7. pants

Pieaicinātā persona - Patērētāju tiesību

aizsardzības centrs - norāda, ka apstrīdētā regulējuma

ietekme uz kreditēšanas nozari vērtējama līdzīgi tai ietekmei, ko

radīja ar 2015. gada 28. maija likumu "Grozījumi Patērētāju

tiesību aizsardzības likumā" noteiktie ierobežojumi kredīta

kopējām izmaksām dienā. Arī tad ierobežojumu noteikšana esot

izraisījusi kredīta devēju bažas par komercdarbības

nerentabilitāti un iespējamu darbības izbeigšanu, taču tā neesot

noticis. Turklāt esot prognozējams, ka, samazinoties īstermiņa

aizdevumu piedāvājumam, samazināsies arī to personu skaits, kuras

varētu attiecīgās saistības uzņemties neapdomīgi.

7.1. Patērētāju tiesību aizsardzības likumā esot

noteikts, tieši kādi maksājumi veido kredīta kopējās izmaksas

patērētājam. Tās esot visas izmaksas, tajā skaitā procenti,

komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas

patērētājam jāveic saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir

kredīta devējam zināmi (izņemot zvērināta notāra izmaksas).

Kredīta kopējās izmaksās ietilpstot arī izmaksas par papildu

pakalpojumiem saistībā ar kreditēšanas līgumu, tajā skaitā

apdrošināšanas prēmijas, ja papildu pakalpojumu līguma noslēgšana

ir obligāts priekšnoteikums kredīta saņemšanai vai saņemšanai ar

piedāvātajiem noteikumiem un nosacījumiem.

Apstrīdētais regulējums ierobežojot kredīta kopējās izmaksas

dienā. Tomēr normatīvajos aktos neesot noteikts, kā aprēķināt

kredīta kopējās izmaksas dienā. Tā kā kredīta kopējās izmaksas

tiekot rēķinātas un norādītas līgumos visam kreditēšanas līguma

termiņam, aprēķinot kredīta izmaksas dienā, matemātiski visam

kreditēšanas līguma termiņam noteikto izmaksu rādītājs būtu

jādala ar šajā termiņā ietilpstošo dienu skaitu. Šādu aprēķinu

esot viegli veikt, ja aizdevums tiek atmaksāts vienā maksājumā.

Savukārt gadījumos, kad kredīta atmaksa netiek veikta vienā

maksājumā, neesot iespējams izdarīt korektu aprēķinu, lai

pārliecinātos par to, ka apstrīdētajā regulējumā noteiktais

ierobežojums tiek ievērots. Turklāt apstrīdētais regulējums radot

tādu situāciju, ka kredīta dārdzību ietekmē kreditēšanas līguma

termiņš. Proti, īstermiņa kredītiem pieļaujamā maksimālā gada

procentu likme esot zemāka nekā ilgtermiņa kredītiem. Tādējādi

apstrīdētajā regulējumā ietvertais ierobežojums nenodrošinot

līdzvērtīgu izmaksu ierobežošanu visiem kreditēšanas līguma

veidiem. Turklāt tas neesot ekonomiski pamatots, jo īstermiņa

kredītu izmaksas vienmēr būšot lielākas.

Jau pēc apstrīdētā regulējuma pieņemšanas Patērētāju tiesību

aizsardzības centrs norādījis likumdevējam uz nepilnībām šā

regulējuma piemērošanā, aicinājis izdarīt grozījumus likumā un

kredīta kopējo izmaksu ierobežošanai izmantot gada procentu

likmi, kam normatīvajos aktos ir noteikta skaidra aprēķināšanas

kārtība un kas visprecīzāk atspoguļo kredīta dārdzību. Tomēr

likumdevējs šo priekšlikumu noraidījis.

7.2. Apstrīdētā regulējuma piemērošanas rezultātā,

visticamāk, nelielas aizdevuma summas uz laiku līdz 30 dienām

kredīta devējiem vairs nebūšot izdevīgi izsniegt. Pastāvot risks,

ka tādā gadījumā tie kredīta devēji, kuri joprojām piedāvās

īstermiņa patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, varētu veikt

pasākumus kredīta izsniegšanas izmaksu samazināšanai, proti,

minimizēt procesu, kurā tiek izvērtētas patērētāju spējas kredītu

atmaksāt, un šā procesa kvalitāti, kā arī ieguldīt salīdzinoši

mazākus resursus kvalitatīvas iekšējās kontroles sistēmas

ieviešanā un klientu izpētē. Vairāki kredīta devēji varētu savu

darbību pārtraukt, pat ja tie pārorientētos tikai uz ilgtermiņa

kredītu piedāvāšanu. Tas, iespējams, varot ietekmēt konkurenci

tirgū.

Patēriņa kredītu pieejamībai esot būtiska nozīme visas

tautsaimniecības attīstībā. Ieviešot nebanku kredīta devēju

licencēšanu, esot ieviests arī kritērijs atbildīgas patērētāju

maksātspējas izvērtēšanai, un tas esot svarīgākais atbildīgas

aizdošanas kritērijs. Kredīta kopējās izmaksas patērētājam varot

tikt ierobežotas, tomēr attiecīgie ierobežojumi nedrīkstot

apdraudēt konkrēta kreditēšanas pakalpojuma būtību. Piemēram,

īstermiņa kredīta izsniegšana esot tāds kreditēšanas pakalpojums,

kuram raksturīgas lielas izmaksas un īsi termiņi, tādējādi šis

kredīta veids tiekot klasificēts kā augstu izmaksu īstermiņa

kredīts, piekļuve kuram ir ātra un vienkārša. Vajagot ņemt vērā,

ka no finanšu pratības viedokļa attiecībā uz šādiem kredītiem

vismazāk aizsargāti ir patērētāji ar zemiem, neregulāriem

ienākumiem vai negatīvu kredītvēsturi.