9. punkts

1Pieaicinātā persona - Latvijas Banka -

2uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta

3pirmajam teikumam.

4Komisijas finansēšanas modelis esot vērtējams, ievērojot

5budžeta veidošanas tiesiskajam regulējumam raksturīgos principus,

6kā arī Satversmes tiesas judikatūru nodokļu jomā, jo tirgus

7dalībnieku maksājumi Komisijas darbības finansēšanai esot

8līdzvērtīgi valsts nodevai. No normatīvajiem aktiem neizrietot

9tas, ka tirgus dalībnieku maksājumiem būtu jebkādā veidā

10jāatbilst to izdevumu apmēram, kuri Komisijai radušies saistībā

11ar konkrēta tirgus dalībnieka vai dalībnieku grupas uzraudzību.

12Komisijas budžeta mērķis esot vispārējs - segt ar pienācīgiem

13ieņēmumiem izdevumus, kas Komisijai rodas, pilnvērtīgi īstenojot

14visas tai likumā noteiktās funkcijas un savu darbību kopumā.

15Tādējādi Komisijas budžets esot tās darbības finanšu plāns, kurā

16ieņēmumi un izdevumi tiekot plānoti tā, lai nodrošinātu Komisijas

17spēju pildīt visas tās funkcijas atbilstoši attiecīgajā gadā

18paredzētajām prioritātēm un ekonomiskajai situācijai sabiedrības

19kopējā labuma vārdā.

20Attiecībā uz to, vai kredītiestādes un pārējie tirgus

21dalībnieki atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, Latvijas

22Banka norāda, ka dažādu nozaru pakļaušana vienam vai vairākiem

23regulatoriem primāri ir politiska izšķiršanās un to apliecina arī

24citu Eiropas valstu prakse uzraudzības kompetenču noteikšanā.

25Tirgus dalībnieku pakļautība vienam regulatoram nenozīmējot, ka

26šāda politiskā izšķiršanās būtu notikusi tādēļ, ka visi tirgus

27dalībnieki ir savstarpēji salīdzināmi.

28Tieši tirgus dalībnieku darbības specifikācijai esot izšķiroša

29nozīme, identificējot, nošķirot un salīdzinot dažādas personu

30grupas vienlīdzības principa kontekstā. Kredītiestādes būtu

31salīdzināmas ar citiem tirgus dalībniekiem tikai tiktāl, ciktāl

32to sniegtie finanšu pakalpojumi ir aizvietojami un ciktāl tās

33konkurē ar citiem tirgus dalībniekiem. Piemēram, starp

34kredītiestādes un apdrošināšanas tirgus dalībnieka sniegtajiem

35pakalpojumiem esot tik būtiska atšķirība, ka tie neesot

36savstarpēji aizvietojami, - tātad šie tirgus dalībnieki veicot

37komercdarbību atšķirīgos tirgos un savstarpēji nekonkurējot.

38Tā kā kredītiestādes licence dod tiesības sniegt arī tādus

39finanšu pakalpojumus, kurus citi tirgus dalībnieki var sniegt

40vienīgi tad, ja ir saņēmuši speciālu licenci šo pakalpojumu

41sniegšanai, kredītiestādes ar šiem tirgus dalībniekiem varot

42salīdzināt daļēji. Kredītiestādei šie pakalpojumi būtu tikai daļa

43no visiem tās sniegtajiem pakalpojumiem, turpretī tirgus

44dalībnieki ar speciālo licenci sniegtu tikai šos konkrētos

45finanšu pakalpojumus. Tomēr tirgus dalībniekiem noteikto

46maksājumu apmērs esot piesaistīts tirgus dalībnieku darbības

47nozarei, nevis sniegto finanšu pakalpojumu veidiem. Vērā esot

48ņemama arī tirgus dalībnieku uzraudzības jomai raksturīgā risku

49pieeja, atbilstoši kurai uzraudzība tiekot veikta ne tikai

50konkrētu finanšu pakalpojumu sniedzēju dalījumā, bet arī

51institucionāli saistītu finanšu pakalpojumu sniedzēju grupu

52ietvaros. Komisijai neesot pienākuma individualizēt maksājumu

53apmēru pa finanšu pakalpojumu veidiem, jo tai esot rīcības

54brīvība maksājumu apmēra noteikšanā. Tādējādi kredītiestādes kā

55tirgus dalībnieki neatrodoties salīdzināmos apstākļos ar citiem

56tirgus dalībniekiem, kuri pakļauti Komisijas uzraudzībai un veic

57maksājumus tās darbības finansēšanai.