12. pants

Pieteikumā ir apstrīdēta vairāku Izglītības likuma

normu atbilstība Satversmes 100. panta pirmajam teikumam un 106.

panta pirmajam teikumam.

12.1. Izglītības likuma 30. panta ceturtā daļa, 48.

panta piektā daļa un 51. panta pirmās daļas 2.1 punkts

personai, kura strādā par pedagogu vai izglītības iestādes

vadītāju, papildus citiem pienākumiem uzliek arī pienākumu būt

lojālai Latvijas Republikai un tās Satversmei, nepārkāpt

diskriminācijas un nevienlīdzīgas attieksmes aizliegumu, audzināt

krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus -

un stiprināt viņu piederību Latvijas Republikai (turpmāk kopā arī

- lojalitātes prasības). Savukārt Izglītības likuma 30. panta

sestā daļa, 48. panta sestā daļa un 50. panta 5. punkts nosaka

lojalitātes prasību ievērošanas pārbaudes kārtību un tiesiskās

sekas personai, kuras rīcība tiek atzīta par neatbilstošu

lojalitātes prasībām. Proti, šādai personai ir liegts strādāt par

pedagogu vai ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu. Šāds

liegums ir spēkā vienu gadu no darba tiesisko attiecību

izbeigšanas dienas.

Viena no apstrīdētajām normām - Izglītības likuma 30. panta

ceturtā daļa - līdz ar lojalitātes prasībām izglītības iestādes

vadītājam izvirza arī prasības pēc nevainojamas reputācijas,

attiecīgas izglītības un profesionālās kvalifikācijas. Šīs

prasības pieteikumā nav apstrīdētas. Pieteikuma iesniedzējs

apstrīdētās normas lūdz izvērtēt tiktāl, ciktāl tās noteic

lojalitātes prasības, to ievērošanas pārbaudes kārtību un

tiesiskās sekas personai.

12.2. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās

normas, ciktāl tās noteic lojalitātes prasības, to ievērošanas

pārbaudes kārtību un tiesiskās sekas personai, ir vienots

tiesiskais regulējums, kas rada pamattiesību ierobežojumu. Proti,

apstrīdētās normas ierobežojot Satversmes 100. panta pirmajā

teikumā ietvertās tiesības uz vārda brīvību, jo prasa, lai

persona būtu lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, kā arī

uzliek personai pienākumu nepārkāpt diskriminācijas un

nevienlīdzīgas attieksmes aizliegumu, audzināt krietnus,

godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus - un

stiprināt viņu piederību Latvijas Republikai.

Apstrīdētās normas ierobežojot arī tiesības brīvi izvēlēties

profesiju un strādāt izvēlētajā profesijā, jo ierobežojums

noteikts tikai attiecībā uz konkrētām profesijām, proti -

personām, kas strādā par pedagogiem un izglītības iestāžu

vadītājiem. Arī Saeima un lietā pieaicinātās personas uzskata, ka

apstrīdētās normas ir vienots tiesiskais regulējums, kas ierobežo

gan Satversmes 100. panta pirmajā teikumā, gan 106. panta pirmajā

teikumā nostiprinātās pamattiesības.

Apstrīdēto vienoto tiesisko regulējumu veido normas, kas

noteic lojalitātes prasības pēc būtības, proti, Izglītības likuma

30. panta ceturtā daļa, 48. panta piektā daļa un 51. panta pirmās

daļas 2.1 punkts, un normas, kas noteic kārtību, kādā

var tikt pārbaudīta pedagoga un izglītības iestādes vadītāja

atbilstība lojalitātes prasībām, kā arī paredz tiesiskās sekas

personai, kura atzīta par neatbilstošu lojalitātes prasībām,

proti, Izglītības likuma 30. panta sestā daļa, 48. panta sestā

daļa un 50. panta 5. punkts.

Līdz ar to Satversmes tiesa

apstrīdētās normas vērtēs kā vienotu tiesisko regulējumu.