12. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās

fakultātes docents Dr. iur. Aivars Lošmanis - norāda,

ka Latvijas Bankas tiesības izdot ārējos normatīvos aktus atbilst

Satversmei un apstrīdētās normas nepārkāpj Satversmes 91. panta

pirmo teikumu.

Izskatāmās lietas ietvaros autonomo iestāžu pastāvēšanas

tiesiskums netiekot apšaubīts. Latvijas Banka kā autonoma valsts

iestāde nevarot veikt tai deleģētās funkcijas, neizdodot

saistošus noteikumus attiecībā uz pašas pārraudzīto nozari. Būtu

absurda tāda situācija, ka likumdevējs garantētu šādas iestādes

autonomiju, bet tiesības izdot ārējos normatīvos aktus

attiecīgajā jomā piešķirtu citam, "leģitīmākam"

subjektam. Šāds apsvērums esot izšķirošs ne tikai no lietderības

viedokļa, bet arī no tiesiskā viedokļa.

Centrālās bankas neatkarība esot mūsdienu valstīs tipisks

risinājums, turklāt šāds statuss izrietot ne vien no Satversmes

un likuma "Par Latvijas Banku", bet arī no Līguma par

Eiropas Savienības darbību 130. panta un 4. protokola "Par

Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtiem un Eiropas Centrālās

bankas statūtiem". Centrālajai bankai esot pašai savi

funkciju veikšanai nepieciešamie instrumenti, un viens no tiem

esot ārējo normatīvo aktu izdošanas tiesības, kas nodrošina šādas

bankas neatkarību. Šie divi elementi nevarot tikt vērtēti atrauti

viens no otra.

Tas apstāklis, ka kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar

skaidras naudas tirdzniecību, un kredītiestādes sniedz vienu un

to pašu pakalpojumu, neesot izšķirošs. Būtiskākais faktors esot

šim pakalpojumam piemītošo risku līmenis, un pēc tā salīdzināmās

personu grupas būtiski atšķiroties. Tādējādi tās neatrodoties

vienādos un salīdzināmos apstākļos.

Arī tad, ja tiktu pieņemts, ka kapitālsabiedrības, kas

nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību, un kredītiestādes

atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, jo sniedz viena veida

finanšu pakalpojumu, secinājumi par paaugstinātu skaidras naudas

tirdzniecības darījumiem piemītošo risku nezaudējot savu

juridisko nozīmi samērīguma kontekstā. Apstrīdētajām normām esot

leģitīms mērķis - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un

terorisma finansēšanas apkarošana un sabiedrības drošības

aizsardzība. Latvijas Banka esot sniegusi pamatotu argumentāciju

tam, ka šāda hipotētiska atšķirīgā attieksme ir samērīga.

No Latvijas Bankas un FKTK kompetenču sadalījuma viedokļa esot

apšaubāms tas, vai Latvijas Banka, ievērojot Novēršanas likuma

47. panta otrās un trešās daļas regulējumu, pati par sevi spēj

nodrošināt vienādu pienākumu līmeni visiem minētā likuma

subjektiem. Arī šis apstāklis varot ietekmēt secinājumu par to,

vai minētās personu grupas atrodas vienādos un salīdzināmos

apstākļos.

Tiesas sēdē pieaicinātā persona atkārtoja un plašāk

paskaidroja savā rakstveida viedoklī norādītos argumentus.