17. pants

Satversmes tiesai jāpārbauda arī tas, vai

ierobežojums, kas ieviests ar 2016. gada 23. novembra likumā

"Grozījumi Izglītības likumā" ietvertajām apstrīdētajām

normām, ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.

17.1. Likumā "Grozījumi Izglītības likumā",

kuru Saeima pieņēma 2016. gada 23. novembrī, arī ir ietverta daļa

no apstrīdētajām normām. Ar šo likumu Izglītības likuma 30. pants

un 48. pants tika papildināti ar sesto daļu, 50. pants - ar 5.

punktu, 30. panta ceturtās daļas pirmais teikums un 48. panta

piektā daļa - ar vārdiem "tostarp nepārkāpj diskriminācijas

un atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegumu", bet 51.

panta pirmā daļa - ar 2.1 punktu, nosakot pedagoga

vispārīgos pienākumus izglītošanas procesā šādi: "audzināt

krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus,

stiprināt piederību Latvijas Republikai". Proti, lojalitātes

prasības ir papildinātas pēc būtības, kā arī noteiktas to

neizpildes tiesiskās sekas, kas rodas tādā gadījumā, ja persona,

kura strādā par pedagogu vai izglītības iestādes vadītāju, tiek

atzīta par neatbilstošu lojalitātes prasībām. 2016. gada 23.

novembra likums "Grozījumi Izglītības likumā" iekļauts

likumprojektu "Par valsts budžetu 2017. gadam" pavadošo

likumprojektu paketē (turpmāk - budžeta likumprojektu pakete),

atzīts par steidzamu un pieņemts divos lasījumos.

Lietas dalībnieki pauduši atšķirīgus viedokļus par to, vai

bija tiesisks pamats apstrīdētās normas ietvert budžeta

likumprojektu paketē. Pēc Pieteikuma iesniedzēja ieskata,

tiesiska pamata apstrīdēto normu ietveršanai budžeta

likumprojektu paketē nav bijis. Pieteikuma iesniedzēja viedoklim

pēc būtības pievienojas arī Valsts prezidenta kanceleja,

Tiesībsargs, LIZDA un M. Golubeva. Tieslietu ministrija un R.

Ķīlis šajā aspektā savu viedokli nav pauduši. Savukārt Saeima

uzskata, ka likumdevējam bija tiesības apstrīdētās normas ietvert

2016. gada 23. novembra likumā "Grozījumi Izglītības

likumā" un pieņemt budžeta likumprojektu paketē. Saeimas

viedoklim pievienojas Izglītības un zinātnes ministrija.

Saeima savu uzskatu balsta galvenokārt uz izglītības un

zinātnes ministra K. Šadurska pausto viedokli. Viņš 2016. gada

23. novembra likumā "Grozījumi Izglītības likumā"

ietverto apstrīdēto normu saistību ar valsts budžetu pamato ar

IKVD kontroles funkciju īstenošanai nepieciešamo budžeta līdzekļu

piešķīrumu. Arī 2016. gada 30. novembra sanāksmē Valsts

prezidenta kancelejā saistībā ar iesniegto lūgumu nosūtīt minēto

likumu Saeimai atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai K. Šadurskis

norādīja, ka šim likumam ir saistība ar valsts budžetu, proti,

valsts budžeta līdzekļi 244 tūkstošu eiro apmērā nepieciešami

IKVD kopējās kapacitātes celšanai, jo IKVD darba apjoms

palielināsies un tādējādi būs nepieciešamas papildu štata vietas

(sk. Valsts prezidenta kancelejas 2016. gada 30. novembrī

rīkotās sanāksmes audioierakstu lietas materiālu 1. sēj.).

Saeima kā papildu argumentu min līdzšinējo likumdošanas praksi,

uzsverot, ka budžeta likumprojektu paketē regulāri tiek ietvertas

normas, kuras tiešā veidā nereglamentē budžeta līdzekļu

sadalījumu, bet ir uzskatāmas par šo līdzekļu iegūšanai vai

izlietošanai nepieciešamu normatīvo regulējumu.

