8. pants

Pieaicinātā persona - tiesībsargs - uzskata,

ka apstrīdētais regulējums neierobežo Pieteikumu iesniedzējām

Satversmes 1. un 105. pantā noteiktās pamattiesības.

8.1. Pieteikumu iesniedzēju iegūtās tiesības veikt

noteikta veida komercdarbību ietilpstot Satversmes 105. panta

pirmā teikuma tvērumā. Tomēr apstrīdētais regulējums pēc būtības

neliedzot tām arī turpmāk veikt patērētāju kreditēšanu uz

licences pamata. Par to liecinot apstāklis, ka pēc apstrīdētā

regulējuma pieņemšanas Pieteikumu iesniedzējas joprojām turpina

piedāvāt savus pakalpojumus patērētājiem. Apstrīdētā regulējuma

piemērošanas rezultātā, visticamāk, samazināšoties Pieteikumu

iesniedzēju peļņa, taču tiesības uz peļņu Satversmes 105. pants

neaizsargājot.

8.2. Pieņemot, ka apstrīdētais regulējums ierobežo

Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz īpašumu, tiesībsargs tomēr

piekrīt Saeimas atbildes rakstā norādītajam, ka pamattiesību

ierobežojums ir noteikts ar likumu, tam ir leģitīms mērķis un tas

ir samērīgs ar leģitīmo mērķi. Likumdevējs esot uzklausījis un

vērtējis nozares pārstāvju priekšlikumus vairākās Saeimas

atbildīgās komisijas sēdēs. Salīdzinājumā ar iepriekš spēkā

bijušo regulējumu apstrīdētais regulējums būtiski samazinot

kredīta kopējās izmaksas patērētājam un tādējādi novēršot

nesamērīgi lielu maksu par kredītu. Šādu īstermiņa aizdevumu

piešķiršana personām ar zemiem ienākumiem un jauniem cilvēkiem

neesot atbalstāma. Jau iepriekš likumdevējs esot veicis dažādus

patērētāju aizsardzības pasākumus, tomēr tie neesot bijuši

pietiekami. Proti, īstermiņa aizdevumu apjoms tikai pieaudzis, un

tāpat pieaudzis arī to aizdevumu apmērs, kuru atmaksas termiņš

pagarināts trīs un vairākas reizes. Labums, ko sabiedrība iegūst

no apstrīdētā regulējuma, esot lielāks nekā kredītu devējām

nodarītais kaitējums.

Apstrīdētā regulējuma saturs Pieteikumu iesniedzējām esot

bijis zināms kopš 2018. gada jūnija, un tādējādi to tiesiskā

paļāvība esot pietiekami aizsargāta.