13. pants

1Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes Juridiskās

2fakultātes docents Dr. iur. Edvīns Danovskis - norāda,

3ka Latvijas valststiesībās likumpamatotu ārējo normatīvo aktu

4pieļaujamība līdz šim esot bijusi konsekventi atzīta likumdošanas

5praksē.

6Patstāvīgās iestādes, piemēram, Latvijas Banka, FKTK un

7Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, neesot padotas

8Ministru kabinetam, un tiesības izdot ārējos normatīvos aktus tām

9piešķirtas, lai tās varētu efektīvāk īstenot savu autonomo

10kompetenci. Šādu normatīvo aktu esamība esot atspoguļota arī

11Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma 17. panta

12pirmajā daļā un Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas

13likuma 9. panta otrajā daļā. Tādējādi Latvijas Bankas padomes

14tiesības izdot ārējos normatīvos aktus neesot unikālas un

15veidojot daļu no patstāvīgo iestāžu orgānu izdoto likumpamatoto

16ārējo normatīvo aktu kopuma.

17Likumpamatotie ārējie normatīvie akti, ciktāl to saturs

18atbilst likumā ietvertajam pilnvarojumam, tiekot izdoti,

19īstenojot nevis likumdošanas funkciju, bet gan izpildvaras

20funkciju, kas izrietot no Satversmes 57. panta un neesot pretrunā

21ar Satversmes 64. pantu.

22No Satversmes 1. panta izrietošā demokrātijas virsprincipa

23esot secināms, ka vispārsaistošu tiesību normu izdošanai uz

24likuma pamata nepieciešama augstāka demokrātiskā leģitimācija

25nekā citu izpildvaras darbību veikšanai. Turklāt arī plaša un

26salīdzinoši abstrakta pilnvarojuma gadījumā izpildvarai esot

27saistoši likumā ietvertie mērķi un vērtības, tātad izpildvara

28darbojoties kā likumā ietverto politisko uzstādījumu īstenotājs,

29nevis radītājs.

30Latvijas Bankas padomes locekļa pilnvaru laikā Saeimai neesot

31iespēju viņu politiski ietekmēt - atbrīvošana no amata esot

32iespējama tikai likumā paredzētajos gadījumos, kuri esot precīzi

33formulēti un neparedzot Saeimai vērtēšanas vai rīcības brīvību.

34Tomēr Latvijas Bankas padomes demokrātiskā leģitimācija esot

35pietiekama, lai tā savas autonomās kompetences ietvaros

36atbilstoši likumā noteiktajam pilnvarojumam pieņemtu likuma

37īstenošanai nepieciešamas tiesību normas, jo attiecībā uz visiem

38Latvijas Bankas padomes locekļiem Saeima izsakot politisku gribu

39(likuma "Par Latvijas Banku" 22. panta pirmā un otrā

40daļa). Būtiska esot arī atšķirība starp Latvijas Bankas kā

41atvasinātas publiskas personas un tās padomes demokrātisko

42leģitimāciju. Novēršanas likuma 47. panta trešajā daļā noteiktais

43pilnvarojums esot reducējams tikai uz Latvijas Bankas padomi kā

44demokrātiski leģitimētu institūciju. Citas Latvijas Bankas

45iestādes un to struktūrvienības nedrīkstot Latvijas Bankas vārdā

46izdot šādus normatīvos aktus.

47Neesot pamata Novēršanas likuma 47. pantā doto pilnvarojumu

48attiecināt tikai uz procesuāliem noteikumiem. Uz likuma pamata

49izdotā ārējā normatīvajā aktā nedrīkstot būt iekļauts tāds

50regulējums, kas izsmeļoši noteikts pašā likumā. Apstrīdēto normu

51atbilstība pilnvarojumam esot atkarīga no tā, vai tās attiecas uz

52kādu no Novēršanas likuma 11. panta otrajā daļā paredzētajiem

53klienta identificēšanas gadījumiem. Ja tiek konstatēts, ka

54minētajā tiesību normā ietvertais attiecīgo gadījumu uzskaitījums

55ir izsmeļošs, bet apstrīdētās normas paredz jaunu, likumā

56neminētu gadījumu, tad apstrīdētās normas esot atzīstamas par

57neatbilstošām Novēršanas likuma 47. panta trešajai daļai un

58Satversmes 64. pantam.

59Tiesas sēdē pieaicinātā persona atkārtoja un papildināja savā

60rakstveida viedoklī minētos argumentus un norādīja, ka minētās

61personu grupas izskatāmajā lietā varētu tikt atzītas par tādām,

62kas atrodas salīdzināmos apstākļos. Latvijas Bankas un vairāku

63pieaicināto personu pieminētā noziedzīgi iegūtu līdzekļu

64legalizācijas risku analīze varot nebūt tik izšķiroša, lai

65secinātu, ka personu grupas atrodas atšķirīgos apstākļos.