2. pants

1Pieteikuma iesniedzēji - divdesmit Saeimas

2deputāti (turpmāk - Pieteikuma iesniedzējs) - uzskata, ka

3apstrīdētās normas neatbilst Latvijas Republikas Satversmes

4(turpmāk - Satversme) 100. panta pirmajam teikumam un 106. panta

5pirmajam teikumam.

6Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka apstrīdētās normas izvirza

7pedagogam nosacījumu, ka viņam ne vien jārīkojas lojāli pret

8Latvijas Republiku un jāpauž Latvijas Republikai un tās

9Satversmei lojāli uzskati, bet arī jāturas pie šādas iekšējas

10pārliecības. Turklāt šī prasība attiecoties uz visiem izteiksmes

11brīvības aspektiem gan pedagoga profesionālajā darbībā, gan

12privātajā dzīvē. Šāds ierobežojums aizskarot pedagoga tiesības uz

13vārda brīvību.

14Apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežojot arī pedagoga

15tiesības uz nodarbinātību. Proti, pedagogam esot liegts strādāt

16savā profesijā, ja tiek atzīta neatbilstība apstrīdētajās normās

17ietvertajām prasībām.

18Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu

19izvērtēt, vai visas apstrīdētās normas kā vienots tiesiskais

20regulējums, kas liedz ieņemt izglītības iestādes vadītāja un

21pedagoga amatu personām, kuras neatbilst apstrīdētajās normās

22ietvertajām prasībām, atbilst Satversmes 100. panta pirmajam

23teikumam un 106. panta pirmajam teikumam.

24Pieteikuma iesniedzējs apstrīd to, ka 2016. gada 23. novembra

25likums "Grozījumi Izglītības likumā" ir pieņemts,

26ievērojot normatīvajos aktos noteikto kārtību. Pieteikuma

27iesniedzējs uzskata, ka ar šo likumu pieņemtās apstrīdētās normas

28nav bijušas saistītas ar valsts budžetu un tādējādi nav bijis

29pamata attiecīgo likumprojektu ietvert budžeta likumprojektu

30paketē. Turklāt apstrīdētās normas esot pieņemtas sasteigti un

31neesot izdiskutētas ar to tiešajiem adresātiem - pedagogiem.

32Pieteikuma iesniedzējs norāda, ka tādā gadījumā, ja attiecīgais

33likumprojekts būtu virzīts vispārējā kārtībā un izskatīts Saeimā

34trijos lasījumos, kas dod daudz plašākas iespējas gan

35priekšlikumu iesniegšanai, gan debatēm Saeimas komisijās,

36pieaicinot ekspertus un nozares nevalstisko organizāciju

37pārstāvjus, visdrīzāk Saeima būtu izvēlējusies saturiskajā ziņā

38būtiski atšķirīgu regulējumu.

39Vērtējot Saeimas definēto leģitīmo mērķi - sabiedrības

40interešu, demokrātijas un valsts drošības aizsardzība -,

41Pieteikuma iesniedzējs pauž uzskatu, ka tas tikai daļēji ir

42atzīstams par leģitīmu mērķi Satversmes 100. panta pirmajā

43teikumā garantētās vārda brīvības ierobežošanai. Mūsdienās

44jēdziens "demokrātija" nozīmējot ne tikai sabiedrības

45vairākuma gribas īstenošanu. Demokrātija tikpat lielā mērā

46ietverot arī citas vērtības: atvērtību, toleranci pret dažādām,

47arī kritiskām un pat šokējošām idejām, dialogu, kura rezultātā

48veidojas personiskā pārliecība un uzskati. Demokrātiskas valsts

49iekārtas aizsardzības labad esot vienlīdz svarīgi gan veicināt

50izglītojamā izjūtu, ka viņš ir piederīgs Latvijai, un nacionālo

51pašapziņu, gan arī nodrošināt atvērtību, toleranci, dialogu un

52kritisko domāšanu. Mūsdienās vairs nevarot uzskatīt, ka

53demokrātiskās valsts iekārtas aizsardzības labad personai,

54citstarp pedagogam, varētu liegt turēties pie saviem

55personiskajiem uzskatiem un paust tos pat tādā gadījumā, kad tie

56ietver kritisku attieksmi pret valsti, ja vien persona, šos savus

57uzskatus paužot, neapšauba Latvijas Republikas valstiskumu kā

58tādu, neaicina uz vardarbību un nepārkāpj sabiedrībā

59vispārpieņemtās uzvedības normas. Ņemot vērā Satversmes 100.

60panta pirmajā teikumā garantēto pamattiesību uz savu uzskatu

61paturēšanu un paušanu fundamentālo nozīmi demokrātiskā

62sabiedrībā, likumdevēja vispārīgā atsauce uz nepieciešamību

63aizsargāt valsts un sabiedriskās intereses, demokrātiju, drošību

64un attīstību nākotnē neesot pietiekams pamatojums tam, lai

65ierobežotu indivīda tiesības uz vārda brīvību.

66Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka pastāv alternatīvi

67līdzekļi, ar kuriem apstrīdēto normu leģitīmo mērķi būtu

68iespējams sasniegt indivīda tiesības mazāk ierobežojošā veidā,

69piemēram, vērtējot iespējamos pedagogu pārkāpumus Darba likumā

70paredzētajā kārtībā. Tāpat Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka

71lojalitātes pienākums būtu nevis nosakāms likumā, bet gan

72iedzīvināms praktiski, veicinot pedagogu un visas sabiedrības

73uzticību valstij un tās Satversmei "ar darbiem" -

74īstenojot tādu valsts politiku, kas apmierinātu visu sabiedrību

75un līdzsvarotu dažādu sabiedrības grupu intereses, nodrošinātu

76valsts ekonomisko izaugsmi un celtu sabiedrības labklājību.

77Argumenti, ko Pieteikuma iesniedzējs sniedzis saistībā ar

78tiesībām brīvi izvēlēties nodarbošanos, attiecas galvenokārt uz

79kārtību, kādā pārbaudāma pedagoga un izglītības iestādes vadītāja

80atbilstība apstrīdētajās normās ietvertajām prasībām.

81Apstrīdētās normas neesot piemērotas ierobežojuma leģitīmo

82mērķu sasniegšanai. Pieteikuma iesniedzējs uzsver, ka pastāv

83alternatīvi līdzekļi, ar kuriem ierobežojuma leģitīmos mērķus

84varētu sasniegt indivīda tiesības mazāk ierobežojošā veidā.

85Piemēram, lēmumu par pedagoga iespējamo nelojalitāti varētu

86pieņemt darba devējs atbilstoši spēkā esošajam Darba likuma

87regulējumam. Pēc Pieteikuma iesniedzēja domām, tad pedagoga

88lojalitāte tiktu izvērtēta pret viņu saudzīgākā veidā. Piemērojot

89Izglītības likuma 30. panta sestajā daļā un 48. panta sestajā

90daļā ietverto mehānismu, izglītojamo intereses neesot iespējams

91aizsargāt labāk, nekā tās tiktu aizsargātas, izmantojot Darba

92likuma regulējumu.