20. punkts

1Saskaņā ar Komisijas likuma 2. panta pirmo daļu

2Komisija atbilstoši tās darbības mērķim un uzdevumiem regulē un

3pārrauga finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību.

420.1. Komisija savu darbību uzsāka 2001. gada 1.

5jūlijā, pārņemot Vērtspapīru tirgus komisijas un Apdrošināšanas

6uzraudzības inspekcijas tiesības, pienākumus un saistības, kā arī

7Latvijas Bankas tiesības, pienākumus un saistības kredītiestāžu

8uzraudzības jomā. Tādējādi Komisija tika izveidota, apvienojot

9triju tādu institūciju funkcijas, kuras iepriekš veica atsevišķu

10finanšu un kapitāla tirgus segmentu uzraudzību.

11Komisijas likuma 4. pants noteic, ka tirgus dalībnieki ir

12emitenti, ieguldītāji, kredītiestādes, apdrošinātāji,

13apdrošināšanas starpnieki, pārapdrošinātāji, pārapdrošināšanas

14starpnieki, privātie pensiju fondi, regulētā tirgus organizētāji,

15depozitāriji, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu

16pārvaldes sabiedrības, krājaizdevu sabiedrības, ārējās kredītu

17novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras), alternatīvo

18ieguldījumu fondu pārvaldnieki, maksājumu iestādes un

19elektroniskās naudas iestādes.

20Tirgus dalībnieku grupas darbojas atšķirīgos finanšu un

21kapitāla tirgus segmentos, tām ir savi darbības principi un

22mērķi, un to darbības tiesiskos pamatus regulē atsevišķi likumi,

23piemēram, Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas un

24pārapdrošināšanas likums, Finanšu instrumentu tirgus likums.

25Tomēr visus tirgus dalībniekus vienojošā pazīme ir tā, ka tie

26darbojas īpaši regulētā tirgū, proti, finanšu un kapitāla tirgū.

27Turklāt likumdevējs visa šā tirgus un tā dažādo segmentu

28uzraudzību ir nodevis vienas institūcijas - Komisijas -

29kompetencē.

30Atbilstoši Komisijas likuma 22. panta pirmajai daļai Komisijas

31darbība tiek finansēta no tirgus dalībnieku maksājumiem Komisijas

32padomes noteiktajā apmērā, kas nepārsniedz likumā noteikto

33apmēru. Tirgus dalībnieku maksājumi tiek ieskaitīti Komisijas

34kontā Latvijas Bankā un ir izmantojami vienīgi Komisijas darbības

35finansēšanai. Tādējādi Latvijā finanšu un kapitāla tirgus

36uzraudzību pilnībā finansē tirgus dalībnieki un Komisija valsts

37budžeta līdzekļus nesaņem.

3820.2. Saskaņā ar Komisijas likuma 23. panta pirmo daļu

39maksājumus Komisijas darbības finansēšanai veic šādi tirgus

40dalībnieki: apdrošinātāji, privātie pensiju fondi,

41kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, regulētā tirgus

42organizētāji, depozitāriji, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības,

43alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, krājaizdevu

44sabiedrības, pārapdrošinātāji, maksājumu iestādes, elektroniskās

45naudas iestādes, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieki.

46Tātad saskaņā ar likumdevēja noteikto atsevišķi tirgus

47dalībnieki, piemēram, emitenti, maksājumus Komisijas darbības

48finansēšanai neveic.

49Ievērojot konkrētā tirgus segmenta un attiecīgo tirgus

50dalībnieku darbības specifiku, likumdevējs katras tirgus

51dalībnieku grupas darbību regulējošajā likumā ir noteicis

52atšķirīgu Komisijas darbības finansēšanai veicamā maksājuma

53pieļaujamo apmēru un tā aprēķināšanas kārtību, tostarp bāzi, no

54kuras maksājums tiek aprēķināts. Piemēram, kredītiestādēm un

55krājaizdevu sabiedrībām noteikts pienākums veikt maksājumus līdz

560,033 procentiem no iestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī

57(sk. Kredītiestāžu likuma 100.1 panta pirmo daļu un

58Krājaizdevu sabiedrību likuma 26.3 panta pirmo

59daļu). Apdrošināšanas segmentā maksājumi tiek aprēķināti no

60ceturksnī saņemto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju

61kopsummas (sk. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 14.

62panta otro un trešo daļu). Savukārt finanšu instrumentu

63segmentā tirgus dalībnieku maksājumi Komisijas darbības

64finansēšanai tiek aprēķināti gan no tirgus dalībnieku

65pārvaldījumā esošajiem aktīviem, gan no darījumu vidējiem bruto

66ieņēmumiem un ir noteikts minimālais maksājumu apmērs (sk.,

67piemēram, Finanšu instrumentu tirgus likuma 147.3

68panta otro, trešo un ceturto daļu un Ieguldījumu pārvaldes

69sabiedrību likuma 78.1 pantu). Tātad vairumam

70tirgus dalībnieku grupu attiecīgajos likumos ir noteikts

71pienākums veikt obligātus maksājumus Komisijas darbības

72finansēšanai, bet šo maksājumu pieļaujamais apmērs un

73aprēķināšanas kārtība atšķiras.

7420.3. Satversmes tiesas judikatūrā ir atzīts, ka

75nodokļu maksāšanas pienākuma aspektā attiecīgā nodokļa maksātāji

76atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos arī tad, ja normatīvie

77akti noteic atšķirīgu šā nodokļa maksāšanas kārtību (sk.

78Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr.

792016-14-01 22.2. punktu un 2018. gada 29. jūlija sprieduma lietā

80Nr. 2017-28-0306 12. punktu). Lai arī tirgus dalībnieku

81maksājumi Komisijas darbības finansēšanai nav uzskatāmi par

82nodokli likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 1.

83punkta izpratnē, tomēr arī šie maksājumi ir obligāti un noteikti

84ar likumu.

85Ievērojot izskatāmās lietas apstākļus, kā arī līdzšinējo

86Satversmes tiesas judikatūru, par galveno tirgus dalībniekus

87vienojošo pazīmi ir atzīstams pienākums veikt obligātus

88maksājumus likumdevēja noteiktā mērķa labad, proti, Komisijas

89darbības finansēšanai. Savukārt tas apstāklis, ka atšķiras tirgus

90dalībnieku darbības mērķi un principi, kā arī to veicamo

91maksājumu pieļaujamais apmērs un aprēķināšanas kārtība, neliedz

92tirgus dalībnieku grupas salīdzināt šo maksājumu veikšanas

93pienākuma kontekstā.

94Līdz ar to visi finanšu un kapitāla

95tirgus dalībnieki, kuriem ir pienākums veikt maksājumus Komisijas

96darbības finansēšanai, atrodas vienādos un pēc noteiktiem

97kritērijiem salīdzināmos apstākļos.