21. pants

1Pieteikuma iesniedzēja neapšauba Latvijas Bankas kā

2autonomas valsts pārvaldes iestādes tiesisko statusu, tomēr

3uzskata, ka Latvijas Bankas tiesības izdot ārējos normatīvos

4aktus neizriet no Satversmes un Latvijas Banka nav atzīstama par

5demokrātiski leģitimētu institūciju, jo nav piesaistīta tautas

6gribai (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 1. februāra tiesas

7sēdes stenogrammu lietas materiālu 5. sēj. 93. lpp. un pieteikumu

8lietas materiālu 1. sēj. 19. lpp.).

9Savukārt Latvijas Banka norāda, ka tās tiesības izdot ārējos

10normatīvos aktus atbilst Satversmei un ka tai piemīt pietiekama

11demokrātiskā leģitimācija (sk. atbildes rakstu lietas

12materiālu 1. sēj. 177.-178. lpp.).

1321.1. Lai izvērtētu, vai apstrīdētās normas ir

14pieņemtas pienācīgā kārtībā, Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai

15Latvijas Bankas kā autonomas valsts pārvaldes iestādes tiesības

16izdot ārējos normatīvos aktus izriet no Satversmes.

17No Satversmes 1. pantā nostiprinātā demokrātiskas republikas

18jēdziena citastarp izriet valsts varas dalīšanas princips, kas

19izpaužas valsts varas sadalījumā likumdošanas, izpildu un tiesu

20varā [sk. Satversmes tiesas 1999. gada 1. oktobra sprieduma

21lietā Nr. 03-05(99) secinājumu daļas 1. punktu]. Varas

22dalīšanas mērķis ir personas pamattiesību un demokrātiskas valsts

23iekārtas nodrošināšana, garantējot valsts varas institūciju

24līdzsvaru un savstarpēju kontroli (sk., piemēram, Satversmes

25tiesas 2006. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-12-01

266.1. punktu). Varas dalīšanas principam ir jānodrošina

27demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtību īstenošana un

28aizsardzība (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 18. decembra

29sprieduma lietā Nr. 2013-06-01 11. punktu).

30Saskaņā ar Satversmes 64. pantu likumdošanas tiesības, proti,

31tiesības kādu jautājumu noregulēt ar likumu, pieder Saeimai, kā

32arī tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomā. Izskatāmajā

33lietā skarts jautājums tikai par Saeimas kā likumdevēja darbību.

34Atbilstoši varas dalīšanas principam likumdevēja kompetencē ir

35vispārēja likumu pieņemšana par jebkuru valsts politikas

36jautājumu. Lai nodrošinātu efektīvāku valsts varas īstenošanu,

37pieļaujami izņēmumi no likumdevēja virsvadības principa. Šie

38izņēmumi izriet no Satversmes. To mērķis ir padarīt likumdošanas

39procesu efektīvāku, kā arī ātrāk un adekvātāk reaģēt uz normatīvā

40regulējuma grozījumu nepieciešamību.

41Saskaņā ar Satversmi izpildvaras funkcija ietilpst Ministru

42kabineta kompetencē, lai gan atsevišķas izpildvaras darbības var

43tikt uzticētas arī citām institūcijām. Viena no valsts pārvaldes

44darbībām ir ārējo normatīvo aktu izdošana gadījumā, kad

45likumdevējs, ievērojot Satversmi, tos izdot pilnvarojis

46izpildvaras institūciju. Tā kā šādu normatīvo aktu izdošana ir

47valsts pārvaldes darbība, Ministru kabinets vai cita izpildvaras

48institūcija detalizē likumā ietverto politisko gribu vai noteic

49likuma īstenošanas kārtību. Šādas darbības ietvaros pieņemtu aktu

50saturu veido galvenokārt procesuālās normas, kas darbojas kā

51iepriekš likumā noteikto tiesību iedzīvināšanas instruments.

52Atsevišķos gadījumos to saturu var veidot arī materiālās normas,

53taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz likumdevēja

54pilnvarojumu. Uz pilnvarojuma pamata izdoti ārējie normatīvie

55akti veido to normatīvo aktu daļu, kura radusies nevis likumu

56izstrādes, bet gan to izpildes ceļā (sal.: Satversmes tiesas

572007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 13., 14. un

5816. punkts).

59Satversmes 58. pants apvieno visas valsts pārvaldes

60institūcijas, kas veic publiskās varas funkcijas, vienā kopējā

61Ministru kabinetam padotā jeb pakļautā sistēmā [sk. Satversmes

62tiesas 1999. gada 9. jūlija sprieduma lietā Nr. 04-03(99)

63secinājumu daļas 2. punktu]. Tomēr Satversmes 58. pants

64automātiski nepieprasa visu valsts pārvaldes iestāžu obligātu

65padotību Ministru kabinetam (sk. Satversmes tiesas 2006. gada

6616. oktobra sprieduma lietā Nr. 2006-05-01 15.4. punktu).

67Likuma "Par Latvijas Banku" 1. pants noteic, ka

68Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka un

69pilntiesīga autonoma valsts iestāde.

