17. pants

1Satversmes tiesai jāpārbauda arī tas, vai

2ierobežojums, kas ieviests ar 2016. gada 23. novembra likumā

3"Grozījumi Izglītības likumā" ietvertajām apstrīdētajām

4normām, ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.

517.1. Likumā "Grozījumi Izglītības likumā",

6kuru Saeima pieņēma 2016. gada 23. novembrī, arī ir ietverta daļa

7no apstrīdētajām normām. Ar šo likumu Izglītības likuma 30. pants

8un 48. pants tika papildināti ar sesto daļu, 50. pants - ar 5.

9punktu, 30. panta ceturtās daļas pirmais teikums un 48. panta

10piektā daļa - ar vārdiem "tostarp nepārkāpj diskriminācijas

11un atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegumu", bet 51.

12panta pirmā daļa - ar 2.1 punktu, nosakot pedagoga

13vispārīgos pienākumus izglītošanas procesā šādi: "audzināt

14krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus,

15stiprināt piederību Latvijas Republikai". Proti, lojalitātes

16prasības ir papildinātas pēc būtības, kā arī noteiktas to

17neizpildes tiesiskās sekas, kas rodas tādā gadījumā, ja persona,

18kura strādā par pedagogu vai izglītības iestādes vadītāju, tiek

19atzīta par neatbilstošu lojalitātes prasībām. 2016. gada 23.

20novembra likums "Grozījumi Izglītības likumā" iekļauts

21likumprojektu "Par valsts budžetu 2017. gadam" pavadošo

22likumprojektu paketē (turpmāk - budžeta likumprojektu pakete),

23atzīts par steidzamu un pieņemts divos lasījumos.

24Lietas dalībnieki pauduši atšķirīgus viedokļus par to, vai

25bija tiesisks pamats apstrīdētās normas ietvert budžeta

26likumprojektu paketē. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata,

27tiesiska pamata apstrīdēto normu ietveršanai budžeta

28likumprojektu paketē nav bijis. Pieteikuma iesniedzēja viedoklim

29pēc būtības pievienojas arī Valsts prezidenta kanceleja,

30Tiesībsargs, LIZDA un M. Golubeva. Tieslietu ministrija un R.

31Ķīlis šajā aspektā savu viedokli nav pauduši. Savukārt Saeima

32uzskata, ka likumdevējam bija tiesības apstrīdētās normas ietvert

332016. gada 23. novembra likumā "Grozījumi Izglītības

34likumā" un pieņemt budžeta likumprojektu paketē. Saeimas

35viedoklim pievienojas Izglītības un zinātnes ministrija.

36Saeima savu uzskatu balsta galvenokārt uz izglītības un

37zinātnes ministra K. Šadurska pausto viedokli. Viņš 2016. gada

3823. novembra likumā "Grozījumi Izglītības likumā"

39ietverto apstrīdēto normu saistību ar valsts budžetu pamato ar

40IKVD kontroles funkciju īstenošanai nepieciešamo budžeta līdzekļu

41piešķīrumu. Arī 2016. gada 30. novembra sanāksmē Valsts

42prezidenta kancelejā saistībā ar iesniegto lūgumu nosūtīt minēto

43likumu Saeimai atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai K. Šadurskis

44norādīja, ka šim likumam ir saistība ar valsts budžetu, proti,

45valsts budžeta līdzekļi 244 tūkstošu eiro apmērā nepieciešami

46IKVD kopējās kapacitātes celšanai, jo IKVD darba apjoms

47palielināsies un tādējādi būs nepieciešamas papildu štata vietas

48(sk. Valsts prezidenta kancelejas 2016. gada 30. novembrī

49rīkotās sanāksmes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj.).

50Saeima kā papildu argumentu min līdzšinējo likumdošanas praksi,

51uzsverot, ka budžeta likumprojektu paketē regulāri tiek ietvertas

52normas, kuras tiešā veidā nereglamentē budžeta līdzekļu

53sadalījumu, bet ir uzskatāmas par šo līdzekļu iegūšanai vai

54izlietošanai nepieciešamu normatīvo regulējumu.

