23. pants

1Izvērtējot to, vai izraudzītie līdzekļi ir

2nepieciešami leģitīmo mērķu sasniegšanai, Satversmes tiesa

3pārbauda, vai leģitīmos mērķus nav iespējams sasniegt ar citiem,

4indivīda tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu

5tikpat iedarbīgi.

6Satversmes tiesa jau atzinusi, ka saudzējošāks līdzeklis ir

7nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var

8sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (sk.,

9piemēram, Satversmes tiesas 2010. gada 7. oktobra sprieduma lietā

10Nr. 2010-01-01 14. punktu). Tiesas kompetencē ir pārbaudīt

11to, vai nepastāv alternatīvi līdzekļi, kas personu pamattiesības

12aizskartu mazāk (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2017. gada

1324. novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 19. punktu).

1423.1. Pieteikumu iesniedzējas norāda, ka alternatīvs

15līdzeklis ir tāds regulējums, ar kuru tiktu nodrošināta pienācīga

16patērētāju kredītspējas izvērtēšana pirms līguma noslēgšanas.

17Turklāt jau šobrīd esot izveidota un pastāvot kreditēšanas

18pakalpojumu sniedzēju darbības uzraudzības sistēma, ko īstenojot

19Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

20Turpretim Saeima norāda, ka ar šo Pieteikumu iesniedzēju

21norādīto līdzekli pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi nevar

22sasniegt tādā pašā kvalitātē. Jau šobrīd normatīvajos aktos esot

23noteikts kredīta devēju pienākums pārbaudīt patērētāja

24kredītspēju, taču šis pasākums neesot pietiekami efektīvi

25nodrošinājis patērētāju tiesību aizsardzību.

26Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa direktīvas

272008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ direktīvu

2887/102/EEK 8. pantā ir noteikts dalībvalstu pienākums nodrošināt

29to, ka kreditors pirms kredītlīguma noslēgšanas novērtē

30patērētāja kredītspēju. Latvija šajā direktīvā ietvertās prasības

31ieviesusi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, vairākās tā

32normās paredzot kredīta devēja pienākumu pirms patērētāja

33kreditēšanas līguma noslēgšanas izvērtēt patērētāja spēju

34atmaksāt kredītu (sk. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma

358. panta 4.1, 4.2, 4.7 daļu un

36piektās daļas 2. punktu). Šādas novērtēšanas mērķis ir

37nodrošināt to, ka ar patērētāju tiek slēgti tikai tādi

38kreditēšanas līgumi, kuros paredzētās saistības patērētājs,

39visticamāk, spētu izpildīt. Tomēr Patērētāju tiesību aizsardzības

40centra veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka patērētāja spēja

41atmaksāt kredītu ne vienmēr tiek pienācīgi novērtēta. Proti,

422017. un 2018. gadā, veicot uzraudzības darbības, lai pārbaudītu,

43kā kredīta devēji nodrošina patērētāju maksātspējas izvērtēšanu

44pirms lēmuma pieņemšanas par aizdevuma piešķiršanu, tika

45konstatēts, ka 55 gadījumos no 152 gadījumiem patērētājam ir

46izsniegts tāds aizdevums, kuru viņš no saviem ienākumiem,

47visticamāk, nespēs atmaksāt (sk.: Patērētāju tiesību

48aizsardzības centra veiktajā finanšu pakalpojumu uzraudzības

49projektā konstatētais. Pieejams: http://www.ptac.gov.lv).

50Pārbaudes veiktas pie 16 kredīta devējiem, kuru kredītportfelī

51bija liels kavēto maksājumu īpatsvars, un tās apliecina, ka

52patērētāja kredītspējas izvērtēšana ne visos gadījumos tiek

53veikta pienācīgi. To Atbildīgās komisijas 2018. gada 19. jūnija

54sēdē atzina arī Ekonomikas ministrijas pārstāvis D. Brūklītis

55(sk. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās

56politikas komisijas 2018. gada 19. jūnija sēdes audioierakstu

57lietas materiālu 5. sēj.).

58Pieteikumos minētie apsvērumi par nepieciešamību pilnveidot

59patērētāju kredītspējas izvērtēšanas procesu tiek saistīti ar

60iespējām uzlabot spēkā esošā normatīvā regulējuma piemērošanu.

61Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka iespējamā tiesību normu

62piemērošanas uzlabošana nav vērtējama kā alternatīvs leģitīmā

63mērķa sasniegšanas līdzeklis (sk. Satversmes tiesas 2015. gada

6421. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 27.1.

65punktu).

