13. pants

1Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās

2normas neatbilst Satversmes 100. panta pirmajam teikumam, kas

3noteic, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību. Tā ietverot

4tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust

5savus uzskatus. Vārda brīvība konkrētajā situācijā esot

6ierobežota divos aspektos: pirmkārt, tiekot prasīts, lai

7indivīdam būtu tāda personiskā, iekšējā pārliecība, kas atzīstama

8par lojālu Latvijas Republikai un tās Satversmei, un, otrkārt,

9tiekot prasīts, lai Latvijas Republikai un tās Satversmei lojāla

10būtu indivīda rīcība un paustie viedokļi.

11Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 100. pantā

12noteiktās tiesības uz vārda brīvību ir personu aizsargājošas

13tiesības. Proti, tās paredz, ka indivīds var prasīt, lai valsts

14neiejaucas viņa vārda brīvības jomā (sk. Satversmes tiesas

152015. gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. 2015-01-01 11.3.

16punktu). Ir nošķirami divi vārda brīvības aspekti: pozitīvais

17jeb indivīdu tiesības brīvi iegūt un izplatīt informāciju, paust

18savus uzskatus publiski mutvārdos, rakstveidā, vizuāli, ar

19māksliniecisku izteiksmes līdzekļu palīdzību un citos tiesiskos

20veidos un negatīvais jeb tiesības paturēt informāciju, turēties

21pie saviem uzskatiem un tos nepaust. Proti, indivīds var

22izvēlēties būt "brīvs no" viedokļa paušanas un tādējādi

23īstenot savas tiesības uz vārda brīvību tās negatīvajā aspektā

24(sk. turpat).

2513.1. Satversmes tiesa atzinusi, ka ikvienam ir

26tiesības brīvi paust savus uzskatus jebkādā veidā - mutvārdos,

27rakstveidā, vizuāli, ar māksliniecisku izteiksmes līdzekļu

28palīdzību u.tml. (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 5. jūnija

29sprieduma lietā Nr. 2003-02-0106 secinājumu daļas 1. punktu un

302003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 21.

31punktu). Turklāt vārda brīvība līdzās tradicionālām tās

32izpausmēm, piemēram, runām, plašsaziņas līdzekļos pausto viedokļu

33dažādībai, dalībai demonstrācijās un citos pasākumos, ietver arī

34dažādas mākslinieciskas izpausmes formas, kā, piemēram,

35rakstniecību, glezniecību, mūziku, un arī citas kombinētas vārda

36brīvības izpausmes, tostarp simbolu lietošanu (sk. Satversmes

37tiesas 2015. gada 2. jūlija sprieduma lietā Nr. 2015-01-01 11.4.

38punktu).

39Apstrīdētās normas ir ietvertas Izglītības likumā. Atbilstoši

40Izglītības likuma 2. pantam šā likuma mērķis ir nodrošināt katram

41Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko

42potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību,

43demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Atbilstoši

44izglītojamā vecumam un vajadzībām valsts viņam nodrošina iespēju

45iegūt zināšanas un prasmes humanitāro, sociālo, dabas un tehnisko

46zinību jomā, iespēju iegūt zināšanas, prasmes un attieksmju

47pieredzi, lai piedalītos sabiedrības un valsts dzīvē, kā arī

48tikumiskas, estētiskas, intelektuālas un fiziskas attīstības

49iespēju, tādējādi sekmējot zinīgas, prasmīgas un audzinātas

50personības veidošanos. Zināšanas, prasmes un pieredze tiek iegūta

51lielākoties ar pedagogu starpniecību.

52Pedagoga un izglītojamā saskarsme notiek galvenokārt noteiktas

53izglītības programmas īstenošanas ietvaros. Tomēr izglītības

54procesā ir nozīmīgs arī personiskais paraugs, jo izglītojamo var

55ietekmēt arī pedagoga un izglītības iestādes vadītāja rīcība

56ārpus noteiktas izglītības programmas īstenošanas vai pat ārpus

57izglītības iestādes. Piemēram, plašs personu loks, tajā skaitā

58skolēni, viņu vecāki, draugi un radinieki, var sekot līdzi

59skolotāja aktivitātēm ārpus darba laika, ja tās tiek atspoguļotas

60sociālajos tīklos vai citādā ziņā ir publiskas (dalība pasākumos,

61biedrībās).

