Par 2018. gada 4. oktobra likuma "Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" 1. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Finanšu ministrija -

norāda: lai veiktu visaptverošu izpēti saistībā ar ierosinātajiem

grozījumiem patērētāju kreditēšanu regulējošos normatīvajos

aktos, kā arī izstrādātu konkrētus priekšlikumus, ar Ministru

prezidenta 2018. gada 1. augusta rīkojumu Nr. 230 "Par darba

grupu" tika izveidota darba grupa (turpmāk - Darba grupa).

Darba grupu esot vadījis finanšu ministrs, un tajā bijuši

iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Tieslietu

ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Patērētāju

tiesību aizsardzības centra, Latvijas Bankas, Pārresoru

koordinācijas centra, Finanšu nozares asociācijas un biedrības

"Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu

asociācija".

Lielākā daļa Darba grupā pārstāvēto institūciju esot

atbalstījušas kredīta kopējo izmaksu patērētājam samazinājumu un

aicinājušas noteikt vienu likmi. Darba grupā esot analizēta arī

informācija par citu valstu regulējumu. Saskaņā ar Latvijas

Bankas sagatavoto vērtējumu Latvijā līdz apstrīdētā regulējuma

pieņemšanai maksimālās kredīta kopējās izmaksas patērētājam

bijušas augstākās Baltijā. Šādas likmes esot piemērotas

aizdevumiem, kuri izsniegti uz īsu termiņu un veidojot mazāk par

vienu procentu no kopējā tautsaimniecībai izsniegtā

kredītportfeļa.

Veicinot atbildīgu kreditēšanu un nodrošinot atbilstošu

finanšu resursu pieejamību, tostarp finanšu instrumentu klāsta un

pakalpojumu sniedzēju daudzveidību, kreditēšanas pakalpojumu

izmaksu samērīgumu, kā arī attiecīgo pakalpojumu sniedzēju

konkurenci, kredīta kopējo izmaksu maksimālās likmes samazināšana

bijusi pamatota. Nolūkā nodrošināt Latvijas finanšu sektora

konkurētspēju un nepieļaut ēnu ekonomikas paplašināšanos, Darba

grupas ziņojumā rekomendēts kredīta kopējo izmaksu maksimālo

likmi noteikt nemainīgu atkarībā no kredīta izmantošanas termiņa

un ne zemāku par finanšu sektorā plaši izmantotu finanšu

instrumentu faktiskajām likmēm, kā arī to pielīdzināt pārējās

Baltijas valstīs noteiktajai zemākajai kredīta kopējo izmaksu

likmei.

Darba grupas ziņojums, kā arī Latvijas Bankas sagatavotais

materiāls par patēriņa kredītu aizdevumu likmēm esot iesniegts

atbildīgajai komisijai. Taču vajagot ņemt vērā, ka attiecībā uz

kredīta kopējo izmaksu ierobežošanu aizdevumiem līdz 30 dienām

Darba grupā neesot panākts vienots valsts institūciju un

biedrības "Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu

asociācija" viedoklis.