18. pants

1Lai konstatētu, vai apstrīdētās normas atbilst

2Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam vienlīdzības

3principam, nepieciešams salīdzināt vismaz divas personu grupas

4(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 3. novembra sprieduma lietā

5Nr. 2011-05-01 17. punktu).

6Izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka skaidras naudas

7tirdzniecības jomā izšķiramas šādas personu grupas:

81) kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar skaidras naudas

9tirdzniecību;

102) kredītiestādes, kas skaidras naudas tirdzniecības

11pakalpojumu sniedz kā vienu no finanšu pakalpojuma veidiem.

12Satversmes 91. panta pirmā teikuma aspektā noteicošais ir tas,

13vai vairākas personu grupas vieno kopīga, uz tām visām

14attiecināma svarīga pazīme (sk., piemēram, Satversmes tiesas

152014. gada 13. jūnija sprieduma lietā Nr. 2014-02-01 11.

16punktu).

17Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka šī vienojošā pazīme, kas

18norāda uz abu minēto grupu atrašanos vienādos un pēc noteiktiem

19kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ir saistāma ar šo grupu

20darbību vienā, proti, skaidras naudas tirdzniecības pakalpojuma

21tirgū. Turklāt abās norādītajās grupās ietilpstošie subjekti esot

22kapitālsabiedrības, kas uzskatāmas par konkurentiem (sk.

23pieteikumu lietas materiālu 1. sēj. 8.-10. lpp.).

24Šādam viedoklim piekrīt arī pieaicinātās personas -

25Konkurences padome, Tiesībsargs un Nebanku asociācija.

26Konkurences padome īpaši uzsver, ka abu norādīto personu grupu

27sniegtie pakalpojumi ir savstarpēji aizvietojami (sk.

28Satversmes tiesas 2016. gada 19. janvāra tiesas sēdes stenogrammu

29lietas materiālu 4. sēj. 39. un 43. lpp.).

30Savukārt Latvijas Banka uzskata, ka minētās personu grupas

31neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

32apstākļos, jo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

33terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas ietvaros

34kredītiestādes vienmēr esot nodalītas no citām finanšu iestādēm.

35Šis nodalījums esot pamatots ar tādu būtisku kritēriju kā

36noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

37finansēšanas risku vērtējums (sk. atbildes rakstu lietas

38materiālu 1. sēj 183.-188. lpp.).

39Šādam viedoklim piekrīt arī vairākas pieaicinātās personas -

40Saeima, FKTK, biedrība "Latvijas Komercbanku

41asociācija", Kontroles dienests un Aivars Lošmanis -, to

42pamatojot ar faktu, ka kredītiestādes Kontroles dienestam

43sniegušas daudz vairāk ziņojumu par neparastiem un aizdomīgiem

44darījumiem nekā kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar skaidras

45naudas tirdzniecību. Tāpat minētais secinājums esot pamatots arī

46uz starptautisko noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

47terorisma finansēšanas novēršanas praksi un līdzšinējo pieredzi

48(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 19. janvāra

49tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 4. sēj 9.-10. lpp. un

50Saeimas viedokli lietas materiālu 2. sēj 65. un 66.

51lpp.).

52Pieaicinātā persona Edvīns Danovskis uzskata, ka jautājums par

53noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

54finansēšanas risku pakāpi ir svarīgs, izvērtējot apstrīdētajās

55normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma samērīgumu (sk.

56Satversmes tiesas 2016. gada 1. februāra tiesas sēdes stenogrammu

57lietas materiālu 5. sēj. 88. lpp.). Arī Latvijas Bankas

58pārstāvis tiesas sēdē atzina, ka minētie riski varētu tikt

59uzskatīti arī par atšķirīgas attieksmes attaisnojamības

60kritērijiem (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 12. janvāra

61tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 158.

62lpp.).

63Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

64finansēšanas risku izvērtējums ir uzskatāms par būtisku aspektu.

65Tomēr uzskats, ka kredītiestādēs šie riski ir zemāki, pats par

66sevi vēl nepierāda, ka to vērtējums būtu uzskatāms par svarīgāko

67kritēriju abu personu grupu salīdzināšanā. Minēto risku analīze

68ir izmantojama, vērtējot to, vai noteiktu pienākumu uzlikšana

69Novēršanas likuma subjektiem ir nepieciešama.

70Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka viena un tā paša

71tirgus dalībnieki atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

72salīdzināmos apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2004.

73gada 9. februāra sprieduma lietā Nr.

742003-21-0306 9.2. punktu).

75Vairāki lietas materiālos apkopotie dokumenti un lietas

76dalībnieku argumenti norāda, ka tad, ja konkrētais pakalpojums

77netiek saņemts kapitālsabiedrībā, kas nodarbojas ar skaidras

78naudas tirdzniecību, to var saņemt kredītiestādē (sk. lietas

79materiālu 1. sēj. 134.-137. lpp. un 3. sēj. 39-47. lpp.). Tas

80nozīmē, ka abu subjektu sniegtie pakalpojumi ir savstarpēji

81aizvietojami. Tāpat lietas materiālos ir atrodama arī informācija

82par abu personu grupu sniegto pakalpojumu īpatsvaru viena tirgus

83ietvaros (sk. lietas materiālu 3. sēj. 5. un 6. lpp.).

84Satversmes tiesa uzskata, ka, vērtējot, vai personu grupas

85atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

86apstākļos, izšķiroša nozīme ir tam, ka abas personu grupas var

87identificēt pēc noteiktiem kritērijiem, tas ir, pēc tās vienojošu

88būtisku pazīmju kopuma, - abās grupās ietilpstošie subjekti ir

89kapitālsabiedrības, kas darbojas vienā, proti, skaidras naudas

90tirdzniecības pakalpojumu tirgū, to sniegtie pakalpojumi ir

91savstarpēji aizvietojami, un tās ir uzskatāmas par

92konkurentiem.

93Līdz ar to kapitālsabiedrības, kas

94nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību, un kredītiestādes,

95kas skaidras naudas tirdzniecības pakalpojumu sniedz kā vienu no

96finanšu pakalpojuma veidiem, sniedzot šādu pakalpojumu, atrodas

97vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

98apstākļos.