Par Latvijas Bankas 2014. gada 15. septembra noteikumu Nr. 141 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" 19. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam

14. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pieaicinātās personas - Noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas novēršanas dienesta - vadītājs Viesturs Burkāns

tiesas sēdē sniedza šādu viedokli:

Pašreiz starptautiskajā praksē noziedzīgi iegūtu līdzekļu

legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā tiekot

izmantota uz riska analīzi balstīta pieeja, kas nomainījusi uz

konkrētām normatīvajām prasībām balstīto pieeju. Uz riska analīzi

balstītu pieeju ar savām rekomendācijām ieviesusi šajā jomā

vadošā organizācija "Financial Action Task

Force". Šīs rekomendācijas esot pārņemtas arī Eiropas

Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra direktīvā 2005/60/EK

par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi

iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai.

Līdz šim noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

finansēšanas risku izvērtējums Latvijas Republikā neesot veikts,

taču pašreiz Kontroles dienests gatavojot ziņojumu, kas aptveršot

visās nozarēs pastāvošos riskus. Secīgi esot paredzēts sagatavot

šo risku mazināšanas pasākumu plānu un iesniegt to

apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar skaidras naudas

tirdzniecību, un kredītiestādes neesot salīdzināmas, ņemot vērā

to atšķirības pieredzes, sniegto pakalpojumu veidu skaita, risku

un skaidras naudas plūsmas īpatsvara ziņā. Kredītiestādēs esot

īpašas struktūrvienības, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas risku novēršanas jautājumiem. Šādu risku

izvērtējums esot komplekss, un kredītiestāžu pieredze šajā jomā

esot vislielākā. Tāpat arī no kredītiestādēm saņemto ziņojumu par

aizdomīgiem un neparastiem darījumiem īpatsvars esot 70-80

procenti no visiem Kontroles dienestā saņemtajiem ziņojumiem.

Savukārt kapitālsabiedrībās, kas veic skaidras naudas

tirdzniecību, nodarbināto personu zināšanas esot vājākas, bet

tehniskais nodrošinājums - nepilnīgāks, tāpat mazāks esot gan to

darbinieku, gan organizēto mācību pasākumu, gan arī sniegto

pakalpojumu veidu skaits. Kredītiestādes esot spējīgas

kvalitatīvāk izpildīt ziņošanas pienākumu, jo tajās jau pirms

darījumu attiecību nodibināšanas tiekot veikta klienta

identifikācija un, ja klients kādu iemeslu dēļ darījumu nav

noslēdzis, esot pieejami viņa personas dati.

MONEYVAL Ziņojumā skaidras naudas tirdzniecības joma esot

novērtēta kā joma, kas saistīta ar augstu noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku. Līdz ar

šajā ziņojumā ietvertās rekomendācijas bijušas attiecināmas uz

Latvijas Banku.