15. pants

1Pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā

2kārtībā pieņemtu likumu, ja:

31) tas ir pieņemts, ievērojot normatīvajos aktos paredzēto

4kārtību;

52) tas ir izsludināts un publiski pieejams atbilstoši

6normatīvo aktu prasībām;

73) tas ir pietiekami skaidri formulēts, lai persona varētu

8izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt

9tā piemērošanas sekas, un tas nodrošina pietiekamu aizsardzību

10pret tā patvaļīgu piemērošanu (sk. Satversmes tiesas 2015.

11gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 14. punktu).

12Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tas, vai likums pieņemts

13pienācīgā kārtībā, izvērtējams saskaņā ar Satversmes 21. pantu.

14Tajā ir ietverts princips, ka Saeima pati nosaka sev darbības

15kārtību (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 22. februāra

16sprieduma lietā Nr. 2001-06-03 secinājumu daļas 5. punktu un

172008. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr. 2008-09-0106 6.1.

18punktu).

19Izskatāmajā lietā jāņem vērā tas apstāklis, ka apstrīdētās

20normas ir pieņemtas ar diviem atsevišķiem Izglītības likuma

21grozījumiem, proti, 2015. gada 18. jūnija likumu "Grozījumi

22Izglītības likumā" un 2016. gada 23. novembra likumu

23"Grozījumi Izglītības likumā". Katrs no minētajiem

24likumiem pieņemts atsevišķā likumdošanas procesā un savā laikā.

25Satversmes tiesa vērtēs apstrīdētās normas, ievērojot attiecīgo

26likumdošanas procesu secību.