20. pants

1Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka tiesību

2normas pieņemšanas kārtības ievērošana ir tiesību normas spēkā

3esamības priekšnoteikums (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21.

4novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10.4. punktu un 2015.

5gada 21. decembra sprieduma lietā Nr. 2015-03-01 23. punktu).

6Lai izvērtētu apstrīdētajās normās noteiktās atšķirīgās

7attieksmes atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam,

8visupirms jāpārbauda, vai atšķirīgā attieksme ir noteikta ar

9normatīvajos aktos paredzētā kārtībā pieņemtu tiesību normu.

10Satversmes tiesas praksē ir atzīts, ka atšķirīga attieksme var

11tikt noteikta saskaņā ar likumu (sal.: Satversmes tiesas 2007.

12gada 19. decembra sprieduma lietā Nr. 2007-13-03 12. punkts).

13Vārds "likums" aptver ne tikai Saeimas pieņemtus

14likumus, bet arī citus vispārsaistošus (ārējus) normatīvos aktus,

15ja vien tie izdoti, pamatojoties uz likumu, publicēti

16normatīvajos aktos noteiktā kārtībā, ir pietiekami skaidri

17formulēti, lai adresāts varētu izprast savas tiesības un

18pienākumus, kā arī atbilst tiesiskas valsts principiem (sal.,

19piemēram: Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā

20Nr. 2002-01-03 secinājumu daļa un 2014. gada 12. decembra

21sprieduma lietā Nr. 2013-21-03 11. punkts).

22Apstrīdētās normas, kas paredz atšķirīgu attieksmi, Latvijas

23Banka izdevusi, pamatojoties uz Novēršanas likuma 47. panta trešo

24daļu. Pieteikuma iesniedzēja uzskata, ka Latvijas Banka nemaz nav

25tiesīga izdot ārējos normatīvos aktus, bet, ja tomēr tiktu

26atzīts, ka Latvijas Bankai šādas tiesības ir, tad tā, izdodot

27apstrīdētās normas, esot pārkāpusi likumā noteikto

28pilnvarojumu.

29Līdz ar to Satversmes tiesai jānoskaidro, vai atšķirīga

30attieksme ir noteikta ar likumu.