9. pants

1Pieaicinātā persona - biedrība "Nebanku Finanšu

2Pakalpojumu Sniedzēju Asociācija" - pievienojas

3Pieteikuma iesniedzējas argumentiem, norādot, ka apstrīdētās

4normas neatbilst Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta

5pirmajam teikumam.

6Būtiskākais apstāklis, kura dēļ apstrīdētās normas neatbilstot

7Satversmei, esot nevienlīdzīgi apstākļi skaidras naudas

8tirdzniecības pakalpojumu tirgū. Visbiežāk gadoties tā, ka

9klientam darījuma slēgšanas brīdī nav līdzi personu apliecinoša

10dokumenta, tāpat klientu attieksme pret identifikāciju bieži vien

11esot piesardzīga, tās laikā viņi nervozējot un izrādot

12neizpratni, jo kredītiestādēs personas datu apstrāde netiekot

13veikta.

14Skaidras naudas tirdzniecības pakalpojumi netiekot plaši

15sniegti visās kredītiestādēs, tomēr joprojām esot būtisks

16kredītiestāžu piedāvāto pakalpojumu veids. Vairākas kredītiestāžu

17filiāles esot īpaši orientētas tieši uz šādu pakalpojumu

18sniegšanu. Tāpēc kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar skaidras

19naudas tirdzniecību, un kredītiestādes vajagot salīdzināt

20konkrēti šā pakalpojuma kontekstā.

21Latvijas Bankas apgalvojumi, ka kredītiestādes saskaņā ar

22Novēršanas likuma prasībām vienmēr jau pirms darījuma attiecību

23nodibināšanas veicot klienta identifikāciju neatkarīgi no plānoto

24darījumu summas, neatbilstot faktiskajiem apstākļiem un esot

25maldinoši. Skaidras naudas tirdzniecības pakalpojums

26kredītiestādē esot brīvi pieejams jebkurai personai neatkarīgi no

27tā, vai tai ir atvērts konts. Vienīgi atsevišķas bankas attiecībā

28uz šādiem darījumiem esot noteikušas stingrākas kontroles un

29klientu identifikācijas prasības. Šādos apstākļos apstrīdētās

30normas nevarot sasniegt Novēršanas likuma mērķi, kropļojot

31konkurenci un izslēdzot iespēju sadarbībā ar FKTK kompleksi labot

32tiesiskā regulējuma nepilnības.

33Latvijas Bankas secinājumi par MONEYVAL Ziņojuma saturu arī

34neesot korekti, proti, kredītiestāžu darbība skaidras naudas

35tirdzniecības jomā šajā ziņojumā nemaz neesot apskatīta. Tāpat

36arī Ministru kabineta 2014. gada 31. marta rīkojums Nr. 139

37"Par Finanšu sektora attīstības plānu 2014.-2016.

38gadam" esot vērsts uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu

39legalizācijas risku novēršanu, ievērojot finanšu sistēmas

40attīstību kopumā, tostarp tieši uz kompetento institūciju

41kapacitātes stiprināšanu (piemēram, organizējot kapitālsabiedrību

42darbinieku apmācību) un konkurences veicināšanu. Šis jautājums

43apstrīdētajās normās vispār esot ignorēts. Konkurences padome

44atzinusi, ka ne visi Latvijas Bankas norādītie apsvērumi esot

45uzskatāmi par nozīmīgiem situācijā, kad viena un tā paša tirgus

46dalībniekiem tiekot radīti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi.

47Apstrīdēto normu mērķi esot iespējams sasniegt ar citiem

48līdzekļiem, kuri tik būtiski neietekmētu konkurenci.

49Pēc apstrīdēto normu pieņemšanas Latvijas Banka esot paudusi

50sapratni par Nebanku asociācijas bažām un apgalvojusi: ja

51Konkurences padome uzskatīs, ka apstrīdētās normas kropļo

52konkurenci, būšot iespējams izdarīt atbilstošus grozījumus

53normatīvajā regulējumā. Tomēr šādi grozījumi neesot izdarīti, lai

54gan Konkurences padome sniegusi Latvijas Bankai priekšlikumus par

55vēlamajām izmaiņām apstrīdētajās normās.

56Tiesas sēdē pieaicinātās personas valdes loceklis Andris

57Arhipenko atkārtoja un papildināja rakstveida viedoklī norādītos

58argumentus.