1Saskaņā ar Komisijas likuma 2. panta pirmo daļu
2Komisija atbilstoši tās darbības mērķim un uzdevumiem regulē un
3pārrauga finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību.
420.1. Komisija savu darbību uzsāka 2001. gada 1.
5jūlijā, pārņemot Vērtspapīru tirgus komisijas un Apdrošināšanas
6uzraudzības inspekcijas tiesības, pienākumus un saistības, kā arī
7Latvijas Bankas tiesības, pienākumus un saistības kredītiestāžu
8uzraudzības jomā. Tādējādi Komisija tika izveidota, apvienojot
9triju tādu institūciju funkcijas, kuras iepriekš veica atsevišķu
10finanšu un kapitāla tirgus segmentu uzraudzību.
11Komisijas likuma 4. pants noteic, ka tirgus dalībnieki ir
12emitenti, ieguldītāji, kredītiestādes, apdrošinātāji,
13apdrošināšanas starpnieki, pārapdrošinātāji, pārapdrošināšanas
14starpnieki, privātie pensiju fondi, regulētā tirgus organizētāji,
15depozitāriji, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu
16pārvaldes sabiedrības, krājaizdevu sabiedrības, ārējās kredītu
17novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras), alternatīvo
18ieguldījumu fondu pārvaldnieki, maksājumu iestādes un
19elektroniskās naudas iestādes.
20Tirgus dalībnieku grupas darbojas atšķirīgos finanšu un
21kapitāla tirgus segmentos, tām ir savi darbības principi un
22mērķi, un to darbības tiesiskos pamatus regulē atsevišķi likumi,
23piemēram, Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas un
24pārapdrošināšanas likums, Finanšu instrumentu tirgus likums.
25Tomēr visus tirgus dalībniekus vienojošā pazīme ir tā, ka tie
26darbojas īpaši regulētā tirgū, proti, finanšu un kapitāla tirgū.
27Turklāt likumdevējs visa šā tirgus un tā dažādo segmentu
28uzraudzību ir nodevis vienas institūcijas - Komisijas -
29kompetencē.
30Atbilstoši Komisijas likuma 22. panta pirmajai daļai Komisijas
31darbība tiek finansēta no tirgus dalībnieku maksājumiem Komisijas
32padomes noteiktajā apmērā, kas nepārsniedz likumā noteikto
33apmēru. Tirgus dalībnieku maksājumi tiek ieskaitīti Komisijas
34kontā Latvijas Bankā un ir izmantojami vienīgi Komisijas darbības
35finansēšanai. Tādējādi Latvijā finanšu un kapitāla tirgus
36uzraudzību pilnībā finansē tirgus dalībnieki un Komisija valsts
37budžeta līdzekļus nesaņem.
3820.2. Saskaņā ar Komisijas likuma 23. panta pirmo daļu
39maksājumus Komisijas darbības finansēšanai veic šādi tirgus
40dalībnieki: apdrošinātāji, privātie pensiju fondi,
41kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, regulētā tirgus
42organizētāji, depozitāriji, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības,
43alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, krājaizdevu
44sabiedrības, pārapdrošinātāji, maksājumu iestādes, elektroniskās
45naudas iestādes, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieki.
46Tātad saskaņā ar likumdevēja noteikto atsevišķi tirgus
47dalībnieki, piemēram, emitenti, maksājumus Komisijas darbības
48finansēšanai neveic.
49Ievērojot konkrētā tirgus segmenta un attiecīgo tirgus
50dalībnieku darbības specifiku, likumdevējs katras tirgus
51dalībnieku grupas darbību regulējošajā likumā ir noteicis
52atšķirīgu Komisijas darbības finansēšanai veicamā maksājuma
53pieļaujamo apmēru un tā aprēķināšanas kārtību, tostarp bāzi, no
54kuras maksājums tiek aprēķināts. Piemēram, kredītiestādēm un
55krājaizdevu sabiedrībām noteikts pienākums veikt maksājumus līdz
560,033 procentiem no iestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī
57(sk. Kredītiestāžu likuma 100.1 panta pirmo daļu un
58Krājaizdevu sabiedrību likuma 26.3 panta pirmo
59daļu). Apdrošināšanas segmentā maksājumi tiek aprēķināti no
60ceturksnī saņemto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju
61kopsummas (sk. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 14.
62panta otro un trešo daļu). Savukārt finanšu instrumentu
63segmentā tirgus dalībnieku maksājumi Komisijas darbības
64finansēšanai tiek aprēķināti gan no tirgus dalībnieku
65pārvaldījumā esošajiem aktīviem, gan no darījumu vidējiem bruto
66ieņēmumiem un ir noteikts minimālais maksājumu apmērs (sk.,
67piemēram, Finanšu instrumentu tirgus likuma 147.3
68panta otro, trešo un ceturto daļu un Ieguldījumu pārvaldes
69sabiedrību likuma 78.1 pantu). Tātad vairumam
70tirgus dalībnieku grupu attiecīgajos likumos ir noteikts
71pienākums veikt obligātus maksājumus Komisijas darbības
72finansēšanai, bet šo maksājumu pieļaujamais apmērs un
73aprēķināšanas kārtība atšķiras.
7420.3. Satversmes tiesas judikatūrā ir atzīts, ka
75nodokļu maksāšanas pienākuma aspektā attiecīgā nodokļa maksātāji
76atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos arī tad, ja normatīvie
77akti noteic atšķirīgu šā nodokļa maksāšanas kārtību (sk.
78Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr.
792016-14-01 22.2. punktu un 2018. gada 29. jūlija sprieduma lietā
80Nr. 2017-28-0306 12. punktu). Lai arī tirgus dalībnieku
81maksājumi Komisijas darbības finansēšanai nav uzskatāmi par
82nodokli likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 1.
83punkta izpratnē, tomēr arī šie maksājumi ir obligāti un noteikti
84ar likumu.
85Ievērojot izskatāmās lietas apstākļus, kā arī līdzšinējo
86Satversmes tiesas judikatūru, par galveno tirgus dalībniekus
87vienojošo pazīmi ir atzīstams pienākums veikt obligātus
88maksājumus likumdevēja noteiktā mērķa labad, proti, Komisijas
89darbības finansēšanai. Savukārt tas apstāklis, ka atšķiras tirgus
90dalībnieku darbības mērķi un principi, kā arī to veicamo
91maksājumu pieļaujamais apmērs un aprēķināšanas kārtība, neliedz
92tirgus dalībnieku grupas salīdzināt šo maksājumu veikšanas
93pienākuma kontekstā.
94Līdz ar to visi finanšu un kapitāla
95tirgus dalībnieki, kuriem ir pienākums veikt maksājumus Komisijas
96darbības finansēšanai, atrodas vienādos un pēc noteiktiem
97kritērijiem salīdzināmos apstākļos.
Pārbaudi, vai no šī panta sanāk prasība
Ja pants runā par pārdevēja, pakalpojuma sniedzēja, parāda piedzinēja, bankas vai apdrošinātāja pienākumu, to var izmantot pretenzijā ar pierādījumiem.