20. pants

Saskaņā ar Komisijas likuma 2. panta pirmo daļu

Komisija atbilstoši tās darbības mērķim un uzdevumiem regulē un

pārrauga finanšu un kapitāla tirgu un tā dalībnieku darbību.

20.1. Komisija savu darbību uzsāka 2001. gada 1.

jūlijā, pārņemot Vērtspapīru tirgus komisijas un Apdrošināšanas

uzraudzības inspekcijas tiesības, pienākumus un saistības, kā arī

Latvijas Bankas tiesības, pienākumus un saistības kredītiestāžu

uzraudzības jomā. Tādējādi Komisija tika izveidota, apvienojot

triju tādu institūciju funkcijas, kuras iepriekš veica atsevišķu

finanšu un kapitāla tirgus segmentu uzraudzību.

Komisijas likuma 4. pants noteic, ka tirgus dalībnieki ir

emitenti, ieguldītāji, kredītiestādes, apdrošinātāji,

apdrošināšanas starpnieki, pārapdrošinātāji, pārapdrošināšanas

starpnieki, privātie pensiju fondi, regulētā tirgus organizētāji,

depozitāriji, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu

pārvaldes sabiedrības, krājaizdevu sabiedrības, ārējās kredītu

novērtējuma institūcijas (reitingu aģentūras), alternatīvo

ieguldījumu fondu pārvaldnieki, maksājumu iestādes un

elektroniskās naudas iestādes.

Tirgus dalībnieku grupas darbojas atšķirīgos finanšu un

kapitāla tirgus segmentos, tām ir savi darbības principi un

mērķi, un to darbības tiesiskos pamatus regulē atsevišķi likumi,

piemēram, Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas un

pārapdrošināšanas likums, Finanšu instrumentu tirgus likums.

Tomēr visus tirgus dalībniekus vienojošā pazīme ir tā, ka tie

darbojas īpaši regulētā tirgū, proti, finanšu un kapitāla tirgū.

Turklāt likumdevējs visa šā tirgus un tā dažādo segmentu

uzraudzību ir nodevis vienas institūcijas - Komisijas -

kompetencē.

Atbilstoši Komisijas likuma 22. panta pirmajai daļai Komisijas

darbība tiek finansēta no tirgus dalībnieku maksājumiem Komisijas

padomes noteiktajā apmērā, kas nepārsniedz likumā noteikto

apmēru. Tirgus dalībnieku maksājumi tiek ieskaitīti Komisijas

kontā Latvijas Bankā un ir izmantojami vienīgi Komisijas darbības

finansēšanai. Tādējādi Latvijā finanšu un kapitāla tirgus

uzraudzību pilnībā finansē tirgus dalībnieki un Komisija valsts

budžeta līdzekļus nesaņem.

20.2. Saskaņā ar Komisijas likuma 23. panta pirmo daļu

maksājumus Komisijas darbības finansēšanai veic šādi tirgus

dalībnieki: apdrošinātāji, privātie pensiju fondi,

kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, regulētā tirgus

organizētāji, depozitāriji, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības,

alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki, krājaizdevu

sabiedrības, pārapdrošinātāji, maksājumu iestādes, elektroniskās

naudas iestādes, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieki.

Tātad saskaņā ar likumdevēja noteikto atsevišķi tirgus

dalībnieki, piemēram, emitenti, maksājumus Komisijas darbības

finansēšanai neveic.

Ievērojot konkrētā tirgus segmenta un attiecīgo tirgus

dalībnieku darbības specifiku, likumdevējs katras tirgus

dalībnieku grupas darbību regulējošajā likumā ir noteicis

atšķirīgu Komisijas darbības finansēšanai veicamā maksājuma

pieļaujamo apmēru un tā aprēķināšanas kārtību, tostarp bāzi, no

kuras maksājums tiek aprēķināts. Piemēram, kredītiestādēm un

krājaizdevu sabiedrībām noteikts pienākums veikt maksājumus līdz

0,033 procentiem no iestādes vidējā aktīvu apmēra ceturksnī

(sk. Kredītiestāžu likuma 100.1 panta pirmo daļu un

Krājaizdevu sabiedrību likuma 26.3 panta pirmo

daļu). Apdrošināšanas segmentā maksājumi tiek aprēķināti no

ceturksnī saņemto apdrošināšanas un pārapdrošināšanas prēmiju

kopsummas (sk. Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma 14.

panta otro un trešo daļu). Savukārt finanšu instrumentu

segmentā tirgus dalībnieku maksājumi Komisijas darbības

finansēšanai tiek aprēķināti gan no tirgus dalībnieku

pārvaldījumā esošajiem aktīviem, gan no darījumu vidējiem bruto

ieņēmumiem un ir noteikts minimālais maksājumu apmērs (sk.,

piemēram, Finanšu instrumentu tirgus likuma 147.3

panta otro, trešo un ceturto daļu un Ieguldījumu pārvaldes

sabiedrību likuma 78.1 pantu). Tātad vairumam

tirgus dalībnieku grupu attiecīgajos likumos ir noteikts

pienākums veikt obligātus maksājumus Komisijas darbības

finansēšanai, bet šo maksājumu pieļaujamais apmērs un

aprēķināšanas kārtība atšķiras.

20.3. Satversmes tiesas judikatūrā ir atzīts, ka

nodokļu maksāšanas pienākuma aspektā attiecīgā nodokļa maksātāji

atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos arī tad, ja normatīvie

akti noteic atšķirīgu šā nodokļa maksāšanas kārtību (sk.

Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr.

2016-14-01 22.2. punktu un 2018. gada 29. jūlija sprieduma lietā

Nr. 2017-28-0306 12. punktu). Lai arī tirgus dalībnieku

maksājumi Komisijas darbības finansēšanai nav uzskatāmi par

nodokli likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. panta 1.

punkta izpratnē, tomēr arī šie maksājumi ir obligāti un noteikti

ar likumu.

Ievērojot izskatāmās lietas apstākļus, kā arī līdzšinējo

Satversmes tiesas judikatūru, par galveno tirgus dalībniekus

vienojošo pazīmi ir atzīstams pienākums veikt obligātus

maksājumus likumdevēja noteiktā mērķa labad, proti, Komisijas

darbības finansēšanai. Savukārt tas apstāklis, ka atšķiras tirgus

dalībnieku darbības mērķi un principi, kā arī to veicamo

maksājumu pieļaujamais apmērs un aprēķināšanas kārtība, neliedz

tirgus dalībnieku grupas salīdzināt šo maksājumu veikšanas

pienākuma kontekstā.

Līdz ar to visi finanšu un kapitāla

tirgus dalībnieki, kuriem ir pienākums veikt maksājumus Komisijas

darbības finansēšanai, atrodas vienādos un pēc noteiktiem

kritērijiem salīdzināmos apstākļos.