13. punkts

1Ar apstrīdētajām normām Jūrmalas pilsētas dome

2saistošajos noteikumos noteikusi nomas maksu par kapavietas

3izmantošanu. Tiesībsargs, kā arī pieaicinātās personas Saeima un

4Tieslietu ministrija norāda, ka Jūrmalas pilsētas dome neesot

5tiesīga noteikt nomas maksu par kapavietas izmantošanu (sk.

6lietas materiālu 1. sēj. 4., 68. un 72.-73. lp.).

7Pašvaldība ir atvasināta publisko tiesību juridiskā persona,

8kura pamatā darbojas publisko tiesību jomā, īstenojot tai

9noteiktās publiskās funkcijas. Atbilstoši Valsts pārvaldes

10iekārtas likuma 1. panta 2. punktam pašvaldībai var būt sava

11manta. Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 77. panta

12otro daļu pašvaldības īpašums izmantojams attiecīgās

13administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai,

14gan nododot to publiskā lietošanā, gan veidojot iestādes un

15pašvaldības kapitālsabiedrības, kas nodrošina iedzīvotāju

16tiesības un sniedz tiem nepieciešamos pakalpojumus.

17Pašvaldības darbība privāto tiesību jomā ir izņēmums. Tomēr

18savas darbības nodrošināšanas un sabiedrības interešu īstenošanas

19nolūkā arī publiskā persona var veikt privāttiesiskas darbības.

20To īpašuma daļu, kas nav nepieciešama attiecīgās administratīvās

21teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai, pašvaldība var

22izmantot, lai saimnieciskā kārtā gūtu ienākumus vai arī lai

23likumā noteiktajā kārtībā to privatizētu vai atsavinātu (sk.

24likuma "Par pašvaldībām" 77. panta ceturto

25daļu).

26Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 14. panta pirmās

27daļas 1. punktu pašvaldībām, pildot savas funkcijas, likumā

28noteiktajā kārtībā ir tiesības veidot pašvaldību iestādes.

29Izskatāmajā gadījumā Jūrmalas pilsētas dome ir izveidojusi

30Jūrmalas pilsētas pašvaldības sabiedrību ar ierobežotu atbildību

31"Jūrmalas kapi", kuras mērķis ir nodrošināt pašvaldības

32autonomās funkcijas - izveidot un uzturēt kapsētas - izpildi.

33Minētā sabiedrība citstarp slēdz kapavietas nomas līgumus un

34iekasē nomas maksu (sk. Jūrmalas pilsētas domes 2015. gada 12.

35novembra lēmuma Nr. 48 "Jūrmalas pilsētas pašvaldības

36iestādes "Jūrmalas kapi" nolikums" 1., 7. un 9.13.

37punktu).

38Nomas līguma slēgšana ir darbība privāto tiesību jomā. Saskaņā

39ar Civillikuma 2112. pantu noma ir līgums, ar ko viena puse

40piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas maksu kādas lietas

41lietošanu. Par nomas līguma priekšmetu var būt gan visas

42ķermeniskās lietas, ko nav aizliegts atsavināt, gan arī tiesības

43(sk. Civillikuma 2113. pantu).

44Analizējot līguma par kapavietas nomu tiesisko dabu, Augstākās

45tiesas Administratīvo lietu departaments norādījis, ka kapsētas

46un kapavietas mirušu cilvēku apbedīšanai tradicionāli nav

47pieņemts tirgot vai iznomāt ienākumu gūšanai saimnieciskā kārtā.

48Proti, tās tradicionāli neesot apgrozības priekšmets (sk.

49Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2015. gada 20.

50novembra lēmuma lietā Nr. SKA-1427/2015 8. punktu). Arī

51juridiskajā literatūrā norādīts, ka ierobežota ir to lietu

52apgrozība, kuras domātas apbedīšanas mērķiem un mirušo piemiņai,

53t. i., kapsētas, atsevišķas kapavietas, kapu pieminekļi, kapličas

54un citas lietas, kuras atbilstoši reliģiskajām paražām un

55tradīcijām kalpo šiem mērķiem. Minētās lietas pēc vispārīgā

56principa nav izmantojamas laicīgiem mērķiem, kuriem tās nav

57domātas (piemēram, atsavināšanai peļņas gūšanas nolūkā) (sk.:

58Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu

59tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu

60namu aģentūra, 2002, 33. lp.). Šim uzskatam pievienojas arī

61pieaicinātā persona Tieslietu ministrija, norādot, ka tiesības uz

62mirušo apbedīšanu ir īpaši respektējamas un saudzējamas un šādā

63gadījumā attiecībā uz tām netiek piemēroti vispārējie

64civiltiesiskās apgrozības principi (sk. lietas materiālu 1.

65sēj. 71. lp.).

66Nomas līguma slēgšana ir privāttiesībām raksturīga darbība,

67kuras mērķis ir ienākumu gūšana. Tomēr kapsētas un atsevišķas

68kapavietas tradicionāli kalpo tam, lai tiktu īstenota miruša

69cilvēka cieņpilna apbedīšana. Izskatāmajā gadījumā pašvaldība,

70nododot atsevišķu kapavietu personas individuālā lietošanā un

71paredzot par to samaksu, nerīkojas kā jebkurš īpašnieks, bet gan

72īsteno likumā noteiktu valsts pārvaldes uzdevumu, proti,

73nodrošināt tās autonomās funkcijas - izveidot un uzturēt kapsētas

74- izpildi. Iznomājot kapsētas, pašvaldība rīkojas pretēji likuma

75"Par pašvaldībām" 77. panta otrajai daļai, jo kapsētas

76ir publiskā lietošanā nodots pašvaldības īpašums, kas kalpo

77sabiedrības vajadzībām un tāpēc nevar tikt iznomāts ienākumu

78gūšanai.

79Tātad pašvaldība nav tiesīga iznomāt

80kapavietas, lai nodrošinātu tās autonomās funkcijas - izveidot un

81uzturēt kapsētas - izpildi.