7. pants

Pieaicinātā persona - Vides aizsardzības un

reģionālās attīstības ministrija - uzskata, ka apstrīdētās

normas atbilst Satversmes 1. pantam.

Kapsētas Latvijā, tāpat kā daudzviet pasaulē, esot viena no

kultūrvēstures mantojuma redzamajām zīmēm. Kapu kopšanas

tradīcijas esot jāskata gan vēsturiskajā kontekstā, gan ņemot

vērā dažādos Latvijas vēsturiskajos novados pastāvošās

atšķirības. Pašvaldības, ņemot vērā budžeta iespējas, veidojot un

uzturot kapsētas, nosakot to izmantošanas kārtību, kā arī risinot

ar kapavietas iegūšanu saistītos jautājumus.

Atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 21. panta pirmās

daļas 23. punktam pašvaldības dome esot tiesīga lemt par kārtību,

kādā nodrošināma kapsētu uzturēšana un apsaimniekošana. Lai

nodrošinātu šīs funkcijas izpildi, pašvaldības esot tiesīgas

izdot saistošos noteikumus, kuros noteikta kapavietu

piešķiršanas, kopšanas un uzturēšanas kārtība, apbedīšanas

kārtība, kapliču izmantošanas kārtība, kā arī regulēti citi

jautājumi.

Nedz likumos, nedz Ministru kabineta noteikumos neesot

noregulēts tas, tieši kādā veidā pašvaldībām ir jānodrošina

kapsētu uzturēšana. Tādēļ atbilstoši likuma "Par

pašvaldībām" 7. panta otrajai daļai un 21. panta pirmās

daļas 23. punktam pašvaldības domei esot kompetence noteikt,

tieši kādā veidā izpildāma šī funkcija. Pašvaldību autonomo

funkciju izpilde esot saistīta ar pašvaldības budžetā pieejamo

līdzekļu apjomu. Likuma "Par pašvaldībām" 21. panta

pirmās daļas 14. punkts ļaujot pašvaldības domei noteikt maksu

par pakalpojumiem, ja tas nav aizliegts vai noteikts ar likumiem

vai Ministru kabineta noteikumiem. Apstrīdētās normas esot

pieņemtas, lai nodrošinātu pašvaldības autonomās funkcijas

izpildi kapsētu uzturēšanas un apsaimniekošanas jomā.

Atsaucoties uz Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamenta 2015. gada 20. novembra lēmumu lietā Nr.

SKA-1427/2015, ministrija norāda, ka kapsētas ir publiskā

lietošanā nodots pašvaldības īpašums, kas kalpo sabiedrības

vajadzībām likuma "Par pašvaldībām" 77. panta otrās

daļas izpratnē. Proti, kapsētām līdzīgi kā ceļiem, ielām,

laukumiem vai parkiem esot publiskas lietas statuss. Līdz ar to

tiesības piekļūt kapsētai un to lietot, tostarp arī iespēja slēgt

līgumu par kapavietas nomu, esot publiski tiesisks jautājums.