17.2. Saeimas kārtības rullī noteiktā kārtība, kādā

izskata gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu un

likumprojektus, kuri nosaka vai groza valsts budžetu, atšķiras no

citu likumprojektu izskatīšanas kārtības. Saeimas kārtības ruļļa

87.1 pants paredz, ka budžeta likumprojektu paketi

veido gadskārtējā valsts budžeta likuma projekts un

likumprojekti, kuri nosaka vai groza valsts budžetu, jeb ar

budžetu saistīti likumprojekti. Likumdevējam ir tiesības un arī

pienākums valsts budžeta likumā un to pavadošo likumu paketē

iekļaut vienīgi tādus jautājumus, kas:

1) attiecas uz konkrēto saimniecisko gadu un

2) ir cieši saistīti ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu

(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra

sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 18. punktu).

Apstrīdētās normas to sākotnējā redakcijā bija ietvertas

likumprojektā "Grozījumi Izglītības likumā", kuru līdz

ar pārējiem ar valsts budžetu saistītajiem likumprojektiem 2016.

gada 14. oktobrī Saeimai iesniedza Ministru kabinets.

Atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību 20. panta

piektajai daļai Ministru kabinets lemj par gadskārtējā budžeta

likumprojektu paketes iesniegšanu Saeimā, savukārt atbilstoši šā

likuma 22. pantam Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts

budžeta likumprojektu paketi Saeima pārbauda un apstiprina

likumdošanas kārtībā. Tādējādi par konkrēta likumprojekta

iekļaušanu Saeimai iesniedzamā valsts budžeta likumprojektu

paketē ir atbildīgs Ministru kabinets, kas noteic, kuri

likumprojekti veido budžeta likumprojektu paketi.

2016. gada 23. novembra likuma "Grozījumi Izglītības

likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk -

anotācija), kuru Saeimai iesniedza Ministru kabinets, tika

norādīts, ka "minētais grozījums ir saistāms ar valsts

budžetu 2017. gadam, jo no darba atbrīvotajiem izglītības iestāžu

vadītājiem jāizmaksā ar atbrīvošanu saistītās kompensācijas

(piemēram, par neizmantoto atvaļinājumu), kā arī ir jārisina

jautājums par finansējumu izglītības iestāžu vadītāju

profesionālās darbības vērtēšanas ieviešanai". Anotācijā

citstarp norādīts arī tas, ka minētie grozījumi neskar

administratīvo izmaksu monetāro novērtējumu un ka likums tiks

pildīts esošo cilvēkresursu ietvaros un jaunu institūciju izveide

vai esošo reorganizācija nav nepieciešama (sk. lietas

materiālu 112.-115. lpp.). Anotācijā bija ietverti aprēķini

par līdzekļiem, kuri plānoti vairākiem izglītības jomā

izvirzītajiem mērķiem, kas saistīti ar citām likumprojektā

ietvertajām normām, citstarp nodrošināšanai, ka no valsts budžeta

finansē pašvaldību padotībā esošo internātskolu, speciālo

pirmsskolas izglītības iestāžu, speciālo skolu, vispārējās

izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu un speciālās

izglītības pirmsskolas grupu pedagogu darba samaksu un valsts

sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un pedagogu jaunā

atalgojuma modeļa izveidi.

Līdz ar to no Ministru kabineta sagatavotās anotācijas nav

gūstams apstiprinājums tam, ka apstrīdētās normas, kas ietvertas

budžeta likumprojektu paketē iekļautajā likumprojektā

"Grozījumi Izglītības likumā", ir cieši saistītas ar

valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

17.3. Tomēr, ņemot vērā īpašo budžeta likumprojektu

paketes izskatīšanai noteikto kārtību, tieši Saeimai ir

jāizvērtē, vai visi Ministru kabineta iesniegtie likumprojekti

atbilst Saeimas kārtības ruļļa 87.1 pantā norādītajiem

kritērijiem. Ja kāds likumprojekts šiem kritērijiem neatbilst,

Saeimai tas jāizslēdz no budžeta likumprojektu paketes (sk.

Satversmes tiesas 2015. gada 25. marta sprieduma lietā Nr.

2014-11-0103 18.1. punktu).

Atbilstoši Satversmes 25. pantam Saeima izvēlē komisijas,

nosakot to locekļu skaitu un uzdevumus. Saeimas kārtības rullis

ievērojamu likumprojekta sagatavošanas darba daļu uztic Saeimas

komisijām, un tieši atbildīgā komisija nodrošina, ka

likumprojekts izskatīšanai Saeimas sēdē tiek sagatavots

pilnvērtīgi (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 19. decembra

sprieduma lietā Nr. 2011-03-01 18. punktu). Saeima ar

savu lēmumu budžeta likumprojektu paketē iekļauto likumprojektu

"Grozījumi Izglītības likumā", tostarp apstrīdētās

normas to sākotnējā redakcijā, nodevusi izskatīšanai Budžeta un

finanšu (nodokļu) komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes

komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir

atbildīgā komisija.

