21. pants

Pieteikuma iesniedzēja neapšauba Latvijas Bankas kā

autonomas valsts pārvaldes iestādes tiesisko statusu, tomēr

uzskata, ka Latvijas Bankas tiesības izdot ārējos normatīvos

aktus neizriet no Satversmes un Latvijas Banka nav atzīstama par

demokrātiski leģitimētu institūciju, jo nav piesaistīta tautas

gribai (sk. Satversmes tiesas 2016. gada 1. februāra tiesas

sēdes stenogrammu lietas materiālu 5. sēj. 93. lpp. un pieteikumu

lietas materiālu 1. sēj. 19. lpp.).

Savukārt Latvijas Banka norāda, ka tās tiesības izdot ārējos

normatīvos aktus atbilst Satversmei un ka tai piemīt pietiekama

demokrātiskā leģitimācija (sk. atbildes rakstu lietas

materiālu 1. sēj. 177.-178. lpp.).

21.1. Lai izvērtētu, vai apstrīdētās normas ir

pieņemtas pienācīgā kārtībā, Satversmes tiesai ir jāpārbauda, vai

Latvijas Bankas kā autonomas valsts pārvaldes iestādes tiesības

izdot ārējos normatīvos aktus izriet no Satversmes.

No Satversmes 1. pantā nostiprinātā demokrātiskas republikas

jēdziena citastarp izriet valsts varas dalīšanas princips, kas

izpaužas valsts varas sadalījumā likumdošanas, izpildu un tiesu

varā [sk. Satversmes tiesas 1999. gada 1. oktobra sprieduma

lietā Nr. 03-05(99) secinājumu daļas 1. punktu]. Varas

dalīšanas mērķis ir personas pamattiesību un demokrātiskas valsts

iekārtas nodrošināšana, garantējot valsts varas institūciju

līdzsvaru un savstarpēju kontroli (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2006. gada 20. decembra sprieduma lietā Nr. 2006-12-01

6.1. punktu). Varas dalīšanas principam ir jānodrošina

demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatvērtību īstenošana un

aizsardzība (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 18. decembra

sprieduma lietā Nr. 2013-06-01 11. punktu).

Saskaņā ar Satversmes 64. pantu likumdošanas tiesības, proti,

tiesības kādu jautājumu noregulēt ar likumu, pieder Saeimai, kā

arī tautai Satversmē paredzētajā kārtībā un apjomā. Izskatāmajā

lietā skarts jautājums tikai par Saeimas kā likumdevēja darbību.

Atbilstoši varas dalīšanas principam likumdevēja kompetencē ir

vispārēja likumu pieņemšana par jebkuru valsts politikas

jautājumu. Lai nodrošinātu efektīvāku valsts varas īstenošanu,

pieļaujami izņēmumi no likumdevēja virsvadības principa. Šie

izņēmumi izriet no Satversmes. To mērķis ir padarīt likumdošanas

procesu efektīvāku, kā arī ātrāk un adekvātāk reaģēt uz normatīvā

regulējuma grozījumu nepieciešamību.

Saskaņā ar Satversmi izpildvaras funkcija ietilpst Ministru

kabineta kompetencē, lai gan atsevišķas izpildvaras darbības var

tikt uzticētas arī citām institūcijām. Viena no valsts pārvaldes

darbībām ir ārējo normatīvo aktu izdošana gadījumā, kad

likumdevējs, ievērojot Satversmi, tos izdot pilnvarojis

izpildvaras institūciju. Tā kā šādu normatīvo aktu izdošana ir

valsts pārvaldes darbība, Ministru kabinets vai cita izpildvaras

institūcija detalizē likumā ietverto politisko gribu vai noteic

likuma īstenošanas kārtību. Šādas darbības ietvaros pieņemtu aktu

saturu veido galvenokārt procesuālās normas, kas darbojas kā

iepriekš likumā noteikto tiesību iedzīvināšanas instruments.

Atsevišķos gadījumos to saturu var veidot arī materiālās normas,

taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz likumdevēja

pilnvarojumu. Uz pilnvarojuma pamata izdoti ārējie normatīvie

akti veido to normatīvo aktu daļu, kura radusies nevis likumu

izstrādes, bet gan to izpildes ceļā (sal.: Satversmes tiesas

2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 13., 14. un

16. punkts).

Satversmes 58. pants apvieno visas valsts pārvaldes

institūcijas, kas veic publiskās varas funkcijas, vienā kopējā

Ministru kabinetam padotā jeb pakļautā sistēmā [sk. Satversmes

tiesas 1999. gada 9. jūlija sprieduma lietā Nr. 04-03(99)

secinājumu daļas 2. punktu]. Tomēr Satversmes 58. pants

automātiski nepieprasa visu valsts pārvaldes iestāžu obligātu

padotību Ministru kabinetam (sk. Satversmes tiesas 2006. gada

16. oktobra sprieduma lietā Nr. 2006-05-01 15.4. punktu).

Likuma "Par Latvijas Banku" 1. pants noteic, ka

Latvijas Banka ir Latvijas Republikas centrālā banka un

pilntiesīga autonoma valsts iestāde.

Satversmes 57. pants pieļauj tādu autonomu valsts iestāžu

izveidošanu, kuras atsevišķas izpildvaras darbības īsteno,

nebūdamas padotas Ministru kabinetam. Tomēr šajā gadījumā

Satversmes 58. pants noteic mehānismu, ar kuru tiek nodrošināta

valsts pārvaldes iestādes demokrātiskā leģitimācija un atbildība

par savas kompetences īstenošanu. Ja likumdevējs, izmantojot

Satversmes 57. pantā paredzētās tiesības ar likumu noteikt valsts

iestāžu savstarpējās attiecības, kādu valsts pārvaldes iestādi

atbrīvo no padotības Ministru kabinetam, tad tam jāparedz arī

citāda, bet ne mazāk efektīva šīs iestādes demokrātiskā

leģitimācija un atbildība par savu darbību (sk. Satversmes

tiesas 2006. gada 16. oktobra sprieduma lietā Nr. 2006-05-01

16.1. punktu). Ņemot vērā minēto, Latvijas Bankai kā

autonomai valsts pārvaldes iestādei, atrodoties ārpus Ministru

kabineta padotības, ir jābūt ar atbilstošu demokrātisku

leģitimāciju.

Satversmes tiesa jau atzinusi, ka Latvijas Banka ir autonoma

valsts pārvaldes iestāde, kura nav padota Ministru kabinetam un

savas funkcijas īsteno patstāvīgi (sk. Satversmes tiesas 2006.

gada 16. oktobra sprieduma lietā Nr. 2006-05-01 16.3. un 16.4.

punktu). Izskatāmajā lietā nav strīda par to, vai Latvijas

Bankas demokrātiskā leģitimācija ir atbilstoša, lai tā kā

autonoma valsts pārvaldes iestāde varētu veikt pārvaldes

darbības, kas nav saistītas ar ārējo normatīvo aktu izdošanu.

Ārējo normatīvo aktu izdošanai atšķirībā no citu izpildvaras

darbību veikšanas ir nepieciešama tam atbilstoša demokrātiskā

leģitimācija. Līdz ar to Satversme pieļauj autonomu valsts

pārvaldes iestāžu tiesības izdot ārējos normatīvos aktus

pārvaldes darbības ietvaros, ja šādas iestādes ir atbilstoši

demokrātiski leģitimētas.

Tāpēc izskatāmajā lietā tiks vērtēts, vai Latvijas Bankas

demokrātiskā leģitimācija ir atbilstoša, lai likumdevējs varētu

to pilnvarot izdot ārējos normatīvos aktus.

21.2. Satversmes 6. pants noteic, ka Saeimu ievēlē

vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un proporcionālās

vēlēšanās. Tātad Saeima ir tieši demokrātiski leģitimēta.

Savukārt saskaņā ar likuma "Par Latvijas Banku" 22.

panta pirmo un otro daļu Latvijas Bankas prezidentu ievēlē amatā

Saeima, kas apstiprina amatā arī Latvijas Bankas prezidenta

vietnieku un padomes locekļus. Tādējādi visi Latvijas Bankas

padomes locekļi ir netieši (pastarpināti) demokrātiski

leģitimēti.

Latvijas Bankas padomes demokrātisko leģitimāciju ietekmē

nosacījums, ka tās locekli viņa pilnvaru laikā var atbrīvot no

amata tikai likuma "Par Latvijas Banku" 22. pantā

paredzētajos gadījumos. Tomēr Pieteikuma iesniedzējas norādītais

apstāklis, ka Latvijas Bankas padomes locekļa pilnvaru laikā

Saeimai nav iespēju viņu politiski ietekmēt, nenozīmē to, ka

Latvijas Bankas padomes locekļiem trūktu demokrātiskās

leģitimācijas. Latvijas Bankas padomes politiskā neietekmējamība

ir būtisks priekšnoteikums valsts centrālās bankas neatkarībai,

kas izriet ne vien no Satversmes un likuma "Par Latvijas

Banku", bet arī no Līguma par Eiropas Savienības darbību

130. panta un 4. protokola "Par Eiropas Centrālo banku

sistēmas statūtiem un Eiropas Centrālās bankas

statūtiem".

Saeima ir tiesīga Satversmes ietvaros noteikt autonomas valsts

pārvaldes iestādes kompetenci un jebkurā brīdī to arī grozīt.

Šādai iestādei piešķirtās kompetences apjoms ir noskaidrojams

kopsakarā ar tās demokrātisko leģitimāciju.

Saeima ir tiesīga pilnvarot autonomu valsts pārvaldes iestādi

izdot likuma īstenošanai nepieciešamus ārējos normatīvos aktus

kādā ar likumu piešķirtas kompetences jomā, piemēram, attiecībā

uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma

finansēšanas novēršanu, kuras pārraudzībai ir nepieciešama īpaša

kompetence un autonomija. Autonoma valsts pārvaldes iestāde,

īstenojot pilnvarojumu likumdevēja piešķirtās kompetences jomā,

ir tiesīga noteikt saistošas prasības tikai konkrētam tiesību

subjektu lokam atbilstoši to darbības specifikai. Tādējādi

Latvijas Banka kā Saeimas izveidota autonoma valsts pārvaldes

iestāde ir uzskatāma par atbilstoši demokrātiski leģitimētu, lai

tā būtu tiesīga izdot ārējos normatīvos aktus ar likumu

piešķirtas ierobežotas kompetences jomā attiecībā uz konkrētu

tiesību subjektu loku.

Līdz ar to Latvijas Bankai ir

tiesības izdot ārējos normatīvos aktus atbilstoši pilnvarojumam

tai ar likumu piešķirtās kompetences jomā attiecībā uz konkrētu

tiesību subjektu loku.