22. punkts

1Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka tiesību

2normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir viens no tiesību normas

3spēkā esības priekšnoteikumiem (sk., piemēram, Satversmes

4tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306

510.4. punktu un 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr.

62015-11-03 20. punktu). Tādējādi Satversmes tiesai

7jāpārbauda, vai apstrīdētajā normā ietvertā atšķirīgā attieksme

8ir noteikta ar normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu

9tiesību normu.

10Satversmes tiesa ir atzinusi, ka atšķirīga attieksme var tikt

11noteikta saskaņā ar likumu. Vārds "likums" aptver ne

12tikai Saeimas pieņemtus likumus, bet arī citus vispārsaistošus

13(ārējos) normatīvos aktus, ja vien tie izdoti, pamatojoties uz

14likumu, publicēti normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, ir

15pietiekami skaidri formulēti, kā arī atbilst tiesiskas valsts

16principiem (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 2.

17marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 20. punktu).

1822.1. Komisija ir atvasināta publisko tiesību juridiskā

19persona. Tā ir pilntiesīga autonoma valsts iestāde, kas savas

20funkcijas īsteno patstāvīgi un nav padota Ministru kabinetam vai

21kādai citai institūcijai.

22Saskaņā ar Komisijas likuma 13. panta pirmo daļu un 17. panta

23pirmās daļas 2. punktu Komisiju pārvalda padome, kurai citstarp

24ir noteiktas tiesības izdot tirgus dalībnieku darbību regulējošus

25normatīvus noteikumus. Saskaņā ar šā likuma 8. pantu Komisijas

26padomes izdotie normatīvie noteikumi ir saistoši tirgus

27dalībniekiem. Tātad likumdevējs ir piešķīris Komisijas padomei

28tiesības izdot ārējos normatīvos aktus.

29Pieteikuma iesniedzēja un pieaicinātās personas nav izteikušas

30šaubas par Komisijas padomes tiesībām izdot apstrīdēto normu.

31Tomēr Satversme tiesa atbilstoši vispārējam tiesību principam

32"tiesa zina tiesības" izvērtē visus ar lietas

33izskatīšanu saistītos tiesību jautājumus (sal. sk. Satversmes

34tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03

352.3. punktu). Tāpēc Satversmes tiesai ir jāvērtē, vai

36Komisijas padome bija tiesīga izdot apstrīdēto normu, kas

37ietverta ārējā normatīvajā aktā.

3822.2. Saskaņā ar Satversmes 64. pantu likumdošanas

39tiesības, proti, tiesības kādu jautājumu noregulēt ar likumu,

40pieder Saeimai, kā arī tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un

41apjomā. Tomēr, lai nodrošinātu efektīvāku valsts varas

42īstenošanu, pieļaujami izņēmumi no likumdevēja virsvadības

43principa (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma

44lietā Nr. 2015-11-03 21.1. punktu).

45Komisija, veicot tai uzticētos pienākumus, darbojas valsts

46pārvaldē. Satversmes tiesa ir secinājusi, ka saskaņā ar Satversmi

47izpildvaras funkcija ietilpst Ministru kabineta kompetencē, tomēr

48atsevišķas izpildvaras darbības var tikt uzticētas arī citām

49institūcijām (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta

50sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 21.1. punktu). Satversmes 58.

51pants apvieno visas valsts pārvaldes institūcijas, kas veic

52publiskās varas funkcijas, vienā kopējā Ministru kabinetam padotā

53sistēmā (sk. Satversmes tiesas 1999. gada 9. jūlija sprieduma

54lietā Nr. 04-03(99) secinājumu daļas 2. punktu). Savukārt

55Satversmes 57. pants pieļauj tādu autonomu valsts iestāžu

56izveidošanu, kuras atsevišķas izpildvaras darbības īsteno,

57nebūdamas funkcionāli padotas Ministru kabinetam (sk.

58Satversmes tiesas 2006. gada 16. oktobra sprieduma lietā Nr.

592006-05-01 16.1. un 16.3. punktu).

6022.3. Viena no valsts pārvaldes darbībām ir ārējo

61normatīvo aktu izdošana gadījumā, kad likumdevējs, ievērojot

62Satversmi, tos izdot pilnvarojis izpildvaras institūciju. Tā kā

63šādu normatīvo aktu izdošana ir valsts pārvaldes darbība,

64Ministru kabinets vai cita institūcija tikai detalizē likumā

65ietverto politisko gribu vai noteic likuma īstenošanas kārtību

66(sk. Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr.

672015-11-03 21.1. punktu). Izpildvaras institūcijai ir

68tiesības izdot tiesību normas tikai likumā noteiktos gadījumos,

69likuma ietvaros, un tās nedrīkst būt pretrunā ar vispārējiem

70tiesību principiem, Satversmi un citiem likumiem. Tas izriet no

71tiesiskuma un varas dalīšanas principiem, kas ir jebkuras

72demokrātiskas tiesiskas valsts eksistences pamats (sal. sk.

73Satversmes tiesas 2018. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr.

742018-06-0103 18. punktu).

75Tāpat Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Saeima ir tiesīga

76pilnvarot autonomu valsts iestādi izdot likuma īstenošanai

77nepieciešamus ārējos normatīvos aktus kādā ar likumu tai

78piešķirtas kompetences jomā, kuras pārraudzībai ir nepieciešama

79īpaša kompetence un autonomija. Savukārt iestāde, īstenojot

80pilnvarojumu likumdevēja piešķirtās kompetences jomā, ir tiesīga

81noteikt saistošas prasības tikai konkrētam tiesību subjektu lokam

82atbilstoši to darbības specifikai (sk. Satversmes tiesas 2016.

83gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 21.2.

84punktu).

85Ja likumdevējs, izmantojot tam Satversmes 57. pantā paredzētās

86tiesības ar likumu noteikt valsts iestāžu savstarpējās

87attiecības, kādu valsts pārvaldes iestādi atbrīvo no funkcionālās

88padotības Ministru kabinetam, tad tam jāparedz arī atbilstoša šīs

89iestādes demokrātiskā leģitimācija un atbildība par savu darbību,

90kā arī likumā jāiestrādā efektīvi tiesiskas valsts principam

91atbilstoši iestādes uzraudzības mehānismi. Par autonomajām valsts

92iestādēm nodotās kompetences īstenošanu ir atbildīga šo iestāžu

93vadība, kā arī pati Saeima, kurai, šādu iestādi veidojot, likumā

94ir jāiestrādā arī precīzs iestādes darbības tiesiskuma

95nodrošināšanas modelis, kas vienlaikus iestādei ļauj saglabāt

96savu patstāvību tai piešķirto funkciju īstenošanā (sal. sk.

97Satversmes tiesas 2006. gada 16. oktobra sprieduma lietā Nr.

982006-05-01 16.1. un 16.3. punktu).

99Tādējādi izskatāmajā lietā, lai noskaidrotu, vai apstrīdētajā

100normā paredzētā atšķirīgā attieksme ir noteikta ar likumu,

101Satversmes tiesai jāizvērtē, vai Komisijas padomes demokrātiskā

102leģitimācija bija atbilstoša, lai šī padome būtu tiesīga izdot

103ārējos normatīvos aktus.