8. pants

1Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

2ka apstrīdētais regulējums neierobežo Pieteikumu iesniedzējām

3Satversmes 1. un 105. pantā noteiktās pamattiesības.

48.1. Pieteikumu iesniedzēju iegūtās tiesības veikt

5noteikta veida komercdarbību ietilpstot Satversmes 105. panta

6pirmā teikuma tvērumā. Tomēr apstrīdētais regulējums pēc būtības

7neliedzot tām arī turpmāk veikt patērētāju kreditēšanu uz

8licences pamata. Par to liecinot apstāklis, ka pēc apstrīdētā

9regulējuma pieņemšanas Pieteikumu iesniedzējas joprojām turpina

10piedāvāt savus pakalpojumus patērētājiem. Apstrīdētā regulējuma

11piemērošanas rezultātā, visticamāk, samazināšoties Pieteikumu

12iesniedzēju peļņa, taču tiesības uz peļņu Satversmes 105. pants

13neaizsargājot.

148.2. Pieņemot, ka apstrīdētais regulējums ierobežo

15Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu, tiesībsargs tomēr

16piekrīt Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka pamattiesību

17ierobežojums ir noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas

18ir samērīgs ar leģitīmo mērķi. Likumdevējs esot uzklausījis un

19vērtējis nozares pārstāvju priekšlikumus vairākās Saeimas

20atbildīgās komisijas sēdēs. Salīdzinājumā ar iepriekš spēkā

21bijušo regulējumu apstrīdētais regulējums būtiski samazinot

22kredīta kopējās izmaksas patērētājam un tādējādi novēršot

23nesamērīgi lielu maksu par kredītu. Šādu īstermiņa aizdevumu

24piešķiršana personām ar zemiem ienākumiem un jauniem cilvēkiem

25neesot atbalstāma. Jau iepriekš likumdevējs esot veicis dažādus

26patērētāju aizsardzības pasākumus, tomēr tie neesot bijuši

27pietiekami. Proti, īstermiņa aizdevumu apjoms tikai pieaudzis, un

28tāpat pieaudzis arī to aizdevumu apmērs, kuru atmaksas termiņš

29pagarināts trīs un vairākas reizes. Labums, ko sabiedrība iegūst

30no apstrīdētā regulējuma, esot lielāks nekā kredītu devējām

31nodarītais kaitējums.

32Apstrīdētā regulējuma saturs Pieteikumu iesniedzējām esot

33bijis zināms kopš 2018. gada jūnija, un tādējādi to tiesiskā

34paļāvība esot pietiekami aizsargāta.