Par Izglītības likuma 30. panta ceturtās un sestās daļas, 48. panta piektās un sestās daļas, 50. panta 5. punkta un 51. panta pirmās daļas 2.1 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam

5. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Tieslietu ministrija -

uzskata, ka lojalitāte ir demokrātiskas tiesiskas valsts

pamatvērtību atzīšana, ievērošana un cienīšana. Tā esot uzticība

Satversmē noteiktām vērtībām un pamatprincipiem. Tomēr lojalitāte

valstij un tās konstitūcijai nenozīmējot, ka cilvēkiem nebūtu

tiesību kritizēt valsts amatpersonu rīcību un izteikt

neapmierinātību ar konkrētu amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem.

Taču neesot pieļaujami tādi izteikumi vai rīcība, kas ir klaji

vērsti pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību,

suverenitāti un teritoriālo vienotību.

Lojalitāte kā uzticība, cieņa, respekts, pieķeršanās kaut kam,

šajā gadījumā - Latvijas valstij un tās Satversmei, esot

atzīstama par vienu no augstākajiem un nozīmīgākajiem tikumiem un

morāles principiem, kas pastāvējuši un pastāvot ikvienā

sabiedrībā. Lojalitāte esot balstīta uz brīvprātības principu,

proti, tā esot cilvēka iekšējā pārliecība, ka viņš no brīvas

gribas, neviena nepiespiests, respektē valsti un tās

konstitūciju, ievēro likumus un godprātīgi pilda savus pilsoņa

pienākumus.

Tomēr Tieslietu ministrija vērš uzmanību uz to, ka jābūt

konkrētiem kritērijiem, pēc kuru izvērtēšanas varētu objektīvi

konstatēt, ka pedagogs vai izglītības iestādes vadītājs savā

profesionālajā darbībā ir nelojāls. Neesot pieļaujams tas, ka

apstrīdētās normas nepamatoti tiek interpretētas neatbilstoši to

mērķim un rezultātā nepareizi piemērotas.

Tāpat esot jābūt skaidrai procedūrai, kādā persona šajā

izvērtēšanas procesā var aizstāvēt savas tiesības, tostarp

tiesības norādīt uz nepamatotiem un nepierādītiem apgalvojumiem

un sniegt savus argumentus. Tieslietu ministrija uzsver, ka

nepieciešams nodrošināt to, lai darba tiesiskās attiecības ar

pedagogu vai izglītības iestādes vadītāju apstrīdēto normu

piemērošanas rezultātā tiek izbeigtas, pamatojoties uz

saprotamiem un objektīviem kritērijiem, kā arī ievērojot skaidri

noteiktu kārtību. Tādējādi, pēc Tieslietu ministrijas ieskata,

metodoloģija, kurai atbilstoši tiks konstatēti un izvērtēti

lojalitātes prasību pārkāpumi izglītības iestāžu vadītāju un

pedagogu profesionālajā darbībā, būtu nosakāma ārējā normatīvajā

aktā.