Par Izglītības likuma 30. panta ceturtās un sestās daļas, 48. panta piektās un sestās daļas, 50. panta 5. punkta un 51. panta pirmās daļas 2.1 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajam teikumam un 106. panta pirmajam teikumam

6. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātā persona - Izglītības un zinātnes

ministrija - uzskata, ka apstrīdētajās normās ietvertie

ierobežojumi noteikti ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu.

Apstrīdētās normas esot saistītas ar valsts budžetu, jo radot

tiesisku pamatu finanšu līdzekļu piešķiršanai IKVD, lai tas

uzraudzītu un kontrolētu jauno tiesību normu ievērošanu.

Pēc ministrijas ieskata, apstrīdētajās normās noteikto

ierobežojumu mērķis ir nodrošināt, lai pedagoga un izglītības

iestādes vadītāja darbu veiktu tikai tādas personas, kurām ir

nevainojama reputācija un kuras spēj sekmīgi mācīt un audzināt,

kā arī radoši strādāt ar audzēkņiem. Pedagoga personība un

profesionālā kvalifikācija esot priekšnoteikums tam, lai tiktu

īstenots Izglītības likuma mērķis - katram Latvijas iedzīvotājam

nodrošināt iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu,

veidojoties par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas

Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Ja pedagogs nav lojāls

Latvijas Republikai un tās Satversmei vai pārkāpj diskriminācijas

un atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegumu, tad esot pamats

bažām, ka šī pieredze ietekmēs izglītojamā domāšanu. Tādējādi

varot tikt apdraudēts personības veidošanās process. Līdz ar to

noteiktajiem ierobežojumiem esot leģitīms mērķis, un plašākā

nozīmē tas ietverot gan demokrātiskas valsts iekārtas, gan citu

cilvēku tiesību aizsardzību.

Apstrīdētajās normās noteiktie pamattiesību ierobežojumi esot

samērīgi, jo esot piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai un

labums, ko iegūst sabiedrība, esot lielāks par indivīda tiesībām

un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu.