13. pants

1Pieaicinātā persona - Banku augstskolas

2asociētais profesors Dr. iur. Jānis Grasis - uzskata,

3ka apstrīdētais regulējums atbilst Satversmes 1. un 105.

4pantam.

5Apstrīdētais regulējums neparedzot Pieteikumu iesniedzējām

6izsniegtās licences anulēšanu vai darbības apturēšanu. Tas

7vienīgi nosakot ierobežojumus konkrēta kreditēšanas pakalpojuma

8kopējām izmaksām, ko sedz patērētājs. Līdz ar to apstrīdētais

9regulējums neliedzot Pieteikumu iesniedzējām veikt komercdarbību

10uz tām izsniegtās licences pamata.

11Izvērtējot apstrīdētā regulējuma satversmību, esot jāņem vērā

12tas, ka Latvijas iedzīvotāju uzkrājumi ir ļoti mazi, proti,

13aptuveni divām trešdaļām sabiedrības locekļu uzkrājumi nav

14pietiekami, lai viņu finansiālo situāciju varētu uzskatīt par

15stabilu. Tāpat, pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem par

16nedeklarētajām jeb "aplokšņu algām", tādas 2018. gadā

17esot saņēmuši aptuveni 19 procenti strādājošo. Cilvēkiem, kuri

18saņem algu regulāri un legāli, īstermiņa aizdevumi faktiski

19neesot vajadzīgi, jo nepieciešamības gadījumā viņi varot izmantot

20komercbanku piedāvātos produktus. Turklāt arī finanšu pratības

21līmenis Latvijā esot ļoti zems.

22Likumdevēja mērķis, pieņemot apstrīdēto regulējumu, bijis

23aizsargāt patērētājus, kuru ienākumi ir mazi un arī finanšu

24pratība nav sevišķi augsta. Labums, ko sabiedrība iegūst no tā,

25esot lielāks nekā kredītu devējām nodarītais kaitējums.

26Apstrīdētais regulējums esot pieņemts Satversmē un Saeimas

27kārtības rullī noteiktajā kārtībā, izsludināts un publiski

28pieejams atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tajā ietvertais

29pamattiesību ierobežojums esot pietiekami skaidrs. Apstrīdētā

30regulējuma pieņemšanas gaitā esot uzklausīta biedrība

31"Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija",

32Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas

33Komercbanku asociācija, kā arī citas ieinteresētās personas. Tas,

34ka šo personu viedoklis netika ņemts vērā, nevarot būt pamats

35apstrīdētā regulējuma atzīšanai par neatbilstošu Satversmei.

36Pieņemot apstrīdēto regulējumu, likumdevējs esot paredzējis

37arī pietiekami ilgu pārejas periodu, lai Pieteikumu iesniedzējas

38un citi kredīta devēji varētu pienācīgi plānot savu darbību

39atbilstoši jaunajam regulējumam. Atsevišķu kredīta devēju

40tiesības uz rentablu un ātru peļņu nesošu biznesu, kura labad

41nāktos upurēties finansiālās grūtībās nonākušiem cilvēkiem,

42nedrīkstot būt svarīgākas par valsts pienākumu aizsargāt

43patērētājus un veidot ilgtspējīgu kreditēšanas vidi. Neesot

44pamata uzskatīt, ka apstrīdētā regulējuma piemērošana radīs kādas

45būtiskas negatīvas sekas tautsaimniecībai kopumā.