4. pants

Pieaicinātā persona - Saeima - norāda, ka

atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 7. panta otrajai

daļai pašvaldību autonomo funkciju izpilde visupirms esot

nodrošināma no pašvaldības budžeta. Tādēļ pašvaldības rīcības

brīvība autonomo funkciju izpildē, citstarp attiecībā uz maksas

noteikšanu par kapavietu, esot ierobežota ar likumdevēja

noteiktajiem finansēšanas avotiem.

Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. pantā

noteiktie pašvaldības nodevas objekti esot uzskaitīti izsmeļoši,

un, ja rodas nepieciešamība paredzēt jaunu nodevu objektu, tad šo

likumu vajagot grozīt un attiecīgo sarakstu papildināt. Savukārt

attiecībā uz maksas pakalpojumiem jānorāda, ka likumā "Par

pašvaldībām" nav izsmeļoši uzskaitīti pakalpojumi, par

kuriem pašvaldība ir tiesīga noteikt maksu.

Augstākā tiesa, analizējot kapavietas nomas līguma tiesisko

dabu, esot atzinusi, ka ar šādu līgumu faktiski tiek piešķirta

atļauja apbedīšanai noteiktā vietā. Nosakot un iekasējot maksu

par kapavietas nomu, pašvaldība rīkojoties nevis kā jebkurš cits

īpašnieks, bet gan īstenojot likumā noteiktu valsts pārvaldes

uzdevumu. Līdz ar to Augstākā tiesa secinājusi, ka nomas maksa

par kapavietu pēc savas dabas uzskatāma par pašvaldības nodevu.

To, ka kapavietas nomas maksājums būtu jāuztver un jāparedz kā

pašvaldības nodeva, norādījusi arī Valsts kontrole 2018. gada 7.

februāra informatīvajā ziņojumā par kapsētu saimniecību Latvijā.

Tādējādi maksājums, kas apstrīdētajās normās apzīmēts kā nomas

maksa par kapavietu, pēc savas būtības esot uzskatāms par

pašvaldības nodevu. Līdz ar to atbilstoši likuma "Par

nodokļiem un nodevām" 2. panta ceturtajai daļai šāda

pašvaldības nodeva nebūtu piemērojama līdz tās objekta

iekļaušanai minētā likuma 12. pantā noteiktajā pašvaldības

nodevas objektu sarakstā.