Par 2018. gada 4. oktobra likuma "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docents

Dr. iur. Vadims Mantrovs - uzskata, ka apstrīdētais

regulējums atbilst Satversmes 1. un 105. pantam.

Esot svarīgi patērētāju kreditēšanas pakalpojumu jomā sevišķi

augstā līmenī nodrošināt patērētāju tiesību aizsardzību. Arī

Latvijā, cenšoties pēc iespējas vairāk aizsargāt patērētāju un

viņa mantiskās intereses, likumdevējs pēdējos gados esot

konsekventi pastiprinājis kreditēšanas pakalpojuma sniegšanai

izvirzāmās prasības. Apstrīdētais regulējums esot viens no

patērētāju tiesību aizsardzības līdzekļiem.

Atšķirībā no iepriekš spēkā bijušā regulējuma tas vairs

neparedzot diferencētu ierobežojumu kredīta kopējām izmaksām

patērētājam atkarībā no aizdevuma termiņa, bet gan nosakot

vienotu ierobežojumu. Turklāt ar apstrīdēto regulējumu tiekot

ievērojami samazināts maksimālais dienas procentu apmērs kredīta

kopējām izmaksām patērētājam. Šāds ierobežojums esot saistīts ar

nelabvēlīgo situāciju patērētāju kreditēšanas līgumu izpildē un

augstajiem kredītu procentiem. Turklāt esot jāņem vērā, ka ar

apstrīdētā regulējuma pieņemšanu likumdevējs nav vispār liedzis

pieeju patērētāju kreditēšanas pakalpojumiem, bet gan noteicis

ierobežojumus kredīta kopējām izmaksām dienā, kuras jāsedz

patērētājam. Tas neliedzot Pieteikumu iesniedzējām un citiem

kredīta devējiem veikt komercdarbību patērētāju kreditēšanas

jomā.

Pieņemot apstrīdēto regulējumu, likumdevējs neesot paredzējis

nedz lielāko, nedz arī mazāko ierobežojumu kredīta kopējām

izmaksām dienā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm. Lai gan

likumprojekta anotācijā nav norādīti kritēriji, pēc kuriem

likumdevējs vadījies, izvēloties konkrētu procentu apmēru, tas

vien nevarot būt pamats apstrīdētā regulējuma atzīšanai par

neatbilstošu Satversmei. Latvija tāpat kā jebkura cita Eiropas

valsts varot izvēlēties tai atbilstošāko modeli kredīta kopējo

izmaksu ierobežošanai, lai tādējādi nodrošinātu patērētāju

tiesību aizsardzību sevišķi augstā līmenī. Apstrīdētajā

regulējumā noteiktais ierobežojums esot pamatots arī no kapitāla

atpelnīšanas viedokļa. Tiesiskās paļāvības princips negarantējot

Pieteikumu iesniedzējām to, ka likumdevējs, ievērojot sevišķi

spēcīgas patērētāja aizsardzības nepieciešamību, nesamazinās

procentu apmēru kredīta kopējām izmaksām dienā.

Secinājumu

daļa