9. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Banka -

uzskata, ka apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta

pirmajam teikumam.

Komisijas finansēšanas modelis esot vērtējams, ievērojot

budžeta veidošanas tiesiskajam regulējumam raksturīgos principus,

kā arī Satversmes tiesas judikatūru nodokļu jomā, jo tirgus

dalībnieku maksājumi Komisijas darbības finansēšanai esot

līdzvērtīgi valsts nodevai. No normatīvajiem aktiem neizrietot

tas, ka tirgus dalībnieku maksājumiem būtu jebkādā veidā

jāatbilst to izdevumu apmēram, kuri Komisijai radušies saistībā

ar konkrēta tirgus dalībnieka vai dalībnieku grupas uzraudzību.

Komisijas budžeta mērķis esot vispārējs - segt ar pienācīgiem

ieņēmumiem izdevumus, kas Komisijai rodas, pilnvērtīgi īstenojot

visas tai likumā noteiktās funkcijas un savu darbību kopumā.

Tādējādi Komisijas budžets esot tās darbības finanšu plāns, kurā

ieņēmumi un izdevumi tiekot plānoti tā, lai nodrošinātu Komisijas

spēju pildīt visas tās funkcijas atbilstoši attiecīgajā gadā

paredzētajām prioritātēm un ekonomiskajai situācijai sabiedrības

kopējā labuma vārdā.

Attiecībā uz to, vai kredītiestādes un pārējie tirgus

dalībnieki atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, Latvijas

Banka norāda, ka dažādu nozaru pakļaušana vienam vai vairākiem

regulatoriem primāri ir politiska izšķiršanās un to apliecina arī

citu Eiropas valstu prakse uzraudzības kompetenču noteikšanā.

Tirgus dalībnieku pakļautība vienam regulatoram nenozīmējot, ka

šāda politiskā izšķiršanās būtu notikusi tādēļ, ka visi tirgus

dalībnieki ir savstarpēji salīdzināmi.

Tieši tirgus dalībnieku darbības specifikācijai esot izšķiroša

nozīme, identificējot, nošķirot un salīdzinot dažādas personu

grupas vienlīdzības principa kontekstā. Kredītiestādes būtu

salīdzināmas ar citiem tirgus dalībniekiem tikai tiktāl, ciktāl

to sniegtie finanšu pakalpojumi ir aizvietojami un ciktāl tās

konkurē ar citiem tirgus dalībniekiem. Piemēram, starp

kredītiestādes un apdrošināšanas tirgus dalībnieka sniegtajiem

pakalpojumiem esot tik būtiska atšķirība, ka tie neesot

savstarpēji aizvietojami, - tātad šie tirgus dalībnieki veicot

komercdarbību atšķirīgos tirgos un savstarpēji nekonkurējot.

Tā kā kredītiestādes licence dod tiesības sniegt arī tādus

finanšu pakalpojumus, kurus citi tirgus dalībnieki var sniegt

vienīgi tad, ja ir saņēmuši speciālu licenci šo pakalpojumu

sniegšanai, kredītiestādes ar šiem tirgus dalībniekiem varot

salīdzināt daļēji. Kredītiestādei šie pakalpojumi būtu tikai daļa

no visiem tās sniegtajiem pakalpojumiem, turpretī tirgus

dalībnieki ar speciālo licenci sniegtu tikai šos konkrētos

finanšu pakalpojumus. Tomēr tirgus dalībniekiem noteikto

maksājumu apmērs esot piesaistīts tirgus dalībnieku darbības

nozarei, nevis sniegto finanšu pakalpojumu veidiem. Vērā esot

ņemama arī tirgus dalībnieku uzraudzības jomai raksturīgā risku

pieeja, atbilstoši kurai uzraudzība tiekot veikta ne tikai

konkrētu finanšu pakalpojumu sniedzēju dalījumā, bet arī

institucionāli saistītu finanšu pakalpojumu sniedzēju grupu

ietvaros. Komisijai neesot pienākuma individualizēt maksājumu

apmēru pa finanšu pakalpojumu veidiem, jo tai esot rīcības

brīvība maksājumu apmēra noteikšanā. Tādējādi kredītiestādes kā

tirgus dalībnieki neatrodoties salīdzināmos apstākļos ar citiem

tirgus dalībniekiem, kuri pakļauti Komisijas uzraudzībai un veic

maksājumus tās darbības finansēšanai.