62Līdz ar to pedagogam ir būtiska ietekme uz izglītojamo ne

63tikai noteiktas izglītības programmas apguves procesā, bet arī

64ikdienas saskarsmē. Tādējādi pienākums būt lojālam Latvijas

65valstij un tās Satversmei, nepārkāpt diskriminācijas un

66atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegumu, audzināt krietnus,

67godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus - un

68stiprināt viņu piederību Latvijas Republikai pēc būtības ir

69attiecināts uz pedagoga un izglītības iestādes vadītāja rīcību un

70uzskatu izpausmi jebkurā formā, ja tā var ietekmēt izglītojamos

71vai izglītības procesa rezultātu. No šā pienākuma neievērošanas

72personai var izrietēt apstrīdētajās normās paredzētās tiesiskās

73sekas - darba tiesisko attiecību pārtraukšana un uz vienu gadu

74noteikts aizliegums strādāt par pedagogu vai izglītības iestādes

75vadītāju.

76Līdz ar to apstrīdētās normas

77ierobežo pedagoga un izglītības iestādes vadītāja vārda brīvību

78tās pozitīvajā aspektā.

7913.2. Ar apstrīdētajām normām netiek ierobežotas

80pedagoga un izglītības iestādes vadītāja iekšējās, uz āru

81nepaustās domas un uzskati. Apstrīdētās normas neierobežo arī

82pedagoga tiesības turēties pie saviem uzskatiem un tos

83nepaust.

84Tādējādi ar apstrīdētajām normām

85netiek ierobežota pedagoga un izglītības iestādes vadītāja vārda

86brīvība tās negatīvajā aspektā.

8713.3. Satversmes 106. panta pirmais teikums nosaka:

88"Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un

89darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai."

90Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi, ka Satversmes 106. panta

91pirmais teikums garantē tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos.

92Tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos ietver arī tādu būtisku

93elementu kā tiesības saglabāt esošo nodarbošanos, tostarp

94tiesības turpināt izvēlēto nodarbošanos nākotnē (sk.

95Satversmes tiesas 2003. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr.

962002-20-0103 secinājumu daļas 3. punktu un 2015. gada 21.

97decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 14.2. punktu).

98Satversmes tiesa ir atzinusi arī to, ka ar Satversmes 106.

99panta pirmajā teikumā ietverto jēdzienu "nodarbošanās"

100saprotams tāda veida darbs, kas prasa atbilstošu sagatavotību un

101kas ir cilvēka eksistences avots, kā arī profesija, kas cieši

102saistīta ar katra indivīda personību kopumā. Turklāt jēdziens

103"nodarbošanās" attiecināms uz nodarbinātību gan

104privātajā, gan publiskajā sektorā (sk. Satversmes tiesas 2003.

105gada 18. decembra sprieduma lietā Nr. 2003-12-01 7. punktu un

1062015. gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 14.1.

107punktu).

108Apstrīdētās normas liedz personai brīvi strādāt izvēlētajā

109profesijā, tostarp turpināt savu nodarbošanos. Proti, personai uz

110vienu gadu ir liegts ieņemt izglītības iestādes vadītāja amatu

111vai strādāt par pedagogu, ja darba attiecības ar šo personu ir

112pārtrauktas lojalitātes prasību neievērošanas dēļ.

113Tādējādi apstrīdētās normas ierobežo

114personas tiesības brīvi strādāt izvēlētajā profesijā, tostarp

115saglabāt esošo nodarbošanos.

11613.4. Apstrīdētās normas ierobežo tiesības uz vārda

117brīvību, jo noteic lojalitātes prasības un vienlaikus personai,

118kura apstrīdētajās normās noteiktajā kārtībā ir atzīta par

119neatbilstošu šīm prasībām, vienu gadu liedz strādāt izvēlētajā

120profesijā. Ar apstrīdētajām normām noteiktais tiesību uz vārda

121brīvību ierobežojums attiecināts tikai uz personām ar konkrētu

122nodarbošanos - pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem. Līdz

123ar to apstrīdētajās normās ir ietverts gan Satversmes 100. panta

124pirmajā teikumā garantēto tiesību ierobežojums, gan arī

125Satversmes 106. panta pirmajā teikumā garantēto tiesību

126ierobežojums.

127Tādējādi Satversmes tiesa, ņemot

128vērā ierobežojuma veidu, pārbaudīs apstrīdēto normu atbilstību

129Satversmes 100. panta pirmajam teikumam kopsakarā ar Satversmes

130106. panta pirmo teikumu.