14. pants

1Satversmes tiesa ir atzinusi, ka vārda brīvība tiek

2uzskatīta par vienu no cilvēka svarīgākajām pamattiesībām un ir

3ietverta pamattiesību katalogā (sk., piemēram, Satversmes

4tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 21.

5punktu). Tomēr tiesības uz vārda brīvību nav absolūtas un var

6tikt ierobežotas, ja tas nepieciešams sabiedrības interešu labā

7(sk. Satversmes tiesas 2015. gada 2. jūlija sprieduma lietā

8Nr. 2015-01-01 13. punktu).

9Arī Satversmes 106. panta pirmajā teikumā nostiprinātās

10pamattiesības aizsargā personu pret visām valsts darbībām, kas

11ierobežo šajā pantā personai paredzēto izvēles brīvību. Tomēr šī

12norma neliedz valstij noteikt prasības, kas personai jāizpilda,

13lai tā varētu īstenot konkrētu nodarbošanos (sk. Satversmes

14tiesas 2003. gada 23. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2002-20-0103

15secinājumu daļas 3. punktu un 2015. gada 21. decembra sprieduma

16lietā Nr. 2015-03-01 14.2. punktu).

17Satversmes tiesa ir vērtējusi pedagoga profesiju kā

18reglamentētu profesiju un atzinusi, ka valsts var noteikt īpašas

19prasības šīs profesijas īstenotājiem (sal.: Satversmes tiesas

202007. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2006-30-03 15. punkts un

212017. gada 24. novembra sprieduma lietā Nr. 2017-07-01 13.1.

22punkts). Tāpat jau ir atzīts, ka var tikt noteikti kritēriji,

23kas saistīti gan ar pedagoga darba pienākumu veikšanu, gan

24personību, ciktāl šādu kritēriju noteikšana ir sabiedrības

25interesēs (sal.: Satversmes tiesas 2006. gada 23. februāra

26sprieduma lietā Nr. 2005-22-01 10.2. punkts). Pedagoga

27profesijas īpašais sabiedriskais nozīmīgums izpaužas tādējādi, ka

28pedagogs ne tikai veic mācību un audzināšanas darbu, bet arī

29veido izglītojamo priekšstatus par sabiedrību, valsti un tās

30vērtībām. Satversmes tiesa atzinusi, ka paaugstinātu prasību

31noteikšana pedagoga profesijai ir saistīta ar nepieciešamību

32nodrošināt Satversmes 112. pantā noteiktās personu tiesības uz

33izglītību, kas būtībā nozīmē ikviena izglītojamā tiesības uz

34kvalitatīvu izglītību (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 2.

35maija sprieduma lietā Nr. 2006-30-03 15. punktu).

36Satversmes 116. pants paredz gadījumus, kad personas tiesības,

37kas noteiktas Satversmes 100. un 106. pantā, var ierobežot.

38Atbilstoši tam vārda brīvību un personas tiesības brīvi strādāt

39izvēlētajā profesijā var ierobežot, lai aizsargātu citu cilvēku

40tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību,

41labklājību un tikumību.

42Lai noskaidrotu, vai tiesību uz vārda brīvību un tiesību brīvi

43strādāt izvēlētajā profesijā ierobežojums, kas noteikts ar

44apstrīdētajām normām, ir attaisnojams, Satversmes tiesai jāvērtē,

45vai pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā

46pieņemtu likumu, vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai

47ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi (sk., piemēram,

48Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr.

492003-05-01 22. punktu).