tirgus spēj
17pastāvēt un tādējādi šis patērētājiem nepieciešamais pakalpojums
18ir pieejams.
19Pēc apstrīdētā regulējuma pieņemšanas daudzi kredīta devēji
20savus produktus mainot, palielinot gan aizdevuma summas, gan arī
21aizdevuma termiņus. Tādēļ patērētāji, kuriem nepieciešami
22līdzekļi īstermiņa vajadzību apmierināšanai, esot spiesti
23aizņemties lielākas naudas summas, nekā nepieciešams, vai uz
24ilgākiem termiņiem, nekā nepieciešams, un tādējādi kredīta
25devējiem maksā vairāk nekā pirms apstrīdētā regulējuma
26pieņemšanas. Pēc tā spēkā stāšanās daži kredīta devēji savu
27darbību esot pārtraukuši vai plānojot pārtraukt.
28Lai gan apstrīdētais regulējums esot pietiekami skaidrs un
29saprotams nozares profesionāļiem un Patērētāju tiesību
30aizsardzības centram, tomēr neesot pārliecības par to, ka
31likumdevējam pašam ir skaidrs, ko tieši tas paredzējis.
32Apstrīdētā regulējuma pieņemšanas gaitā ticis skaidrots, ka
33saskaņā ar to neviena aizdevuma procentu likme nebūs lielāka par
3425 procentiem gadā. Tomēr gada procentu likme netiekot
35aprēķināta, sareizinot gada dienas ar apstrīdētajā regulējumā
36noteikto procentu likmi 0,07. Tā tiekot aprēķināta saskaņā ar
37Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 691
38"Noteikumi par patērētāja kreditēšanu" noteikto
39formulu. Tādējādi gada procentu likmes aprēķins esot atkarīgs no
40vairākiem elementiem, tostarp aizdevuma termiņa un aizdevuma
41summas. Aprēķini pierādot, ka aizdevumiem uz īsākiem termiņiem
42gada procentu likme ir augstāka nekā aizdevumiem uz garākiem
43termiņiem. Tāpat aizdevumiem, kuru summa ir lielāka, gada
44procentu likme esot zemāka nekā mazākiem aizdevumiem, pat ja
45aizdevumu atmaksas termiņi ir vienādi. Tomēr tas neesot loģiski,
46jo īstermiņa aizdevumi objektīvi kredīta devējam izmaksājot
47vairāk. Lai turpmāk varētu segt tiešās ar aizdevumu izskatīšanu
48saistītās izmaksas, kredīta devēji esot spiesti piedāvāt
49patērētājiem aizdevuma produktus uz ilgākiem termiņiem un par
50lielākām summām, kuri patērētājiem ir dārgāki un tātad
51neizdevīgāki.
52Likumdevējs, nosakot apstrīdētā regulējuma izstrādes mērķus,
53esot balstījies uz nepatiesiem datiem un apgalvojumiem.
54Apstrīdētajā regulējumā ietvertie 0,07 procenti esot bez
55aprēķiniem, pamatojuma un analīzes radies skaitlis. Neesot
56vērtēta apstrīdētā regulējuma pamatotība, tā piemērošanas
57iespējamās sekas un ietekme uz kredīta devējiem, patērētājiem un
58tautsaimniecību kopumā. Neesot analizētas arī izmaiņas, kas
59notikušas tirgū pēc iepriekšējiem grozījumiem Patērētāju tiesību
60aizsardzības likumā, ar kuriem tika ierobežotas kredīta kopējās
61izmaksas patērētājam. Pretēji tam, ko apgalvo likumdevējs, pēc
622016. gada 1. janvāra uz termiņu līdz 30 dienām izsniegto
63distances patēriņa aizdevumu skaits esot strauji samazinājies.
64Tāpat neesot ņemtas vērā kompetento institūciju un lietpratēju
65paustās šaubas par apstrīdētā regulējuma kvalitāti. Tādējādi,
66apstrīdēto regulējumu pieņemot, likumdevējs varbūt esot ievērojis
67formālos tā pieņemšanas noteikumus, taču labas likumdošanas
68princips esot pārkāpts.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.