10. pants

1Pieaicinātā persona - prof. Dr. h. c.,

2Assessor. jur., Dipl.-Pol. Egils Levits -

3norāda, ka apstrīdēto normu izdošana saskaņā ar Satversmes

4ievadu, kā arī 1. un 64. pantu bija pieļaujama, ievērojot zināmus

5nosacījumus.

6Ārējo normatīvo aktu izdošanas tiesību piešķiršana orgānam,

7kas atrodas ārpus Satversmes 64. panta tvēruma, vai iestādei ar

8vājāku demokrātisku leģitimāciju jebkurā gadījumā nozīmējot

9demokrātijas virsprincipa ierobežojumu. Apsvērumi par to, ka

10Saeima ir tiesīga ar likumu pilnvarot Ministru kabinetu izdot

11likumpamatotus normatīvos aktus, nevarot tikt tiešā veidā

12attiecināti uz patstāvīgajām iestādēm. Atšķirībā no Ministru

13kabineta noteikumiem patstāvīgo iestāžu izdotie normatīvie akti

14demokrātijas virsprincipu ierobežojot divkārt.

15Patstāvīgo iestāžu izņemšana no Satversmes 58. pantā noteiktās

16Ministru kabineta padotības apgrūtinot Saeimas izteiktās tautas

17gribas attiecināšanu uz šo iestāžu darbību. Patstāvīgo iestāžu

18demokrātiskā leģitimācija pamatā balstoties uz Saeimas pieņemtu

19likumu, kurā ietverta tautas griba dibināt šādu iestādi un

20piešķirt tai attiecīgu kompetenci, kā arī uz personālo

21leģitimāciju, uz noteiktu laiku apstiprinot šīs iestādes

22vadītāju. Taču šādai iestādei trūkstot paša spēcīgākā

23leģitimācijas elementa - hierarhiskās padotības Ministru

24kabinetam.

25Ja patstāvīgā iestāde izdod ārējos normatīvos aktus, tiekot

26ignorēts būtisks demokrātijas virsprincipa elements - sasaiste

27starp izdevēja demokrātiskās leģitimācijas līmeni un tiesībām

28izdot šādus aktus. Tik būtiska demokrātijas ierobežojuma mērķim

29vajagot būt ļoti svarīgam, bet pašam ierobežojumam - pēc iespējas

30mazākam un tomēr tādam, kas ļautu šo mērķi sasniegt.

31Arguments, ka Eiropas Savienības vai starptautisko institūciju

32ieteikumi vai noteikumi varētu šādu būtisku demokrātijas

33ierobežojumu attaisnot, esot noraidāms, jo atbilstoši Satversmes

3468. pantam Latvijas Republika līdzdarbojoties Eiropas Savienībā

35"nolūkā stiprināt demokrātiju", nevis to vājināt. Tāpat

36neesot akceptējams uzskats, ka konkrētajā gadījumā šādu

37ierobežojumu prasītu efektivitātes princips, kas pats par sevi

38nekad nevarot atsvērt nevienu no Satversmes ievadā ietvertajiem

39virsprincipiem. Efektivitātes princips gan varot tikt ņemts vērā

40kā tiesiskas valsts virsprincipā ietilpstošā labas pārvaldības

41principa elements, proti, apsverot jautājumu par demokrātijas

42virsprincipa ierobežošanu tam līdzvērtīgā tiesiskas valsts

43virsprincipa labā. Tomēr minētās metodoloģijas ietvaros

44izdarītais secinājums nevarot būt tāds, ka Saeima pati nespēj

45pietiekami efektīvi lemt par jautājumiem, kurus ar saviem

46noteikumiem izlemj Latvijas Banka. Šo noteikumu nav tik daudz, ka

47tie varētu nopietni atslogot Saeimas darbu.

48Esot pieļaujams secinājums, ka Latvijas Banka ir kompetentāka

49par Saeimu konkrētajā jautājumā, kurā būtiska nozīme esot ne tik

50daudz politiskiem, bet drīzāk gan tehniskiem aspektiem, attiecībā

51uz kuriem Latvijai esot jāiekļaujas starptautiskā sistēmā.

52Savukārt no šā secinājuma izrietot secinājums, ka pilnvarojošajā

53likumā ir izteikta Saeimas griba šādā starptautiskā sistēmā

54piedalīties, ka šī sistēma ir ļoti komplicēta un ka Latvijas

55līdzdalība tajā neatstāj Saeimas politiskajai gribai plašu

56rīcības brīvību. Līdz ar to nepieciešamība atbilstoši

57demokrātijas virsprincipam Saeimai šo jautājumu regulēt pašai

58neesot tik liela un tamdēļ Saeima to varot deleģēt Latvijas

59Bankai kā kompetentākai institūcijai, kas atrodas tiešā saskarē

60ar citiem starptautiskās sistēmas dalībniekiem.

61Tomēr šādi apsvērumi no demokrātijas viedokļa esot riskanti un

62pieļaujami tikai šauros izņēmuma gadījumos, kad politiskā griba

63reducējoties uz konkrētu izšķiršanos, pēc kuras Saeimai esot

64tikai minimālas iespējas noteikt regulējuma saturu, jo Latvijas

65Banka starptautiskās sadarbības jautājumus varot risināt

66operatīvāk un kompetentāk. Turklāt arī šādos apstākļos esot jābūt

67nodrošinātai Saeimas virsvadībai un atbildībai.

68Tiesas sēdē pieaicinātā persona atkārtoja un papildināja savā

69rakstveida viedoklī norādītos argumentus, īpaši uzsverot, ka

70Saeima nedrīkst nodot daļu savas kompetences neierobežotā

71autonomas valsts pārvaldes iestādes kompetencē. Saeimai vienmēr

72vajagot būt iespējai šādu jautājumu noregulēt pašai. Autonomai

73valsts pārvaldes iestādei nevarot uzticēt ārējo normatīvo aktu

74izdošanu Satversmes 58. panta ietvaros esošas kompetences jomā.

75Latvijas Bankas autonomās kompetences pamats esot tas, ka labas

76pārvaldīšanas princips prasa finanšu politikas nošķiršanu no

77ikdienas politikas. Kādas kompetences nodošana Latvijas Bankai ir

78pieļaujama, tas esot izvērtējams katrā konkrētajā gadījumā.