4. pants

Pieaicinātā persona - Valsts prezidenta

kanceleja - uzskata, ka izskatāmajā lietā īpaši būtiska ir

apstrīdēto normu piemērošanas prakse.

Tā kā 2016. gada 23. novembrī pieņemtais likums

"Grozījumi Izglītības likumā" raisījis plašas

diskusijas sabiedrībā, Valsts prezidents saņēmis Latvijas

Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Latvijas

Izglītības vadītāju asociācijas lūgumus to neizsludināt, un nodot

Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Iepazīstoties ar minēto likuma grozījumu sagatavošanas

materiāliem, to apspriešanas norisi Saeimā un uzklausot likuma

otrreizējās caurlūkošanas lūgumu sakarā organizētajā sanāksmē

2016. gada 30. novembrī paustos viedokļus, Valsts prezidents esot

secinājis, ka visas iesaistītās puses ir vienisprātis: prasība

pēc izglītības iestāžu vadītāju un pedagogu lojalitātes Latvijas

Republikai un tās Satversmei ir nepieciešama. Iebildumi

galvenokārt bijuši saistīti ar to, ka šādas visai Latvijas

sabiedrībai tik svarīgas normas, kurām nav tiešas ietekmes uz

valsts budžetu, virzītas 2017. gada valsts budžeta likumprojektu

paketē, ka likuma grozījumu izstrāde bijusi sasteigta,

nekvalitatīva un bez plašākām diskusijām sabiedrībā un tas ne

tikai apdraudot šo normu sekmīgu piemērošanu, bet arī personīgi

aizskarot daudzus tūkstošus izglītības iestāžu vadītāju un

pedagogu, kuri ik dienu godprātīgi veic savu darbu.

Saeimas Juridiskais birojs likuma otrreizējas caurlūkošanas

lūgumu izskatīšanai veltītajā sanāksmē esot apliecinājis, ka

pieņemtajā likuma grozījumu redakcijā neesot saskatāmas pretrunas

ar Latvijas Republikas Satversmi vai Latvijas starptautiskajām

saistībām, un vērsis uzmanību uz to, ka no normu piemērotājiem

būs atkarīgs, vai šie Izglītības likuma grozījumi tiks piemēroti

atbilstoši to mērķim.

Izšķiroties par 2016. gada 23. novembra likuma "Grozījumi

Izglītības likumā" izsludināšanu, Valsts prezidents

nosūtījis vēstuli Saeimas priekšsēdētājai un Ministru

prezidentam, aicinot rūpīgi sekot līdzi šo normu piemērošanas

praksei, lai laikus varētu identificēt un novērst iespējamās

problēmas.

Valsts prezidents vēstulē esot uzsvēris, ka viens no

izglītības sistēmas mērķiem ir nodrošināt ikvienam Latvijas

iedzīvotājam iespējas veidoties par demokrātiskas valsts un

sabiedrības locekli un šā mērķa sasniegšanas labad ir

nepieciešams, lai izglītības iestāžu vadītāji un pedagogi pildītu

savu pienākumu - audzinātu Latvijas patriotus. Tas esot iespējams

tikai tādā gadījumā, ja izglītības iestāžu vadītāji un pedagogi

ir lojāli Latvijas valstij un tās Satversmei.

Tomēr Valsts prezidents vēstulē norādījis: "Arī šajā gadā

budžeta likumprojektu paketē ietvertajos likumprojektos tikuši

reglamentēti jautājumi, kas nav saistīti ar budžetu un valsts

finanšu līdzekļu izlietojumu, tostarp jau minētais likums

"Grozījumi Izglītības likumā". Budžeta likumprojektu

paketei nav jākļūst par ērtu instrumentu strīdīgu vai iekavētu

jautājumu, kas nav saistīti ar valsts finanšu līdzekļu

izlietojumu, ātrai izlemšanai. Tas ne tikai nevajadzīgi palielina

budžeta likumprojektu paketes apjomu, bet arī ierobežo iespējas

jautājumus pilnvērtīgi apspriest un izdiskutēt ar nozaru

pārstāvjiem un ieinteresēto sabiedrību". Valsts prezidents

vēstulē arī aicinājis pilnveidot valsts budžeta likumprojektu

paketes izstrādes un priekšlikumu iesniegšanas procedūru, lai

valsts budžeta un ar to saistīto likumu izstrāde būtu caurskatāma

un veicinātu sabiedrības uzticēšanos valsts varas pieņemtajiem

lēmumiem.