12. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās

2fakultātes docents Dr. iur. Aivars Lošmanis - norāda,

3ka Latvijas Bankas tiesības izdot ārējos normatīvos aktus atbilst

4Satversmei un apstrīdētās normas nepārkāpj Satversmes 91. panta

5pirmo teikumu.

6Izskatāmās lietas ietvaros autonomo iestāžu pastāvēšanas

7tiesiskums netiekot apšaubīts. Latvijas Banka kā autonoma valsts

8iestāde nevarot veikt tai deleģētās funkcijas, neizdodot

9saistošus noteikumus attiecībā uz pašas pārraudzīto nozari. Būtu

10absurda tāda situācija, ka likumdevējs garantētu šādas iestādes

11autonomiju, bet tiesības izdot ārējos normatīvos aktus

12attiecīgajā jomā piešķirtu citam, "leģitīmākam"

13subjektam. Šāds apsvērums esot izšķirošs ne tikai no lietderības

14viedokļa, bet arī no tiesiskā viedokļa.

15Centrālās bankas neatkarība esot mūsdienu valstīs tipisks

16risinājums, turklāt šāds statuss izrietot ne vien no Satversmes

17un likuma "Par Latvijas Banku", bet arī no Līguma par

18Eiropas Savienības darbību 130. panta un 4. protokola "Par

19Eiropas Centrālo banku sistēmas statūtiem un Eiropas Centrālās

20bankas statūtiem". Centrālajai bankai esot pašai savi

21funkciju veikšanai nepieciešamie instrumenti, un viens no tiem

22esot ārējo normatīvo aktu izdošanas tiesības, kas nodrošina šādas

23bankas neatkarību. Šie divi elementi nevarot tikt vērtēti atrauti

24viens no otra.

25Tas apstāklis, ka kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar

26skaidras naudas tirdzniecību, un kredītiestādes sniedz vienu un

27to pašu pakalpojumu, neesot izšķirošs. Būtiskākais faktors esot

28šim pakalpojumam piemītošo risku līmenis, un pēc tā salīdzināmās

29personu grupas būtiski atšķiroties. Tādējādi tās neatrodoties

30vienādos un salīdzināmos apstākļos.

31Arī tad, ja tiktu pieņemts, ka kapitālsabiedrības, kas

32nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību, un kredītiestādes

33atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos, jo sniedz viena veida

34finanšu pakalpojumu, secinājumi par paaugstinātu skaidras naudas

35tirdzniecības darījumiem piemītošo risku nezaudējot savu

36juridisko nozīmi samērīguma kontekstā. Apstrīdētajām normām esot

37leģitīms mērķis - noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un

38terorisma finansēšanas apkarošana un sabiedrības drošības

39aizsardzība. Latvijas Banka esot sniegusi pamatotu argumentāciju

40tam, ka šāda hipotētiska atšķirīgā attieksme ir samērīga.

41No Latvijas Bankas un FKTK kompetenču sadalījuma viedokļa esot

42apšaubāms tas, vai Latvijas Banka, ievērojot Novēršanas likuma

4347. panta otrās un trešās daļas regulējumu, pati par sevi spēj

44nodrošināt vienādu pienākumu līmeni visiem minētā likuma

45subjektiem. Arī šis apstāklis varot ietekmēt secinājumu par to,

46vai minētās personu grupas atrodas vienādos un salīdzināmos

47apstākļos.

48Tiesas sēdē pieaicinātā persona atkārtoja un plašāk

49paskaidroja savā rakstveida viedoklī norādītos argumentus.