15. pants

Pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

kārtībā pieņemtu likumu, ja:

1) tas ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto

kārtību;

2) tas ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

normatīvo aktu prasībām;

3) tas ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu

izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt

tā piemērošanas sekas, un tas nodrošina pietiekamu aizsardzību

pret tā patvaļīgu piemērošanu (sk. Satversmes tiesas 2015.

gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 14. punktu).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tas, vai likums pieņemts

pienācīgā kārtībā, izvērtējams saskaņā ar Satversmes 21. pantu.

Tajā ir ietverts princips, ka Saeima pati nosaka sev darbības

kārtību (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra

sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 5. punktu un

2008. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 6.1.

punktu).

Izskatāmajā lietā jāņem vērā tas apstāklis, ka apstrīdētās

normas ir pieņemtas ar diviem atsevišķiem Izglītības likuma

grozījumiem, proti, 2015. gada 18. jūnija likumu "Grozījumi

Izglītības likumā" un 2016. gada 23. novembra likumu

"Grozījumi Izglītības likumā". Katrs no minētajiem

likumiem pieņemts atsevišķā likumdošanas procesā un savā laikā.

Satversmes tiesa vērtēs apstrīdētās normas, ievērojot attiecīgo

likumdošanas procesu secību.