18. pants

Lai konstatētu, vai apstrīdētās normas atbilst

Satversmes 91. panta pirmajā teikumā nostiprinātajam vienlīdzības

principam, nepieciešams salīdzināt vismaz divas personu grupas

(sk. Satversmes tiesas 2011. gada 3. novembra sprieduma lietā

Nr. 2011-05-01 17. punktu).

Izskatāmajā lietā nav strīda par to, ka skaidras naudas

tirdzniecības jomā izšķiramas šādas personu grupas:

1) kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar skaidras naudas

tirdzniecību;

2) kredītiestādes, kas skaidras naudas tirdzniecības

pakalpojumu sniedz kā vienu no finanšu pakalpojuma veidiem.

Satversmes 91. panta pirmā teikuma aspektā noteicošais ir tas,

vai vairākas personu grupas vieno kopīga, uz tām visām

attiecināma svarīga pazīme (sk., piemēram, Satversmes tiesas

2014. gada 13. jūnija sprieduma lietā Nr. 2014-02-01 11.

punktu).

Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka šī vienojošā pazīme, kas

norāda uz abu minēto grupu atrašanos vienādos un pēc noteiktiem

kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ir saistāma ar šo grupu

darbību vienā, proti, skaidras naudas tirdzniecības pakalpojuma

tirgū. Turklāt abās norādītajās grupās ietilpstošie subjekti esot

kapitālsabiedrības, kas uzskatāmas par konkurentiem (sk.

pieteikumu lietas materiālu 1. sēj. 8.-10. lpp.).

Šādam viedoklim piekrīt arī pieaicinātās personas -

Konkurences padome, Tiesībsargs un Nebanku asociācija.

Konkurences padome īpaši uzsver, ka abu norādīto personu grupu

sniegtie pakalpojumi ir savstarpēji aizvietojami (sk.

Satversmes tiesas 2016. gada 19. janvāra tiesas sēdes stenogrammu

lietas materiālu 4. sēj. 39. un 43. lpp.).

Savukārt Latvijas Banka uzskata, ka minētās personu grupas

neatrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos, jo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas ietvaros

kredītiestādes vienmēr esot nodalītas no citām finanšu iestādēm.

Šis nodalījums esot pamatots ar tādu būtisku kritēriju kā

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

finansēšanas risku vērtējums (sk. atbildes rakstu lietas

materiālu 1. sēj 183.-188. lpp.).

Šādam viedoklim piekrīt arī vairākas pieaicinātās personas -

Saeima, FKTK, biedrība "Latvijas Komercbanku

asociācija", Kontroles dienests un Aivars Lošmanis -, to

pamatojot ar faktu, ka kredītiestādes Kontroles dienestam

sniegušas daudz vairāk ziņojumu par neparastiem un aizdomīgiem

darījumiem nekā kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar skaidras

naudas tirdzniecību. Tāpat minētais secinājums esot pamatots arī

uz starptautisko noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un

terorisma finansēšanas novēršanas praksi un līdzšinējo pieredzi

(sk., piemēram, Satversmes tiesas 2016. gada 19. janvāra

tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 4. sēj 9.-10. lpp. un

Saeimas viedokli lietas materiālu 2. sēj 65. un 66.

lpp.).

Pieaicinātā persona Edvīns Danovskis uzskata, ka jautājums par

noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

finansēšanas risku pakāpi ir svarīgs, izvērtējot apstrīdētajās

normās noteiktā pamattiesību ierobežojuma samērīgumu (sk.

Satversmes tiesas 2016. gada 1. februāra tiesas sēdes stenogrammu

lietas materiālu 5. sēj. 88. lpp.). Arī Latvijas Bankas

pārstāvis tiesas sēdē atzina, ka minētie riski varētu tikt

uzskatīti arī par atšķirīgas attieksmes attaisnojamības

kritērijiem (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 12. janvāra

tiesas sēdes stenogrammu lietas materiālu 3. sēj. 158.

lpp.).

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

finansēšanas risku izvērtējums ir uzskatāms par būtisku aspektu.

Tomēr uzskats, ka kredītiestādēs šie riski ir zemāki, pats par

sevi vēl nepierāda, ka to vērtējums būtu uzskatāms par svarīgāko

kritēriju abu personu grupu salīdzināšanā. Minēto risku analīze

ir izmantojama, vērtējot to, vai noteiktu pienākumu uzlikšana

Novēršanas likuma subjektiem ir nepieciešama.

Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka viena un tā paša

tirgus dalībnieki atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem

salīdzināmos apstākļos (sk. Satversmes tiesas 2004.

gada 9. februāra sprieduma lietā Nr.

2003-21-0306 9.2. punktu).

Vairāki lietas materiālos apkopotie dokumenti un lietas

dalībnieku argumenti norāda, ka tad, ja konkrētais pakalpojums

netiek saņemts kapitālsabiedrībā, kas nodarbojas ar skaidras

naudas tirdzniecību, to var saņemt kredītiestādē (sk. lietas

materiālu 1. sēj. 134.-137. lpp. un 3. sēj. 39-47. lpp.). Tas

nozīmē, ka abu subjektu sniegtie pakalpojumi ir savstarpēji

aizvietojami. Tāpat lietas materiālos ir atrodama arī informācija

par abu personu grupu sniegto pakalpojumu īpatsvaru viena tirgus

ietvaros (sk. lietas materiālu 3. sēj. 5. un 6. lpp.).

Satversmes tiesa uzskata, ka, vērtējot, vai personu grupas

atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos, izšķiroša nozīme ir tam, ka abas personu grupas var

identificēt pēc noteiktiem kritērijiem, tas ir, pēc tās vienojošu

būtisku pazīmju kopuma, - abās grupās ietilpstošie subjekti ir

kapitālsabiedrības, kas darbojas vienā, proti, skaidras naudas

tirdzniecības pakalpojumu tirgū, to sniegtie pakalpojumi ir

savstarpēji aizvietojami, un tās ir uzskatāmas par

konkurentiem.

Līdz ar to kapitālsabiedrības, kas

nodarbojas ar skaidras naudas tirdzniecību, un kredītiestādes,

kas skaidras naudas tirdzniecības pakalpojumu sniedz kā vienu no

finanšu pakalpojuma veidiem, sniedzot šādu pakalpojumu, atrodas

vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos

apstākļos.