70Satversmes 57. pants pieļauj tādu autonomu valsts iestāžu

71izveidošanu, kuras atsevišķas izpildvaras darbības īsteno,

72nebūdamas padotas Ministru kabinetam. Tomēr šajā gadījumā

73Satversmes 58. pants noteic mehānismu, ar kuru tiek nodrošināta

74valsts pārvaldes iestādes demokrātiskā leģitimācija un atbildība

75par savas kompetences īstenošanu. Ja likumdevējs, izmantojot

76Satversmes 57. pantā paredzētās tiesības ar likumu noteikt valsts

77iestāžu savstarpējās attiecības, kādu valsts pārvaldes iestādi

78atbrīvo no padotības Ministru kabinetam, tad tam jāparedz arī

79citāda, bet ne mazāk efektīva šīs iestādes demokrātiskā

80leģitimācija un atbildība par savu darbību (sk. Satversmes

81tiesas 2006. gada 16. oktobra sprieduma lietā Nr. 2006-05-01

8216.1. punktu). Ņemot vērā minēto, Latvijas Bankai kā

83autonomai valsts pārvaldes iestādei, atrodoties ārpus Ministru

84kabineta padotības, ir jābūt ar atbilstošu demokrātisku

85leģitimāciju.

86Satversmes tiesa jau atzinusi, ka Latvijas Banka ir autonoma

87valsts pārvaldes iestāde, kura nav padota Ministru kabinetam un

88savas funkcijas īsteno patstāvīgi (sk. Satversmes tiesas 2006.

89gada 16. oktobra sprieduma lietā Nr. 2006-05-01 16.3. un 16.4.

90punktu). Izskatāmajā lietā nav strīda par to, vai Latvijas

91Bankas demokrātiskā leģitimācija ir atbilstoša, lai tā kā

92autonoma valsts pārvaldes iestāde varētu veikt pārvaldes

93darbības, kas nav saistītas ar ārējo normatīvo aktu izdošanu.

94Ārējo normatīvo aktu izdošanai atšķirībā no citu izpildvaras

95darbību veikšanas ir nepieciešama tam atbilstoša demokrātiskā

96leģitimācija. Līdz ar to Satversme pieļauj autonomu valsts

97pārvaldes iestāžu tiesības izdot ārējos normatīvos aktus

98pārvaldes darbības ietvaros, ja šādas iestādes ir atbilstoši

99demokrātiski leģitimētas.

100Tāpēc izskatāmajā lietā tiks vērtēts, vai Latvijas Bankas

101demokrātiskā leģitimācija ir atbilstoša, lai likumdevējs varētu

102to pilnvarot izdot ārējos normatīvos aktus.

10321.2. Satversmes 6. pants noteic, ka Saeimu ievēlē

104vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās

105vēlēšanās. Tātad Saeima ir tieši demokrātiski leģitimēta.

106Savukārt saskaņā ar likuma "Par Latvijas Banku" 22.

107panta pirmo un otro daļu Latvijas Bankas prezidentu ievēlē amatā

108Saeima, kas apstiprina amatā arī Latvijas Bankas prezidenta

109vietnieku un padomes locekļus. Tādējādi visi Latvijas Bankas

110padomes locekļi ir netieši (pastarpināti) demokrātiski

111leģitimēti.

112Latvijas Bankas padomes demokrātisko leģitimāciju ietekmē

113nosacījums, ka tās locekli viņa pilnvaru laikā var atbrīvot no

114amata tikai likuma "Par Latvijas Banku" 22. pantā

115paredzētajos gadījumos. Tomēr Pieteikuma iesniedzējas norādītais

116apstāklis, ka Latvijas Bankas padomes locekļa pilnvaru laikā

117Saeimai nav iespēju viņu politiski ietekmēt, nenozīmē to, ka

118Latvijas Bankas padomes locekļiem trūktu demokrātiskās

119leģitimācijas. Latvijas Bankas padomes politiskā neietekmējamība

120ir būtisks priekšnoteikums valsts centrālās bankas neatkarībai,

121kas izriet ne vien no Satversmes un likuma "Par Latvijas

122Banku", bet arī no Līguma par Eiropas Savienības darbību

123130. panta un 4. protokola "Par Eiropas Centrālo banku

124sistēmas statūtiem un Eiropas Centrālās bankas

125statūtiem".

126Saeima ir tiesīga Satversmes ietvaros noteikt autonomas valsts

127pārvaldes iestādes kompetenci un jebkurā brīdī to arī grozīt.

128Šādai iestādei piešķirtās kompetences apjoms ir noskaidrojams

129kopsakarā ar tās demokrātisko leģitimāciju.

130Saeima ir tiesīga pilnvarot autonomu valsts pārvaldes iestādi

131izdot likuma īstenošanai nepieciešamus ārējos normatīvos aktus

132kādā ar likumu piešķirtas kompetences jomā, piemēram, attiecībā

133uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

134finansēšanas novēršanu, kuras pārraudzībai ir nepieciešama īpaša

135kompetence un autonomija. Autonoma valsts pārvaldes iestāde,

136īstenojot pilnvarojumu likumdevēja piešķirtās kompetences jomā,

137ir tiesīga noteikt saistošas prasības tikai konkrētam tiesību

138subjektu lokam atbilstoši to darbības specifikai. Tādējādi

139Latvijas Banka kā Saeimas izveidota autonoma valsts pārvaldes

140iestāde ir uzskatāma par atbilstoši demokrātiski leģitimētu, lai

141tā būtu tiesīga izdot ārējos normatīvos aktus ar likumu

142piešķirtas ierobežotas kompetences jomā attiecībā uz konkrētu

143tiesību subjektu loku.

144Līdz ar to Latvijas Bankai ir

145tiesības izdot ārējos normatīvos aktus atbilstoši pilnvarojumam

146tai ar likumu piešķirtās kompetences jomā attiecībā uz konkrētu

147tiesību subjektu loku.