7. pants

1Pieaicinātā persona - Patērētāju tiesību

2aizsardzības centrs - norāda, ka apstrīdētā regulējuma

3ietekme uz kreditēšanas nozari vērtējama līdzīgi tai ietekmei, ko

4radīja ar 2015. gada 28. maija likumu "Grozījumi Patērētāju

5tiesību aizsardzības likumā" noteiktie ierobežojumi kredīta

6kopējām izmaksām dienā. Arī tad ierobežojumu noteikšana esot

7izraisījusi kredīta devēju bažas par komercdarbības

8nerentabilitāti un iespējamu darbības izbeigšanu, taču tā neesot

9noticis. Turklāt esot prognozējams, ka, samazinoties īstermiņa

10aizdevumu piedāvājumam, samazināsies arī to personu skaits, kuras

11varētu attiecīgās saistības uzņemties neapdomīgi.

127.1. Patērētāju tiesību aizsardzības likumā esot

13noteikts, tieši kādi maksājumi veido kredīta kopējās izmaksas

14patērētājam. Tās esot visas izmaksas, tajā skaitā procenti,

15komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas

16patērētājam jāveic saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir

17kredīta devējam zināmi (izņemot zvērināta notāra izmaksas).

18Kredīta kopējās izmaksās ietilpstot arī izmaksas par papildu

19pakalpojumiem saistībā ar kreditēšanas līgumu, tajā skaitā

20apdrošināšanas prēmijas, ja papildu pakalpojumu līguma noslēgšana

21ir obligāts priekšnoteikums kredīta saņemšanai vai saņemšanai ar

22piedāvātajiem noteikumiem un nosacījumiem.

23Apstrīdētais regulējums ierobežojot kredīta kopējās izmaksas

24dienā. Tomēr normatīvajos aktos neesot noteikts, kā aprēķināt

25kredīta kopējās izmaksas dienā. Tā kā kredīta kopējās izmaksas

26tiekot rēķinātas un norādītas līgumos visam kreditēšanas līguma

27termiņam, aprēķinot kredīta izmaksas dienā, matemātiski visam

28kreditēšanas līguma termiņam noteikto izmaksu rādītājs būtu

29jādala ar šajā termiņā ietilpstošo dienu skaitu. Šādu aprēķinu

30esot viegli veikt, ja aizdevums tiek atmaksāts vienā maksājumā.

31Savukārt gadījumos, kad kredīta atmaksa netiek veikta vienā

32maksājumā, neesot iespējams izdarīt korektu aprēķinu, lai

33pārliecinātos par to, ka apstrīdētajā regulējumā noteiktais

34ierobežojums tiek ievērots. Turklāt apstrīdētais regulējums radot

35tādu situāciju, ka kredīta dārdzību ietekmē kreditēšanas līguma

36termiņš. Proti, īstermiņa kredītiem pieļaujamā maksimālā gada

37procentu likme esot zemāka nekā ilgtermiņa kredītiem. Tādējādi

38apstrīdētajā regulējumā ietvertais ierobežojums nenodrošinot

39līdzvērtīgu izmaksu ierobežošanu visiem kreditēšanas līguma

40veidiem. Turklāt tas neesot ekonomiski pamatots, jo īstermiņa

41kredītu izmaksas vienmēr būšot lielākas.

42Jau pēc apstrīdētā regulējuma pieņemšanas Patērētāju tiesību

43aizsardzības centrs norādījis likumdevējam uz nepilnībām šā

44regulējuma piemērošanā, aicinājis izdarīt grozījumus likumā un

45kredīta kopējo izmaksu ierobežošanai izmantot gada procentu

46likmi, kam normatīvajos aktos ir noteikta skaidra aprēķināšanas

47kārtība un kas visprecīzāk atspoguļo kredīta dārdzību. Tomēr

48likumdevējs šo priekšlikumu noraidījis.

497.2. Apstrīdētā regulējuma piemērošanas rezultātā,

50visticamāk, nelielas aizdevuma summas uz laiku līdz 30 dienām

51kredīta devējiem vairs nebūšot izdevīgi izsniegt. Pastāvot risks,

52ka tādā gadījumā tie kredīta devēji, kuri joprojām piedāvās

53īstermiņa patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, varētu veikt

54pasākumus kredīta izsniegšanas izmaksu samazināšanai, proti,

55minimizēt procesu, kurā tiek izvērtētas patērētāju spējas kredītu

56atmaksāt, un šā procesa kvalitāti, kā arī ieguldīt salīdzinoši

57mazākus resursus kvalitatīvas iekšējās kontroles sistēmas

58ieviešanā un klientu izpētē. Vairāki kredīta devēji varētu savu

59darbību pārtraukt, pat ja tie pārorientētos tikai uz ilgtermiņa

60kredītu piedāvāšanu. Tas, iespējams, varot ietekmēt konkurenci

61tirgū.

62Patēriņa kredītu pieejamībai esot būtiska nozīme visas

63tautsaimniecības attīstībā. Ieviešot nebanku kredīta devēju

64licencēšanu, esot ieviests arī kritērijs atbildīgas patērētāju

65maksātspējas izvērtēšanai, un tas esot svarīgākais atbildīgas

66aizdošanas kritērijs. Kredīta kopējās izmaksas patērētājam varot

67tikt ierobežotas, tomēr attiecīgie ierobežojumi nedrīkstot

68apdraudēt konkrēta kreditēšanas pakalpojuma būtību. Piemēram,

69īstermiņa kredīta izsniegšana esot tāds kreditēšanas pakalpojums,

70kuram raksturīgas lielas izmaksas un īsi termiņi, tādējādi šis

71kredīta veids tiekot klasificēts kā augstu izmaksu īstermiņa

72kredīts, piekļuve kuram ir ātra un vienkārša. Vajagot ņemt vērā,

73ka no finanšu pratības viedokļa attiecībā uz šādiem kredītiem

74vismazāk aizsargāti ir patērētāji ar zemiem, neregulāriem

75ienākumiem vai negatīvu kredītvēsturi.