6623.2. Par vēl vienu saudzējošāku līdzekli, pēc

67Pieteikumu iesniedzēju ieskata, varētu atzīt tādu procentu likmes

68ierobežojumu kredīta kopējām izmaksām dienā, kas nodrošinātu

69patērētāju tiesību aizsardzību, bet mazāk ierobežotu Pieteikumu

70iesniedzēju tiesības veikt komercdarbību. Pieteikumu iesniedzēju

71pamattiesības mazāk ierobežojošu risinājumu Atbildīgās komisijas

72sēdē esot piedāvājusi Latvijas Banka, tomēr likumdevējs to bez

73jebkāda pamatojuma noraidījis. Alternatīva varētu būt arī tāds

74tiesiskais regulējums, kas bija spēkā pirms apstrīdētās normas

75vai kas par gada procentu likmes ierobežojumu noteiktu 60

76procentus gadā no aizdevuma summas. Tāpat esot iespējams noteikt,

77ka kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkst pārsniegt 0,1

78procentu dienā no kredīta summas.

79Saeimas kārtības rullis ievērojamu likumprojekta sagatavošanas

80darba daļu pirms tā izskatīšanas Saeimas sēdēs uztic Saeimas

81komisijām, un tieši atbildīgā komisija nodrošina to, ka

82likumprojekts izskatīšanai Saeimas sēdē tiek sagatavots

83pilnvērtīgi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra

84sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 18. punktu).

85No lietas materiāliem izriet, ka apstrīdētās normas redakcijai

86alternatīvi priekšlikumi ir apspriesti Atbildīgās komisijas 2018.

87gada 18. un 25. septembra sēdēs. No minēto sēžu protokoliem un

88audioierakstiem izriet, ka deputāti bija iesnieguši vairākus

89priekšlikumus noteikt citādu procentu likmi kredīta kopējām

90izmaksām dienā. Tāpat, pamatojoties uz Latvijas Bankas un Darba

91grupas piedāvāto risinājumu, Atbildīgā komisija bija sagatavojusi

92priekšlikumu noteikt, ka par neatbilstošām uzskata tādas kredīta

93kopējās izmaksas patērētājam, kuras, izteiktas gada procentu

94likmē, patērētāja kreditēšanas līguma noslēgšanas brīdī vairāk

95nekā trīs reizes pārsniedz sešu mēnešu vidējo svērto gada

96procentu likmi patēriņa euro kredītiem rezidentu

97mājsaimniecībām. Kā Atbildīgās komisijas sēdē norādīja Latvijas

98Bankas pārstāvis, pēc līdzīgas formulas ierobežojumi kredīta

99kopējām izmaksām patērētājam esot noteikti arī Igaunijā. Saskaņā

100ar šo aprēķinu kredīta kopējās izmaksas patērētājam nedrīkstētu

101pārsniegt aptuveni 0,13 procentus dienā no aizdevuma summas. Lai

102gan Atbildīgās komisijas sēdē šis priekšlikums tika atbalstīts,

103tomēr Saeimas 2018. gada 4. oktobra sēdē tas tika noraidīts.

104Tāpat Atbildīgās komisijas 2018. gada 18. septembra sēdē tika

105uzklausīti Patērētāju tiesību aizsardzības centra argumenti par

106nepieciešamību noteikt ierobežojumus, izmantojot nevis kredīta

107kopējās izmaksas, bet gan gada procentu likmi (sk. Saeimas

108Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

109komisijas 2018. gada 18. un 25. septembra sēžu audioierakstus

110lietas materiālu 3. sēj.).

111Likumdevējs ir vērtējis to, vai konkrētajā gadījumā pastāv

112alternatīvi līdzekļi, kas kredīta devējiem Satversmē noteiktās

113pamattiesības aizskartu mazāk, un pēc šīs izvērtēšanas izvēlējies

114tādu risinājumu, ka arī turpmāk ierobežojums ir nosakāms,

115izmantojot nevis gada procentu likmi, bet kredīta kopējās

116izmaksas patērētājam dienā. Turklāt likumdevējs ir secinājis, ka,

117ievērojot pašreizējo situāciju patērētāju kreditēšanas jomā un

118nepieciešamību aizsargāt patērētāju tiesības un likumīgās

119intereses, kā arī sabiedrības labklājību, kredīta kopējās

120izmaksas patērētājam ir ierobežojamas līdz 0,07 procentiem dienā

121no kredīta summas un ka alternatīvi līdzekļi nepastāv. Satversmes

122tiesa norāda, ka likumdevējam, izvēloties kādu no vairākiem

123leģitīmā mērķa sasniegšanai potenciāli piemērotiem līdzekļiem, ir

124vērtēšanas un lemšanas tiesības. Ja likumdevējs, izmantojot savu

125rīcības brīvību, nolēmis, ka piemērotākais risinājums ir

126ierobežojumu noteikšana kredīta kopējām izmaksām patērētājam, tad

127par saudzējošāku līdzekli nevar atzīt citu, alternatīvu procentu

128likmi, ja vien likumdevēja izraudzītais līdzeklis nav pretrunā ar

129vispārējiem tiesību principiem un citām Satversmes normām.

130Tātad nepastāv citi, saudzējošāki

131līdzekļi, ar kuriem pamattiesību ierobežojuma leģitīmos mērķus

132būtu iespējams sasniegt vismaz tādā pašā kvalitātē.