Par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2018. gada 20. decembra normatīvo noteikumu Nr. 198 "Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2019. gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvie noteikumi" 2.11. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam

11. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - biedrība "Latvijas

Finanšu nozares asociācija" (turpmāk - Finanšu nozares

asociācija) - uzskata, ka attiecībā uz maksājumiem Komisijas

darbības finansēšanai salīdzināmos apstākļos atrodas visi tirgus

dalībnieki, kuriem šādi maksājumi jāveic.

Finanšu nozares asociācija uzsver, ka kredītiestāžu un arī

citu tirgus dalībnieku uzraudzībai ir nepieciešams adekvāts

finansējums un Latvijā, it īpaši pašreizējos apstākļos,

nepieciešams spējīgs un stiprs finanšu jomas regulators, lai

tiktu nodrošināta to uzdevumu izpilde, kuri paredzēti ar Ministru

kabineta 2018. gada 11. oktobra rīkojumu Nr. 512 apstiprinātajā

Pasākumu plānā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

terorisma finansēšanas novēršanai laika periodam līdz 2019. gada

31. decembrim.

Komisija jau ilgstoši daļu no kredītiestāžu maksājumiem par

uzraudzību izmantojot, lai segtu ar kredītiestāžu riskiem

nesaistītas citu tirgus dalībnieku uzraudzības izmaksas. Šāda

kārtība neesot ilgtspējīga. Visiem tirgus dalībniekiem, kuru

uzraudzību īsteno Komisija, vajadzētu būt spējīgiem segt savas

uzraudzības izmaksas. Ja tas nav iespējams spēkā esošo likumu

ietvaros, tad normatīvajos aktos vajadzētu izdarīt grozījumus.

Darbības uzsākšana finanšu un kapitāla sektorā esot katra

komersanta brīva izvēle, un komersants nedrīkstot attaisnoties ar

to, ka uzraudzības izmaksas objektīvi nav iespējams segt resursu

trūkuma dēļ. Šobrīd attiecībā uz vienu tirgus dalībnieku daļu

faktiski tiekot īstenots zināms valsts atbalsts neproporcionālas

nodevu politikas veidā.

Atšķirīga attieksme pret kredītiestādēm tiekot pieļauta tāpēc,

ka monetāro finanšu iestāžu maksājumi veidojot lielāko daļu no

Komisijas ieņēmumiem, un tādējādi šīs iestādes finansējot arī

citu tirgus dalībnieku uzraudzību. Pēc Finanšu nozares

asociācijas ieskata, atšķirīga attieksme uz laiku būtu pieļaujama

tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs par prioritāti uzskatītu kāda

atsevišķa uzņēmējdarbības segmenta attīstīšanu vai būtu

nepieciešami kādi būtiski ieguldījumi infrastruktūrā. Savukārt

ilgtermiņā šāda attieksme neesot pieļaujama.