13. pants

Ar apstrīdētajām normām Jūrmalas pilsētas dome

saistošajos noteikumos noteikusi nomas maksu par kapavietas

izmantošanu. Tiesībsargs, kā arī pieaicinātās personas Saeima un

Tieslietu ministrija norāda, ka Jūrmalas pilsētas dome neesot

tiesīga noteikt nomas maksu par kapavietas izmantošanu (sk.

lietas materiālu 1. sēj. 4., 68. un 72.-73. lp.).

Pašvaldība ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona,

kura pamatā darbojas publisko tiesību jomā, īstenojot tai

noteiktās publiskās funkcijas. Atbilstoši Valsts pārvaldes

iekārtas likuma 1. panta 2. punktam pašvaldībai var būt sava

manta. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 77. panta

otro daļu pašvaldības īpašums izmantojams attiecīgās

administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai,

gan nododot to publiskā lietošanā, gan veidojot iestādes un

pašvaldības kapitālsabiedrības, kas nodrošina iedzīvotāju

tiesības un sniedz tiem nepieciešamos pakalpojumus.

Pašvaldības darbība privāto tiesību jomā ir izņēmums. Tomēr

savas darbības nodrošināšanas un sabiedrības interešu īstenošanas

nolūkā arī publiskā persona var veikt privāttiesiskas darbības.

To īpašuma daļu, kas nav nepieciešama attiecīgās administratīvās

teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, pašvaldība var

izmantot, lai saimnieciskā kārtā gūtu ienākumus vai arī lai

likumā noteiktajā kārtībā to privatizētu vai atsavinātu (sk.

likuma "Par pašvaldībām" 77. panta ceturto

daļu).

Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 14. panta pirmās

daļas 1. punktu pašvaldībām, pildot savas funkcijas, likumā

noteiktajā kārtībā ir tiesības veidot pašvaldību iestādes.

Izskatāmajā gadījumā Jūrmalas pilsētas dome ir izveidojusi

Jūrmalas pilsētas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību

"Jūrmalas kapi", kuras mērķis ir nodrošināt pašvaldības

autonomās funkcijas - izveidot un uzturēt kapsētas - izpildi.

Minētā sabiedrība citstarp slēdz kapavietas nomas līgumus un

iekasē nomas maksu (sk. Jūrmalas pilsētas domes 2015. gada 12.

novembra lēmuma Nr. 48 "Jūrmalas pilsētas pašvaldības

iestādes "Jūrmalas kapi" nolikums" 1., 7. un 9.13.

punktu).

Nomas līguma slēgšana ir darbība privāto tiesību jomā. Saskaņā

ar Civillikuma 2112. pantu noma ir līgums, ar ko viena puse

piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas maksu kādas lietas

lietošanu. Par nomas līguma priekšmetu var būt gan visas

ķermeniskās lietas, ko nav aizliegts atsavināt, gan arī tiesības

(sk. Civillikuma 2113. pantu).

Analizējot līguma par kapavietas nomu tiesisko dabu, Augstākās

tiesas Administratīvo lietu departaments norādījis, ka kapsētas

un kapavietas mirušu cilvēku apbedīšanai tradicionāli nav

pieņemts tirgot vai iznomāt ienākumu gūšanai saimnieciskā kārtā.

Proti, tās tradicionāli neesot apgrozības priekšmets (sk.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 20.

novembra lēmuma lietā Nr. SKA-1427/2015 8. punktu). Arī

juridiskajā literatūrā norādīts, ka ierobežota ir to lietu

apgrozība, kuras domātas apbedīšanas mērķiem un mirušo piemiņai,

t. i., kapsētas, atsevišķas kapavietas, kapu pieminekļi, kapličas

un citas lietas, kuras atbilstoši reliģiskajām paražām un

tradīcijām kalpo šiem mērķiem. Minētās lietas pēc vispārīgā

principa nav izmantojamas laicīgiem mērķiem, kuriem tās nav

domātas (piemēram, atsavināšanai peļņas gūšanas nolūkā) (sk.:

Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu

tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu

namu aģentūra, 2002, 33. lp.). Šim uzskatam pievienojas arī

pieaicinātā persona Tieslietu ministrija, norādot, ka tiesības uz

mirušo apbedīšanu ir īpaši respektējamas un saudzējamas un šādā

gadījumā attiecībā uz tām netiek piemēroti vispārējie

civiltiesiskās apgrozības principi (sk. lietas materiālu 1.

sēj. 71. lp.).

Nomas līguma slēgšana ir privāttiesībām raksturīga darbība,

kuras mērķis ir ienākumu gūšana. Tomēr kapsētas un atsevišķas

kapavietas tradicionāli kalpo tam, lai tiktu īstenota miruša

cilvēka cieņpilna apbedīšana. Izskatāmajā gadījumā pašvaldība,

nododot atsevišķu kapavietu personas individuālā lietošanā un

paredzot par to samaksu, nerīkojas kā jebkurš īpašnieks, bet gan

īsteno likumā noteiktu valsts pārvaldes uzdevumu, proti,

nodrošināt tās autonomās funkcijas - izveidot un uzturēt kapsētas

- izpildi. Iznomājot kapsētas, pašvaldība rīkojas pretēji likuma

"Par pašvaldībām" 77. panta otrajai daļai, jo kapsētas

ir publiskā lietošanā nodots pašvaldības īpašums, kas kalpo

sabiedrības vajadzībām un tāpēc nevar tikt iznomāts ienākumu

gūšanai.

Tātad pašvaldība nav tiesīga iznomāt

kapavietas, lai nodrošinātu tās autonomās funkcijas - izveidot un

uzturēt kapsētas - izpildi.