9. pants

Pieaicinātā persona - biedrība "Nebanku Finanšu

Pakalpojumu Sniedzēju Asociācija" - pievienojas

Pieteikuma iesniedzējas argumentiem, norādot, ka apstrīdētās

normas neatbilst Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta

pirmajam teikumam.

Būtiskākais apstāklis, kura dēļ apstrīdētās normas neatbilstot

Satversmei, esot nevienlīdzīgi apstākļi skaidras naudas

tirdzniecības pakalpojumu tirgū. Visbiežāk gadoties tā, ka

klientam darījuma slēgšanas brīdī nav līdzi personu apliecinoša

dokumenta, tāpat klientu attieksme pret identifikāciju bieži vien

esot piesardzīga, tās laikā viņi nervozējot un izrādot

neizpratni, jo kredītiestādēs personas datu apstrāde netiekot

veikta.

Skaidras naudas tirdzniecības pakalpojumi netiekot plaši

sniegti visās kredītiestādēs, tomēr joprojām esot būtisks

kredītiestāžu piedāvāto pakalpojumu veids. Vairākas kredītiestāžu

filiāles esot īpaši orientētas tieši uz šādu pakalpojumu

sniegšanu. Tāpēc kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar skaidras

naudas tirdzniecību, un kredītiestādes vajagot salīdzināt

konkrēti šā pakalpojuma kontekstā.

Latvijas Bankas apgalvojumi, ka kredītiestādes saskaņā ar

Novēršanas likuma prasībām vienmēr jau pirms darījuma attiecību

nodibināšanas veicot klienta identifikāciju neatkarīgi no plānoto

darījumu summas, neatbilstot faktiskajiem apstākļiem un esot

maldinoši. Skaidras naudas tirdzniecības pakalpojums

kredītiestādē esot brīvi pieejams jebkurai personai neatkarīgi no

tā, vai tai ir atvērts konts. Vienīgi atsevišķas bankas attiecībā

uz šādiem darījumiem esot noteikušas stingrākas kontroles un

klientu identifikācijas prasības. Šādos apstākļos apstrīdētās

normas nevarot sasniegt Novēršanas likuma mērķi, kropļojot

konkurenci un izslēdzot iespēju sadarbībā ar FKTK kompleksi labot

tiesiskā regulējuma nepilnības.

Latvijas Bankas secinājumi par MONEYVAL Ziņojuma saturu arī

neesot korekti, proti, kredītiestāžu darbība skaidras naudas

tirdzniecības jomā šajā ziņojumā nemaz neesot apskatīta. Tāpat

arī Ministru kabineta 2014. gada 31. marta rīkojums Nr. 139

"Par Finanšu sektora attīstības plānu 2014.-2016.

gadam" esot vērsts uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas risku novēršanu, ievērojot finanšu sistēmas

attīstību kopumā, tostarp tieši uz kompetento institūciju

kapacitātes stiprināšanu (piemēram, organizējot kapitālsabiedrību

darbinieku apmācību) un konkurences veicināšanu. Šis jautājums

apstrīdētajās normās vispār esot ignorēts. Konkurences padome

atzinusi, ka ne visi Latvijas Bankas norādītie apsvērumi esot

uzskatāmi par nozīmīgiem situācijā, kad viena un tā paša tirgus

dalībniekiem tiekot radīti nevienlīdzīgi konkurences apstākļi.

Apstrīdēto normu mērķi esot iespējams sasniegt ar citiem

līdzekļiem, kuri tik būtiski neietekmētu konkurenci.

Pēc apstrīdēto normu pieņemšanas Latvijas Banka esot paudusi

sapratni par Nebanku asociācijas bažām un apgalvojusi: ja

Konkurences padome uzskatīs, ka apstrīdētās normas kropļo

konkurenci, būšot iespējams izdarīt atbilstošus grozījumus

normatīvajā regulējumā. Tomēr šādi grozījumi neesot izdarīti, lai

gan Konkurences padome sniegusi Latvijas Bankai priekšlikumus par

vēlamajām izmaiņām apstrīdētajās normās.

Tiesas sēdē pieaicinātās personas valdes loceklis Andris

Arhipenko atkārtoja un papildināja rakstveida viedoklī norādītos

argumentus.