22. pants

1Izvērtējot to, vai izraudzītie līdzekļi ir

2piemēroti leģitīmo mērķu sasniegšanai, Satversmes tiesa pārbauda,

3vai ar izraudzītajiem līdzekļiem var sasniegt leģitīmos mērķus.

4Tādējādi Satversmes tiesai ir jānoskaidro, vai ar apstrīdēto

5normu, proti, samazinot pieļaujamās kredīta kopējās izmaksas

6patērētājam dienā, var tikt aizsargātas patērētāju tiesības un

7visas sabiedrības labklājība.

8Apstrīdētajās normās ietvertais pamattiesību ierobežojums

9nodrošina to, ka kredīta kopējās izmaksas patērētājam nepārsniegs

100,07 procentus dienā no kredīta summas. Satversmes tiesa uzskata,

11ka kredīta kopējo izmaksu ierobežošana ir viens no veidiem, kā

12patērētājs var tikt pasargāts no nesamērīgi augstiem maksājumiem

13par kredītu.

14Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka apstrīdētā norma tikai

15šķietami esot piemērota pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu

16sasniegšanai. Piemērojot šo normu, iznākot tā, ka uz ilgāku laiku

17izsniegtiem kredītiem pieļaujamā maksimālā gada procentu likme ir

18augstāka nekā īstermiņa aizdevumiem. Apstrīdētās normas

19piemērošanas rezultāts būšot tāds, ka aizdevumi ar īsiem atmaksas

20termiņiem patērētājiem vairs nebūs pieejami, jo kredītu devējiem

21vairs nebūs ekonomiski izdevīgi šādus aizdevumus izsniegt.

22Tādējādi persona būšot spiesta aizņemties lielākas aizdevuma

23summas uz ilgāku laiku un attiecīgi tikai palielināšoties ar

24kreditēšanas līguma noslēgšanu saistītās izmaksas patērētājam, kā

25arī paplašināšoties nelegālā kreditēšana. Arī pieaicinātā persona

26biedrība "Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu

27asociācija", atsaucoties uz dažādiem pētījumiem, norāda, ka

28īstermiņa aizdevumu nepieejamība var nodarīt patērētājam lielāku

29kaitējumu nekā to pieejamība (sk. lietas materiālu 3. sēj.

3088.-92. lp.).

31Savukārt Saeima atbildes rakstā norāda, ka ikdienas vajadzību

32apmierināšana ar īstermiņa aizdevumu palīdzību var novest pie

33vairākkārtēju aizņēmumu cikla, kas ilgtermiņā tikai palielina

34personas parādsaistības un negatīvi ietekmē personu, tās psihisko

35un fizisko veselību. Tādējādi tas, ka apstrīdētās normas

36piemērošanas dēļ varētu samazināties īstermiņa aizdevumu

37piedāvājums, atbilstot patērētāju interesēm. Patērētāju uzvedības

38ietekmēšana, samazinot noteiktas preces vai pakalpojuma

39pieejamību tirgū, esot piemērots līdzeklis patērētāju tiesību

40aizsardzībai. Pieaicinātās personas - Latvijas Banka un J. Grasis

41- neprognozē, ka apstrīdētā norma varētu būtiski pasliktināt

42kredītresursu pieejamību tautsaimniecībā vai negatīvi ietekmēt

43patērētājus (sk. lietas materiālu 3. sēj. 40.-41. lp. un 5.

44sēj. 65. lp.).

45Biedrība "Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu

46asociācija" norādījusi uz vairākiem pētījumiem, kas, pēc tās

47ieskata un citu valstu pieredzes, liecinot par apstrīdētās normas

48negatīvu ietekmi uz patērētāju. Proti, apstrīdētās normas

49piemērošanas rezultātā, samazinoties īstermiņa aizdevumu

50piedāvājumam tirgū, patērētājs būšot spiests aizņemties lielākas

51summas uz ilgāku laiku un tādējādi tikai palielināšoties ar

52aizdevuma saņemšanu saistītās izmaksas, turklāt varot

53paplašināties nelegālā kreditēšana (sk. lietas materiālu 3.

54sēj. 88.-92. lp.). Tomēr, kā norādīts Ekonomiskās sadarbības

55un attīstības organizācijas pētījumā, tādos gadījumos, kad

56īstermiņa aizdevumu pieejamība ir ierobežota, patērētāji,

57iespējams, nevis izvēlas citu veidu aizdevumus ar garākiem

58atmaksas termiņiem, bet gan aizņemas, piemēram, no saviem

59draugiem vai ģimenes locekļiem. Turklāt šajā pētījumā netika gūts

60apstiprinājums tam, ka patērētāji īstermiņa aizdevuma

61nepieejamības gadījumā vēršas pie nelegāliem aizdevējiem

62(sk.: OECD (2019). Short-term consumer credit:

63provision, regulatory coverage and policy responses, pp.

6438-39).

65Jautājumā par nepieciešamību ierobežot kredīta kopējās

66izmaksas patērētājam Eiropas Savienības normatīvajos aktos īpašs

67regulējums nav noteikts. Arī pieaicinātās personas Z. Dāvida un