Likumprojekts "Grozījumi Izglītības likumā"

vairākkārt vērtēts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kā

arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Izglītības, kultūras

un zinātnes komisijas 2016. gada 18. oktobra sēdē vairāki Saeimas

deputāti pauduši uzskatu, ka grozījumiem Izglītības likuma 30.,

48. un 50. pantā nav ietekmes uz valsts budžetu un tie nebūtu

jāskata kopā ar gadskārtējo valsts budžetu. Komisija iesniegusi

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai priekšlikumu izslēgt

likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" 2., 3. un

5. pantu (attiecīgi - Izglītības likuma 30., 48. un 50. panta

grozījumi).

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vairākkārt, tajā

skaitā 2016. gada 18. oktobra sēdē, apspriedusi Izglītības likuma

30., 48. un 50. panta grozījumu saistību ar valsts budžetu un

nolēmusi tos saglabāt budžeta likumprojektu paketē. Budžeta un

finanšu (nodokļu) komisijas 18. oktobra sēdē ir uzklausīts

izglītības un zinātnes ministrs, kurš citstarp pamatojis

apstrīdēto normu saistību ar valsts budžetu un finansiālo ietekmi

uz to, norādot, ka šī ietekme saistīta ar papildu darba apjomu,

kas būs jāveic IKVD, un nepieciešamību pieņemt papildus deviņus

vecākos inspektorus un vienu juriskonsultu.

Saeima 2016. gada 31. oktobra sēdē ar balsu vairākumu atzina

likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" par

steidzamu un pieņēma to pirmajā lasījumā. Priekšlikumu

iesniegšanai otrajam lasījumam tika noteikts termiņš - 2016. gada

2. novembris. Kā redzams no otrajam lasījumam iesniegto

priekšlikumu apkopojuma tabulas, likumprojektam tika iesniegti

vairāki priekšlikumi, tostarp arī Izglītības, kultūras un

zinātnes komisijas, Saeimas frakcijas "Saskaņa" un

Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi par normu izslēgšanu no

Ministru kabineta iesniegtā un pirmajā lasījumā pieņemtā

likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā". Tātad

noteiktais termiņš bija pietiekams, lai personas, kurām ir

tiesības iesniegt priekšlikumus, tos varētu pienācīgi noformulēt

un iesniegt.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 2016. gada 16.

novembra sēdē, kad likumprojekts tika izskatīts pirms otrā

lasījuma, I. Vanaga LIZDA un arī Latvijas Izglītības vadītāju

asociācijas vārdā norādīja, ka atbalsta Izglītības, kultūras un

zinātnes komisijas, frakcijas "Saskaņa" un Saeimas

Juridiskā biroja nostāju, proti, to, ka 1. lasījumā pieņemtajiem

Izglītības likuma 30., 48. un 50. panta grozījumiem nav saistības

ar valsts budžetu. Arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve

lūgusi skatīt grozījumus minētajos Izglītības likuma pantos ārpus

valsts budžeta likumprojektu paketes. Uzklausot minētos

iebildumus un citus viedokļus, atbildīgā komisija noraidīja

priekšlikumus par likumprojekta "Grozījumi Izglītības

likumā" 2., 3. un 5. panta izslēgšanu. Savukārt, sagatavojot

likumprojektu izskatīšanai otrajā lasījumā, Saeimas Budžeta un

finanšu (nodokļu) komisija pilnveidojusi šo apstrīdēto normu

redakciju, precizējot saistību ar valsts budžeta līdzekļu

izlietojumu (sk. priekšlikumu tabulas otrajam lasījumam

punktus Nr. 15., 23. un 28).

Līdz ar to Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 2016.

gada 16. novembra sēdē pilnveidojusi apstrīdēto normu redakciju

izskatīšanai otrajā lasījumā, tādā veidā norādot uz šo normu

ciešo saikni ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu.

17.4. Diskusija par Izglītības likuma 30., 48. un 50.

panta saistību ar valsts budžetu turpinājusies arī Saeimas 2016.

gada 23. novembra sēdē. Vairāki deputāti, tostarp Ņ. Ņikiforovs,