5517.2. Saeimas kārtības rullī noteiktā kārtība, kādā

56izskata gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu un

57likumprojektus, kuri nosaka vai groza valsts budžetu, atšķiras no

58citu likumprojektu izskatīšanas kārtības. Saeimas kārtības ruļļa

5987.1 pants paredz, ka budžeta likumprojektu paketi

60veido gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts un

61likumprojekti, kuri nosaka vai groza valsts budžetu, jeb ar

62budžetu saistīti likumprojekti. Likumdevējam ir tiesības un arī

63pienākums valsts budžeta likumā un to pavadošo likumu paketē

64iekļaut vienīgi tādus jautājumus, kas:

651) attiecas uz konkrēto saimniecisko gadu un

662) ir cieši saistīti ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu

67(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra

68sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 18. punktu).

69Apstrīdētās normas to sākotnējā redakcijā bija ietvertas

70likumprojektā "Grozījumi Izglītības likumā", kuru līdz

71ar pārējiem ar valsts budžetu saistītajiem likumprojektiem 2016.

72gada 14. oktobrī Saeimai iesniedza Ministru kabinets.

73Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 20. panta

74piektajai daļai Ministru kabinets lemj par gadskārtējā budžeta

75likumprojektu paketes iesniegšanu Saeimā, savukārt atbilstoši šā

76likuma 22. pantam Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts

77budžeta likumprojektu paketi Saeima pārbauda un apstiprina

78likumdošanas kārtībā. Tādējādi par konkrēta likumprojekta

79iekļaušanu Saeimai iesniedzamā valsts budžeta likumprojektu

80paketē ir atbildīgs Ministru kabinets, kas noteic, kuri

81likumprojekti veido budžeta likumprojektu paketi.

822016. gada 23. novembra likuma "Grozījumi Izglītības

83likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk -

84anotācija), kuru Saeimai iesniedza Ministru kabinets, tika

85norādīts, ka "minētais grozījums ir saistāms ar valsts

86budžetu 2017. gadam, jo no darba atbrīvotajiem izglītības iestāžu

87vadītājiem jāizmaksā ar atbrīvošanu saistītās kompensācijas

88(piemēram, par neizmantoto atvaļinājumu), kā arī ir jārisina

89jautājums par finansējumu izglītības iestāžu vadītāju

90profesionālās darbības vērtēšanas ieviešanai". Anotācijā

91citstarp norādīts arī tas, ka minētie grozījumi neskar

92administratīvo izmaksu monetāro novērtējumu un ka likums tiks

93pildīts esošo cilvēkresursu ietvaros un jaunu institūciju izveide

94vai esošo reorganizācija nav nepieciešama (sk. lietas

95materiālu 112.-115. lpp.). Anotācijā bija ietverti aprēķini

96par līdzekļiem, kuri plānoti vairākiem izglītības jomā

97izvirzītajiem mērķiem, kas saistīti ar citām likumprojektā

98ietvertajām normām, citstarp nodrošināšanai, ka no valsts budžeta

99finansē pašvaldību padotībā esošo internātskolu, speciālo

100pirmsskolas izglītības iestāžu, speciālo skolu, vispārējās

101izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu un speciālās

102izglītības pirmsskolas grupu pedagogu darba samaksu un valsts

103sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un pedagogu jaunā

104atalgojuma modeļa izveidi.

105Līdz ar to no Ministru kabineta sagatavotās anotācijas nav

106gūstams apstiprinājums tam, ka apstrīdētās normas, kas ietvertas

107budžeta likumprojektu paketē iekļautajā likumprojektā

108"Grozījumi Izglītības likumā", ir cieši saistītas ar

109valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

11017.3. Tomēr, ņemot vērā īpašo budžeta likumprojektu

111paketes izskatīšanai noteikto kārtību, tieši Saeimai ir

112jāizvērtē, vai visi Ministru kabineta iesniegtie likumprojekti

113atbilst Saeimas kārtības ruļļa 87.1 pantā norādītajiem

114kritērijiem. Ja kāds likumprojekts šiem kritērijiem neatbilst,

115Saeimai tas jāizslēdz no budžeta likumprojektu paketes (sk.

116Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr.

1172014-11-0103 18.1. punktu).

118Atbilstoši Satversmes 25. pantam Saeima izvēlē komisijas,

119nosakot to locekļu skaitu un uzdevumus. Saeimas kārtības rullis

120ievērojamu likumprojekta sagatavošanas darba daļu uztic Saeimas

121komisijām, un tieši atbildīgā komisija nodrošina, ka

122likumprojekts izskatīšanai Saeimas sēdē tiek sagatavots

123pilnvērtīgi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra

124sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 18. punktu). Saeima ar

125savu lēmumu budžeta likumprojektu paketē iekļauto likumprojektu

126"Grozījumi Izglītības likumā", tostarp apstrīdētās

127normas to sākotnējā redakcijā, nodevusi izskatīšanai Budžeta un

128finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes

129komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir

130atbildīgā komisija.

131Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā"

132vairākkārt vērtēts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kā

133arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Izglītības, kultūras

134un zinātnes komisijas 2016. gada 18. oktobra sēdē vairāki Saeimas

135deputāti pauduši uzskatu, ka grozījumiem Izglītības likuma 30.,

13648. un 50. pantā nav ietekmes uz valsts budžetu un tie nebūtu

137jāskata kopā ar gadskārtējo valsts budžetu. Komisija iesniegusi

138Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai priekšlikumu izslēgt

139likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" 2., 3. un

1405. pantu (attiecīgi - Izglītības likuma 30., 48. un 50. panta

141grozījumi).

142Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vairākkārt, tajā

143skaitā 2016. gada 18. oktobra sēdē, apspriedusi Izglītības likuma

14430., 48. un 50. panta grozījumu saistību ar valsts budžetu un

145nolēmusi tos saglabāt budžeta likumprojektu paketē. Budžeta un

146finanšu (nodokļu) komisijas 18. oktobra sēdē ir uzklausīts

147izglītības un zinātnes ministrs, kurš citstarp pamatojis

148apstrīdēto normu saistību ar valsts budžetu un finansiālo ietekmi

149uz to, norādot, ka šī ietekme saistīta ar papildu darba apjomu,

150kas būs jāveic IKVD, un nepieciešamību pieņemt papildus deviņus

151vecākos inspektorus un vienu juriskonsultu.

152Saeima 2016. gada 31. oktobra sēdē ar balsu vairākumu atzina

153likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" par

154steidzamu un pieņēma to pirmajā lasījumā. Priekšlikumu

155iesniegšanai otrajam lasījumam tika noteikts termiņš - 2016. gada

1562. novembris. Kā redzams no otrajam lasījumam iesniegto

157priekšlikumu apkopojuma tabulas, likumprojektam tika iesniegti

158vairāki priekšlikumi, tostarp arī Izglītības, kultūras un

159zinātnes komisijas, Saeimas frakcijas "Saskaņa" un

160Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi par normu izslēgšanu no

161Ministru kabineta iesniegtā un pirmajā lasījumā pieņemtā

162likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā". Tātad

163noteiktais termiņš bija pietiekams, lai personas, kurām ir

164tiesības iesniegt priekšlikumus, tos varētu pienācīgi noformulēt

165un iesniegt.

166Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2016. gada 16.

167novembra sēdē, kad likumprojekts tika izskatīts pirms otrā

168lasījuma, I. Vanaga LIZDA un arī Latvijas Izglītības vadītāju

169asociācijas vārdā norādīja, ka atbalsta Izglītības, kultūras un

170zinātnes komisijas, frakcijas "Saskaņa" un Saeimas

171Juridiskā biroja nostāju, proti, to, ka 1. lasījumā pieņemtajiem

172Izglītības likuma 30., 48. un 50. panta grozījumiem nav saistības

173ar valsts budžetu. Arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve

174lūgusi skatīt grozījumus minētajos Izglītības likuma pantos ārpus

175valsts budžeta likumprojektu paketes. Uzklausot minētos

176iebildumus un citus viedokļus, atbildīgā komisija noraidīja

177priekšlikumus par likumprojekta "Grozījumi Izglītības

178likumā" 2., 3. un 5. panta izslēgšanu. Savukārt, sagatavojot

179likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā, Saeimas Budžeta un

180finanšu (nodokļu) komisija pilnveidojusi šo apstrīdēto normu

181redakciju, precizējot saistību ar valsts budžeta līdzekļu

182izlietojumu (sk. priekšlikumu tabulas otrajam lasījumam

183punktus Nr. 15., 23. un 28).

184Līdz ar to Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2016.

185gada 16. novembra sēdē pilnveidojusi apstrīdēto normu redakciju

186izskatīšanai otrajā lasījumā, tādā veidā norādot uz šo normu

187ciešo saikni ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu.

18817.4. Diskusija par Izglītības likuma 30., 48. un 50.

189panta saistību ar valsts budžetu turpinājusies arī Saeimas 2016.

190gada 23. novembra sēdē. Vairāki deputāti, tostarp Ņ. Ņikiforovs,