12. pants

Tiesībsargs lūdzis Satversmes tiesu izvērtēt

pašvaldības saistošo noteikumu normu atbilstību Satversmei.

Apstrīdētās normas nosaka samaksu par kapavietas izmantošanu un

ir izdotas, atsaucoties uz likuma "Par pašvaldībām" 43.

panta trešo daļu, lai nodrošinātu tā paša likuma 15. panta pirmās

daļas 2. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas - gādāt

par kapsētu izveidošanu un uzturēšanu - izpildi.

12.1. Pašvaldības autonomās funkcijas ir tās funkcijas,

kuru dēļ pašvaldības vispār pastāv (sk.: Levits E. Pašvaldību

likuma koncepcija, 2003, 15. punkts). Tādējādi tiek

nodrošināta vietējo iedzīvotāju visplašākā iesaistīšana kopējo

mērķu un interešu sasniegšanā (sk. Satversmes tiesas 2018.

gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 11.

punktu).

Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 15. panta pirmās

daļas 2. punktam viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir

kapsētu izveidošana un uzturēšana.

Ja likumdevējs kādu funkciju noteicis par pašvaldības autonomo

funkciju, tad pašvaldībai ir pienākums to pildīt. Pašvaldībai ir

pienākums savas kompetences ietvaros nodrošināt to, lai

iedzīvotāju tiesības tiktu īstenotas atbilstošākajā veidā.

Likuma "Par pašvaldībām" 7. panta otrā daļa noteic, ka

autonomās funkcijas izpildi organizē un par to atbild pašvaldība.

Autonomo funkciju īstenošanas apjomu nosaka tiesību normas. Tādēļ

pašvaldība, īstenojot savas autonomās funkcijas, bauda rīcības

brīvību, ciktāl to neierobežo tiesību normas (sk. Satversmes

tiesas 2008. gada 24. septembra sprieduma lietā Nr. 2008-03-03

21.1. punktu).

12.2. Likuma "Par pašvaldībām" 7. panta

otrajā daļā ir noteikts, ka autonomo funkciju izpilde tiek

finansēta no attiecīgās pašvaldības budžeta, ja likumā nav

noteikts citādi. Pašvaldības autonomās funkcijas - izveidot un

uzturēt kapsētas - izpilde arī ir finansējama no pašvaldības

budžeta līdzekļiem.

Pašvaldības savus budžetus izstrādā patstāvīgi (sk. likuma

"Par pašvaldībām" 46. pantu). No likuma "Par

pašvaldību budžetiem" 13. panta izriet, ka pašvaldību

budžetu sastādīšanas sākumstadijā Ministru kabinets saskaņo ar

pašvaldībām plānojamā saimnieciskā gada valsts budžeta dotāciju

kopapjomu pašvaldību finanšu izlīdzināšanai, plānojamā

saimnieciskā gada valsts budžeta kopapjomu un tā sadalījumu starp

pašvaldībām. Pašvaldību budžetu ieņēmumus, no kuriem nodrošināma

likumā noteikto autonomo funkciju izpilde, veido atskaitījumi no

valsts nodokļiem un nodevām, pašvaldību nodevas, valsts budžeta

dotācijas un mērķdotācijas, dotācijas no pašvaldību finanšu

izlīdzināšanas fonda, norēķini ar pašvaldību budžetiem, maksājumi

par pakalpojumiem, atskaitījumi no kapitālsabiedrību peļņas,

ieņēmumi no pašvaldību īpašuma iznomāšanas (izīrēšanas), īpašuma

pārdošanas un citi ar likumu noteikti ieņēmumi (sk. likuma

"Par pašvaldību budžetiem" 21. pantu).

Ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem vai Ministru

kabineta noteikumiem, pašvaldība ir tiesīga noteikt maksu par

pakalpojumiem, kā arī paredzēt pašvaldības nodevu ieviešanu

(sk. likuma "Par pašvaldībām" 21. pantu).

Tādējādi noteiktos gadījumos pašvaldības dome ir tiesīga

saistošajos noteikumos, kas izdoti saskaņā ar likuma "Par

pašvaldībām" 43. pantu, noteikt maksu par pakalpojumiem, kā

arī paredzēt pašvaldības nodevu ieviešanu.

Tomēr tiesību normām, kuras pašvaldība izdod savu autonomo

funkciju izpildes nodrošināšanai, ir jābūt tiesiskām. Proti,

tiesiskuma princips paredz pašvaldības padotību likumam un

tiesībām, jo valsts pārvaldes darbībai visupirms ir jāatbilst

vispārējiem tiesību principiem (sk. Satversmes tiesas 2018.

gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2017-32-05 14. punktu).

Pašvaldības ir padotas tiesībām kā procesuāltiesiskā, tā

materiāltiesiskā ziņā. Tiesiskuma principa procesuālais aspekts

paredz, ka pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus

tikai likumā noteiktos gadījumos un likuma ietvaros, bet

materiālais -, ka pašvaldības izdotajiem saistošajiem noteikumiem

ir jāatbilst Satversmes normām, kā arī citām augstāka juridiska

spēka tiesību normām pēc būtības [sal.: Satversmes tiesas

2014. gada 29. decembra sprieduma lietā Nr. 2014-06-03 21.

punkts; Levits E. 14. pants. Likuma prioritātes princips.

Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa.

Briede J. (zin.red.) Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 197.

lpp.].

Tiesībsargs norāda, ka pašvaldībai nav tiesību noteikt maksu

par kapavietas izmantošanu. Turklāt pat tad, ja pašvaldībai šādas

tiesības būtu, tā neesot tiesīga noteikt nodevu par kapavietu, jo

šādai nodevai saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un

nodevām" 2. panta ceturto daļu visupirms vajadzētu būt

noteiktai ar attiecīgu likumu (sk. lietas materiālu 1. sēj.

2.-5. lp.). Savukārt Jūrmalas pilsētas dome atbildes rakstā

norāda, ka esot tiesīga noteikt maksu par kapavietas izmantošanu

un tādēļ apstrīdētās normas atbilstot Satversmes 1. pantam

(sk. lietas materiālu 1. sēj. 43.-44. lp.).

Līdz ar to Satversmes tiesa izvērtēs, vai pašvaldība bija

tiesīga autonomās funkcijas izpildes nodrošināšanai pieņemt

apstrīdētās normas.